- Astronomiskais pavasaris.
- Solārais pavasaris.
- Meteoroloģiskais jeb klimatiskais pavasaris.
- Sinoptiskais pavasaris.
- Fenoloģiskais jeb bioloģiskais pavasaris.
Martā Latvijā parasti vidējā gaisa temperatūra ir ievērojami augstāka par februāra vidējo gaisa temperatūru, tāpēc februāris pie mums tiek uzskatīts par pēdējo ziemas mēnesi, bet marts par pirmo pavasara mēnesi. Tātad tā saucamais kalendārais pavasaris pie mums ik gadu sākas 1. martā. Uzreiz jāpiebilst, ka tas ilgst līdz 31. maija beigām jeb 1. jūnija sākumam.
Ir jau sācies arī tā dēvētais astronomiskais pavasaris. Astronomu aprēķini vēsta, ka astronomiskā pavasara sākums šogad iestājās 20. martā plkst. 23.24 – tai brīdī, kad, saulei virzoties pa ekliptiku, tās centrs ziemeļu puslodē šķērsoja debess ekvatoru pavasara punktā (tas nozīmē – pārgāja no debess dienvidu puslodes uz debess ziemeļu puslodi), notika tā saucamā pavasara ekvinokcija – pāreja no astronomiskās ziemas uz astronomisko pavasari. Dienas garums tad kopš 18. marta jau nedaudz pārsniedza nakts garumu. Astronomiskais pavasaris beigsies vasaras saulgriežos – 21. jūnijā.
Pašsaprotami, ka 20. marta vakarā, brīdī, kad Zemes ziemeļu puslodē sākās astronomiskais pavasaris, dienvidu puslodē iestājās astronomiskais rudens.
Ja ņemam vērā astronomisko kalendāru, marta pirmajās divās trešdaļās rit ziemas beigas, marta pēdējā trešdaļā – pavasara sākums.
Krietnu laiku pirms kalendārā pavasara un visaptveroša astronomiskā pavasara – jau 5. februārī – iestājās solārais pavasaris, kad arvien straujāk sāka pieaugt Saules spīdēšanas ilgums, kas pašsaprotami intensificēja dienas garuma palielināšanos. Zemes ziemeļu puslodē beidzās gada vistumšākais ceturksnis. Solārais pavasaris ritēs līdz 6. maijam. Pie mums visa solārā pavasara perioda laikā kopumā dienas garums palielinās par apmēram septiņām stundām.
Savukārt meteoroloģiskais jeb klimatiskais pavasaris oficiāli sākas tad, kad vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā vismaz piecas secīgas diennaktis ir stabili pozitīva vai vismaz vienāda ar nulle grādiem pēc Celsija. Par sākuma atskaites punktu tiek ņemta pirmā no šīm piecām diennaktīm.
Pavasaris Latvijā no gadalaikiem ir vienīgais, kas pēc meteoroloģiskajiem rādītājiem parasti sākas valsts rietumos, pēc tam sasniedz centrālos rajonus un visbeidzot – arī austrumus. Citiem trim gadalaikiem pazīmju virzība parasti ir pretēja.
Šogad meteoroloģiskais pavasaris jau samērā sen pamanījās iesākties visā Latvijā. Tas notika marta vidū.
Pēc tam gan mūs piemeklēja ziemas recidīvs, tomēr… nosacījumi paliek nosacījumi, tāpēc meteoroloģiskais pavasaris jau rit.
Tiesa, lai pārlieku siltas ziemas Latvijā kādu gadu burtiski nesapludinātu pavasari ar rudeni, sinoptiķi ieviesuši kādu īpašu nosacījumu, proti, meteoroloģiskais pavasaris pie mums nedrīkst iestāties agrāk par statistiski aukstāko gada dienu – par 7. februāri.
Protams, ka ar sinoptiķiem cieši saistīts arī termins sinoptiskais pavasaris. Tam raksturīga saulaina, sausa laika iestāšanās, kad gaisā ir zems relatīvais mitrums, turklāt gaisa dienas temperatūra jau būtiski atšķiras no gaisa nakts temperatūras. Varam secināt, ka, sākoties sinoptiskajam pavasarim, dominē anticikloni, valda kontinentālās gaisa masas.
Ar astronomisko pavasari, solāro pavasari, meteoroloģisko pavasari un sinoptisko pavasari vairāk vai mazāk ir saistīts fenoloģiskais jeb bioloģiskais pavasaris.
Par to, ka ziema atdevusi pozīcijas pavasarim, ik gadu vēsta virkne dažādu fenoloģisko pazīmju. Ne viena vien no tām pamanāma jau februārī. Īpaši tad, ja februāris ir tāds, kā šogad. Pieņemts uzskatīt, ka fenoloģiskais pavasaris sākas ar sniega segas sairšanu. Par fenoloģiskā pavasara iestāšanos vēsta arī sulu cirkulācijas sākums kļavās, pēc tam bērzos, tāpat to augu uzziedēšana, kuri atver ziedpumpurus, pirms sākusies lapu plaukšana, un arī agro ligzdotāju putnu riests.
Pie periodiski izstieptām fenoloģiskā pavasara norises pazīmēm visā tā garumā pieder vairākuma migrējošo putnu sugu atlidošanas un to vairošanās sezonas sākuma secība, arī daždažādu bezmugurkaulnieku un mugurkaulnieku atmigšana un parādīšanās ārpus ziemotavām, protams, lapu izplaukšana un ziedēt sākšana augu sugu vairākumam, zināmu sugu sēņu augļķermeņu parādīšanās.
Vienai daļai dzīvo būtņu pats svarīgākais stimulators pavasarīgu fizioloģisko pazīmju izpausmei ir gaisa temperatūra, otrai daļai – dienas garums. Zināmai daļai vairāk vai mazāk nozīmīga – gan temperatūra, gan gaisma.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
