Vai marts ir pavasara mēnesis? Norises dabā šomēnes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Norises dabā ir grūti, pat neiespējami sagrupēt tā, lai tās varētu neapstrīdami iekļaut kāda viena konkrēta kalendārā jeb astronomiskā mēneša ietvaros. Mēneša laikā dažādi procesi var gan iesākties, gan turpināties, gan beigties. Turklāt jāpatur prātā, ka meteoroloģiskie apstākļi, kas ļoti būtiski mēdz ietekmēt notiekošo, nebūt nav vienādi gadu no gada. Turklāt, lai gan mūsu valsts teritorija ir relatīvi neliela, dažādās tās vietās klimats jūtami atšķiras, līdz ar to atšķiras arī meteoroloģiskie un citi procesi dabā. Viens no sarežģītāk aprakstāmajiem mēnešiem – marts.

Kalendārā marta sākums parasti ir fenoloģiskās ziemas beigas (šogad tas ļoti uzskatāms), savukārt kalendārā marta beigas gandrīz ik gadu jau ir pavasara sākums. Martam raksturīgi: tā sākumā dabā notiekošais parasti daudz vairāk atšķiras no norisēm šī paša mēneša nogalē nekā no tām norisēm, kas vērojamas februārī. Tomēr marts ir mēnesis, kura jebkurā daļā iespējams gan sniegs, gan lietus.

Pavasaris šogad iesākās agri. Tas ritēja nesteidzīgi, lēni, brīžiem uzkrītoši piebremzēdams, bezmaz apstādamies. Tomēr ritēja (un aizvien rit) nepārprotami, apliecinādams sevi ar daždažādām raksturīgām fenoloģiskajām pazīmēm.

Jau februārī varējām papriecēt savus redzokļus ar itin pavasarīgām parādībām – ar zeļošu zālīti, ziedošām sniegpulkstenītēm, ar uzblīdušiem kokaugu lapu pumpuriem, ar pūpoliem, skarām koku un krūmu zaros, pat ar puspavērtiem zalkteņu ziediem.

Agri sevi pieteica ne viens vien putns migrants. Pirmie pie mums allaž atlido vai mūsu valstij caurceļo tie spalvainie, lidojošie pavasara vēstneši, kuri ziemo kādā no netālajām zemēm, tā saucamie tuvie migranti.

Ar dzirdi jau februārī nereti tika konstatēti visiem zināmi gājputni: saulainās dienās no debesīm skanēja lauku cīruļu tēviņu treļļi. Un gaišajā diennakts laikā virs Latvijas migrējošu lauku cīruļu balsis skan joprojām.

Agri sāka skanēt un nu jau bieži skan arī zīlīšu (visvairāk lielo zīlīšu) tēviņu dziesmas.

Lielā zīlīte dzied
Lielā zīlīte dzied

Arī tad, ja gan gaisa temperatūra nolaižas zem nulles, daudzi vīriešu dzimuma putni pavasaros nemaz nevar nedziedāt. Hormoni dara savu!

Šī gada marta sākuma nelāgi ziemīgie apstākļi netraucēja dažviet saklausīt pirmos dzērvju kliedzienus, pamanīt pašas dzērves vai vismaz viņu sniegā atstātas miņas.

Aizritējis jau labs laiciņš, kopš Latvijā šogad pirmo reizi konstatētas vairāku sugu zosis, redzēti baltie gārņi, tapušas ieraudzītas pirmās ķīvītes.

Vietās, kur iekšzemes ūdeņus nesedz ledus, acīs jau trāpās lielie dumpji, lielie baltie gārņi, zivju gārņi un, protams, gulbji, novērojamas vienas otras sugas pīles. Neaizsalušās jūras piekrastē šādas tādas pīles pie mums uzturējās visu ziemu, viena otra uzturas joprojām.

Ik gadu zināma daļa pirmo gājputnu, iestājoties sniegotam ziemas recidīvam, barības nepieejamības dēļ spiesti doties atpakaļceļā līdz labvēlīgākām teritorijām. Atjaunojoties pavasarīgiem apstākļiem, arī viņi atgriežas. Spārnotie migranti pionieri tā – šurpu turpu – var pārvietoties vairakkārt.

Gan nesen ritējušā ziemas recidīva laikā, gan pirms un pēc tā, spītējot salam un sniegam, uzkrītoši skaļi un kaismīgi klaigāja ziemeļu gulbji. Klaigas, protams, nav rimušas. Toties daudziem no viņiem izteiktāka kļuvusi teritoriālā uzvedība. Daļa pāru jau nolūkojusi ūdenstilpes ligzdošanai un tur uzturas (pat ja ūdeni vēl sedz ledus).

Rūpīgāk ieklausoties, nu jau no malu malām dzird skanam pavasari – mazputniņi aktīvāk raida pasaulē saziņas saucienus, (dominē zīlītes, zeltgalvīši, mizložņas, dzeltenās stērstes, svilpji, dzilnīši), dažs labs iedziedas. Skaļi klaigā melnās dzilnas. Iebungojas, draiskojas un arī klaigā dižraibie dzeņi.

Daļas tā saucamo nometnieku – putnu, kuri uz siltajām zemēm vispār nelido, bet pārziemo tur, kur izšķīlušies, – galvas katru pavasari visai agri pārņem riesta kaislības.

