Trešās vietas ieguvējs Vēgēle pirms Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas aicina atbalstīt Nausēdu

Advokāts Igns Vēgēle, kurš Lietuvas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā palika trešajā vietā, otrajā vēlēšanu kārtā paudis atbalstu pašreizējam valsts vadītājam Gitanam Nausēdam.

Iepriekš Vēgēle bija teicis, ka pirms svētdien gaidāmās vēlēšanu otrās kārtas neizteiks atbalstu nevienam no abiem kandidātiem.

Otrajā vēlēšanu kārtā sacentīsies divi pirmajā kārtā vislielāko atbalstu saņēmušie kandidāti – pašreizējais prezidents Nausēda, kuru pirmajā kārtā atbalstīja 43,95% vēlētāju, un premjerministre Ingrīda Šimonīte, kuru izvirzījusi valdības koalīcijas līdere konservatīvā partija "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" un par kuru pirmajā kārtā balsoja 20,05% vēlētāju.

"Es mudinu balsot par Gitanu Nausēdu un nodrošināt Gitanam Nausēdam otru iespēju prezidenta amatā," Vēgēle piektdien rakstīja sociālajā tīklā "Facebook".

"Lai pārliecinošs mandāts būtu skaidrs pienākums rīkoties, ko viņam uzlikusi sabiedrība," aicināja advokāts, kurš pirmajā kārtā saņēma 12,35% vēlētāju atbalstu.

Ierakstā sociālajā tīklā Vēgēle atzina, ka vairākkārt ir kritizējis pašreizējo prezidentu, tomēr apgalvoja, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā Nausēda ir pierādījis, ka viņam ir principiāla nostāja, apņēmība un viņš ir ieklausījies Lietuvas sabiedrības viedoklī.

Vēgēle, kurš Valsts prezidenta vēlēšanās piedalījās kā neatkarīgais kandidāts, tikmēr apsūdzēja Šimonīti par vīzdegunību un cilvēku pazemošanu.

"Ir svarīgi parādīt konservatīvajiem, kā sabiedrība vērtē viņu četrus gadus pie varas. Lai viņi pirms Eiropas Parlamenta un Seima vēlēšanām nevarētu lielīties par labiem rezultātiem," rakstīja Vēgēle, piebilstot, ka zema vēlētāju aktivitāte nāktu par labu Šimonītei.

Preses konferencē pēc 12. maijā notikušās pirmās vēlēšanu kārtas Vēgēle paziņoja, ka nav jēgas atbalstīt kādu no otrajā vēlēšanu kārtā iekļuvušajiem. Viņš arī teica, ka nav jēgas balsot otrajā vēlēšanu kārtā, jo rezultāts ir paredzams.

Populistiskais politiķis, kas Covid-19 pandēmijas laikā iestājās pret obligāto vakcināciju un ierobežojumiem un sabiedriskās domas aptaujās ilgstoši bija otrs populārākais prezidenta amata kandidāts aiz Nausēdas, solījis vasarā izlemt, vai kandidēt rudenī gaidāmajās Lietuvas parlamenta vēlēšanās.

No otrdienas līdz ceturtdienai Lietuvā notika iepriekšējā nobalsošana iecirkņos prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, bet piektdien un sestdien notiek balsošana mājās tiem, kas dažādu apstākļu dēļ nevar ierasties iecirknī. No trešdienas līdz piektdienai tiek organizēta balsošana slimnīcās, sociālās aprūpes iestādēs, militārajās vienībās un cietumos.

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, pirmajās trīs iepriekšējās nobalsošanas dienās savu izvēli izdarījuši vairāk nekā 180 000 cilvēku jeb nepilni 8% balsstiesīgo.

Kopumā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā nobalsoja 1,439 miljoni cilvēku jeb 59,95% balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu. Vēlētāju aktivitāte bija par 2,59 procenta punktiem lielāka nekā 2019. gada prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā.

Arī pirms pieciem gadiem vēlēšanu otrajā kārtā sacentās Nausēda un Šimonīte, kas bija tolaik opozīcijā esošo konservatīvo kandidāte, ekonomistam Nausēdam uzvarot ar 66,5% balsu.

Pēc konservatīvo uzvaras 2020. gada parlamenta vēlēšanās Šimonīte kļuva par premjerministri.

Lietuvas prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu un amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

KONTEKSTS:

Lietuvas prezidents tiek ievēlēts tautas balsojumā. Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notika 12. maijā. Uz prezidenta amatu pretendēja astoņi kandidāti.

Galvenais favorīts ir līdzšinējais valsts galva Gitans Nausēda, kurš kandidē uz otro termiņu. Viņa galvenie konkurenti bija tagadējā premjerministre Ingrīda Šimonīte un jurists Igns Vēgele.

Pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēma Nausēda (44%) un Šimonīte (20%), kuri cīnīsies par uzvaru prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks 26. maijā.

Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu Lietuvā notika arī referendums par izmaiņām valsts konstitūcijā, kas paredzēja atļaut dubultpilsonību. Taču šajā balsojumā nav izdevies savākt nepieciešamo balsu skaitu (vismaz pusi no balsstiesīgo pilsoņu skaita), tādēļ mēģinājums atļaut dubulpilsonību cietis neveiksmi.

Lietuvā šis ir vēlēšanu gads, jo 9. jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet oktobrī plānotas Seima vēlēšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti