Lakstīgalas vārds ukraiņu folklorā un kultūrā sastopams gan dziesmās, gan dzejoļos, gan pasakās un teikās.
"Ir pat leģenda, ka agrāk lakstīgalas dzīvojušas tikai Indijā, bet tad viņa apciemoja Ukrainu un, dzirdot vietējo iedzīvotāju skumjās dziesmas, lakstīgala sāka dziedāt savu dziesmu ar mērķi iepriecināt cilvēkus. Ukraiņi lakstīgalai atbildēja ar prieka pilnām dziesmām," stāstīja Dekants.
"Kopš tā laika lakstīgala pavasaros apciemo Ukrainu, lai klausītos ukraiņu dziesmas. Zinām, ka šobrīd tās nav prieka dziesmas, tās ir skumju pilnas,
gribam arī aicināt Latvijas iedzīvotājus, dzirdot lakstīgalu, domāt par Ukrainu un veidiem, kā izrādīt atbalstu," viņš uzsvēra.
Otrs iemesls – lakstīgala ir dziedātājputns. Iepriekš gada putni vairāk vai mazāk bijuši fotogēniski, krāsaini. "Lakstīgala tik daudz nedižojas ar savu izskatu, viņu pat ir grūti pamanīt, bet viņai ir skaistā dziesma. Tāpēc mēs gribam vairāk aicināt Latvijas iedzīvotājus ieklausīties putnu dziesmās," norādīja Dekants.
Trešais iemesls ir dabas aizsardzība, jo lakstīgalas populācija Latvijā samazinās. "To rāda ligzdojošo putnu uzskaišu rezultāti.
Kopš 2005. gada, kopš notiek uzskaites, mēs esam zaudējuši apmēram ceturto daļu lakstīgalu populācijas," skaidroja Auniņš.
Par iemesliem, kāpēc tā notiek, ir visai grūti spriest, taču, visticamāk, tam ir saistība ar klimata pārmaiņām.
"Klimats pamazām Latvijā kļūst lakstīgalai nepiemērotāks. Lakstīgala ir tāds klasisks mūsu reģiona putns vienmēr bijusi, bet, klimatam kļūstot siltākam, simt gadu laikā izplatības areāls tā atkāpsies, ka Latvijā viņa vairs neligzdos un būs tikai sastopama caurceļošanas laikos pavasaros un rudeņos," norādīja Auniņš.
Vieta tukša gan nepaliks – pie mums ienāks cita lakstīgalu suga, rietumu lakstīgala, kas šobrīd ligzdo pārējā Eiropas daļā.
Vienlaikus, vai populācijas samazināšanās iemesls tiešām ir klimata pārmaiņas tieši Latvijā, vēl nevar spriest. Pie vainas var būt arī citi iemesli, kas saistīti ar to, kā sugai klājas ziemošanās vietās Āfrikā. "Lakstīgala ziemot dodas tālu, šķērso Sahāru, un centrālā valsts, kurā viņa ziemo, ir Zambija, bet arī apkārtējās valstis – Zimbabve, Botsvāna, Mozambika. Tās pašas klimata pārmaiņas, sausuma periodi ilgstoši skar arī šīs teritorijas, un nav izslēgts, ka sugai tā izdzīvotība tieši ziemošanas vietās samazinājusies. Tas varētu būt iemesls, kādēļ katru pavasari pēdējā laikā atgriežas arvien mazāk lakstīgalu," skaidroja Auniņš.
Lai palīdzētu lakstīgalu populācijai nesarukt, pirmkārt, ikviens var mainīt savu ikdienu un darīt visu, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Otrkārt, ir svarīgi, lai Latvijā neietu mazumā lakstīgalai piemērotās dzīves vietas, kas ir krūmainas upju malas.