Krauklis pieder agrajiem ligzdotājiem
Krauklis pieder agrajiem ligzdotājiem

Pie pirmajiem riestotājiem pieskaitāmi, teiksim, kraukļi. Kraukļiem martā jau rit dējamlaiks. Dējamlaiks agri sākas arī riekstrožiem un priežu krustknābjiem. Agro ligzdotāju saimei pieder Eiropas prāvākie ērgļi – jūras ērgļi. Jau februāra beigās vai marta sākumā viņu mātītes izdēj pirmo olu.

Šogad agri ligzdošanas sezonu daudzviet sāka meža pūces. Nu jau ligzdo arī ūpji.

Ziemai atkāpjoties arvien tālākā pagātnē, burtiski katra nākamā diena pievieno iepriekšējai kaut ko jaunu, pavasarīgu.

Austrumu virzienā pa vienai un pulciņos kārkdamas pakāpeniski dodas vārnas – pie mums pārziemojušās mēģina veikt mājupceļu uz savu šķilteni. Viņām piepulcējas arī caurlidotājas. Savukārt no siltajām zemēm Rietumeiropā drīz jāsāk atgriezties mūsējām – Latvijā ligzdojošām – vārnām.

Mājupceļā atrodas daudzi no peļu klijāniem – biežāk sastopamajiem dienas plēsīgajiem putniem.

Jau redzēti meža strazdi, arī mājas strazdi. Pirmie ieraudzītie, visticamāk, ir nevis mūsējie, bet caurceļotāji.

Pirmie mājas strazdi parasti ir caurceļotāji
Pirmie mājas strazdi parasti ir caurceļotāji

Konstatēti abu sugu stārķi – gan baltais, gan melnais.

Februāra nogalē, marta sākumā ik gadu sākas "mīlas" rotaļu laiks lapsām. Sākas laiks, kad lapsas no pārsvarā nakts dzīvniekiem pārtop par visu diennakti visai aktīviem kustoņiem.

Dzimumaktivitāte februāra beigās, marta sākumā pārņem zaķus, Amerikas ūdeles, ūdrus.

Diezgan drīz iepriekš minētajiem seko jenotsuņi, kuriem izpaliek partneru meklēšanas process, jo pretējās pusītes šie zvēri atraduši jau rudenī, pirms laišanās kopīgā ziemas guļā. Neilgi pēc atmigšanas jenotsuņiem sākas pārošanās laiks.

Bieži ieraugāmie raksturīgie pēdu nospiedumi un zemē izkārpītas bedrītes liecina, ka ziemas migas pametuši arī āpšu pāri.

Meža caunām martā vēl arvien turpinās tā saucamais māņu riests, kas saistīts ar īpatnām norisēm viņu organismā. Īstais riests caunām notika jau pagājušajā vasarā, taču līdz pat ziemas beigām apaugļotās olšūnas neattīstījās (ritēja latentais periods). Kad olšūnas atsāk attīstību, caunas uzvedas līdzīgi tam kā riestā. To dēvē par māņu riestu.

Neraugoties uz aukstās sezonas atkāpšanos, visi sauszemes zīdītāji jeb zvēri vēl staigā, nenomainījuši apmatojumu. Viņi joprojām ir ziemas kažokos (biezākos, gaišākos nekā būs vasaras tērpi).

Staltbriežu buļļiem rit ragu mešanas periods.

Ir normāli, ka pavasaros Latvijā jūras liedagā atpūšas Igaunijas piekrastē piedzimušie roņu mazuļi. Nevajadzētu lieki traucēt šos "pamestos" dzīvnieciņus, cenšoties viņus apskatīt no pāris vien soļu attāluma vai "izglābt" no iedomātām briesmām. 

Skudru pūznis
Skudru pūznis

Jau ziemā, ja uznāca pavasarīgs gaiss, ne vienu vien reizi no ziemošanas vietām tapa izvilināts dažs sauszemes, virszemes bezmugurkaulnieks. Starp viņiem dominēja kukaiņi (visredzamāk skudras), bija arī zirnekļi. Ziemīgajam gaisam atgriežoties, šie kustoņi ikreiz pazuda. Tā ir: Latvijā mītošie bezmugurkaulnieki daudzmaz pielāgojušies meteoroloģisko apstākļu svārstībām. Vairākums no tiem, kurus redzam sildāmies saulītē siltākā periodā, tad, kad atgriežas mīnusi, bojā neaiziet, bet salien atpakaļ slēptuvēs. Protams, jo krasākas ir svārstības, jo lielāks daudzums sīkbūtņu tomēr neizdzīvo.

Taču daudz bīstamāka par nonākšanu sala recidīvu "skavās" agrajiem bezmugurkaulniekiem pavasaros ir nokļūšana kūlas ugunsgrēka liesmās. Nededziniet pērno zāli!

Visbeidzot jāpiemin agrie augi, protams, atgādinot, ka Kurzemē jau februārī varējām papriecēt savas acis ar itin pavasarīgām parādībām – ar zeļošu zālīti, ar uzblīdušiem kokaugu lapu pumpuriem, jau kopš februāra Latvijas rietumu daļā zied sniegpulkstenītes, vītolaugiem veras pūpoli, plaukst nelielie zalkteņu ziedi. Nu šur tur jau uzziedējis arī dažs alksnis.

Baltalksnis
Baltalksnis

Vērīgākie Kurzemes mežu apmeklētāji pagājušajā mēnesī varēja mēģināt kaut kur aizvējā, piesaulītē starp uzkrītošajiem dzeltenzaļajiem lazdu vīrišķajiem ziediem (spurdzēm) ieraudzīt izmērā pavisam necilos, bet glītos, sarkanīgos sievišķos šo krūmu ziediņus. Tagad piemērotās vietās tie nav retums arī citur.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti