Latvijā sastopamas vairāk nekā 300 ziedmušu sugas. Ķermeņa forma un krāsa ziedmušu sugām ir manāmi atšķirīga, visai daudzveidīga.
Ziedmušas – divspārņu kārtai piederīga insektu dzimta, tātad pašsaprotami, ka tās pārstāvjiem ir tikai divi spārni. Ziedmušām saglabājies priekšspārnu pāris. Viņu pakaļspārni reducējušies, no tiem palikuši vien mazi dūceklīši, kuru darbība, kukaiņiem lidojot, itin labi saklausāma.
Dūceklīši lidojuma laikā apbrīnojami veiksmīgi pilda līdzsvara saglabātāju funkciju, tāpēc vairākums ziedmušu spēj ļoti ātri un virtuozi lidot.
Viņas apveltītas ar izcilu prasmi manevrēt, – teiksim, strauji vicinot spārnu, spēj kādu laiku gaisā uz vietas turēties vienā punktā, bet pēc tam zibenīgi aizlidot jebkurā virzienā! Veiklās mušas var lidot pat atpakaļgaitā. Ieturēt maltīti lidojumā gan ziedmušas parasti necenšas, tomēr šad tad, atrodoties gaisā, mēģina ēdmaņu pagaršot.
Zīmīgākā šīs kukaiņu dzimtas pieaugušo pārstāvju vairākuma ārējā īpatnība – ķermeņa krāsojuma vairāk vai mazāk izteikta līdzība ar dzelt spējīgo plēvspārņu kārtas insektu (konkrēti – lapseņu, bišu un kameņu) ķermeņa brīdinošo krāsojumu. Mīmikrija!
Ne indes, ne dzeloņa nevienai ziedmušai nav. No lapsenēm, bitēm un kamenēm ziedmušas atšķiras arī vizuāli – ar to, ka viņu vēderu no krūtīm neatdala izteikta iežmauga. Bez tam ziedmušām ir relatīvi lielākas acis.
Šīs dzimtas mušas nevairās no saules maz apspīdētām vietām un ir samērā aktīvas arī diezgan pieticīgā gaisa temperatūrā.
Visu sugu pieaugušās ziedmušas pieder veģetārietēm, viņu pamatbarība – nektārs, no kā tiek gūti ogļhidrāti enerģijai, un ziedputekšņi, kas kalpo par vairošanās procesam nepieciešamo olbaltumvielu avotu.
Ziedmušu kāpuriem barība nav tik viendabīga, cik pieaugušajiem šīs dzimtas kukaiņiem.
Bezkājainie kāpuri, kas nāk pasaulē dažas dienas pēc oliņu izdēšanas, atkarībā no savas ģints vai sugas, ir vai nu gaļēdāji jeb plēsēji (samērā liela daļa) vai augēdāji, vai detrīta ēdāji, vai arī saprofāgi jeb bioatkritumu ēdāji un ir pat plēvspārņu pūžņos atrodamo organisko atlieku ēdāji.
Ziedmušu kāpuru attīstība ilgst divas trīs nedēļas. Seko iekūņošanās. Pēc nedēļas vai divām pupārijus pamet jaunas pieaugušās ziedmušas, kas, nedaudz ievingrinājušas spārnus, drīz vien dodas veģetāras barības meklējumos.
Ir ziedmušu sugas, kas pieaugušo stadijā barojas visvisādu augu ziedos, ja vien spēj aizsniegties līdz to gardumiem (tomēr biežāk apmeklē čemurziežus un dažādus sīpolaugus), ir sugas, kas vairāk vai mazāk specializējušās uz konkrētu ģinšu augiem, ir pat tādas sugas, kas apmeklē tikai noteiktu augu ziedus. Kurus ziedus ziedmušas apmeklē, tos viņas, protams, apputeksnē. Šie kukaiņi ir nozīmīgi dažādu savvaļas augu un kultūraugu apputeksnētāji.
Daļa ziedmušu labprāt mielojas arī ar "medus rasu" (saldu, lipīgu šķidrumu, kas izdalās no koku lapām un no šādiem tādiem kukaiņiem).
Jebkāds ēdiens tiek uzņemts ar samērā īsu, galā nedaudz paplatinātu, ievelkamu sūcējtipa snuķīti. Savu snuķīti ziedmušas regulāri kopj un citādi lolo. Arī citas ķermeņa daļas, protams, tiek aprūpētas.
Vēl par kukaiņiem
Rakstu sēriju līdzfinansē:
