Brūnais lācis 'Ursus arctos' Latvijā ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un par tā apzinātu traucēšanu draud līdz 700 eiro liels sods. Saziņas platformā "WhatsApp" izplatītais video ar dzīvnieku, kas panikā bēga pa meža ceļu, Dabas aizsardzības pārvaldei lika sākt vainīgā autobraucēja meklēšanu, talkā aicinot policiju un lūdzot arī sabiedrības atbalstu. Noskaidrojās, ka pārkāpums Balvu novadā, Lubāna mitrāja teritorijā pie Aiviekstes upes izdarīts jau 20. augusta agrā rīta stundā.
"Šobrīd ir ierosināta administratīvā pārkāpuma lietvedība un saņemts cilvēka paskaidrojums," pastāstīja Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. "Paldies sabiedrībai par iesaisti un informācijas sniegšanu!
Cilvēki palīdzēja, sūtīja informāciju gan par mašīnas modeli, kas video redzēts, gan bija arī anonīmi ziņotāji, kas nosauca iespējamā vainīgā vārdu un uzvārdu.
Kā no paskaidrojuma izriet, cilvēks bijis pārsteigts, ka viņš pirmo reizi mūžā ieraudzījis lāci, un sekojis tam, nezinot, ka tā nevajag darīt."
Tikpat liels pārsteigums, taču – nevis patīkams, bet nepatīkams – tas bijis lācim, saka institūta "Silava" Meža faunas un medniecības pētījumu virziena vadītājs Jānis Ozoliņš. Viņš ir Latvijā zinošākais lāču pētnieks.
"Visi lielie plēsēji – arī vilki, lūši – labprāt kādu gabaliņu noiet pa meža ceļu," pavēstīja Ozoliņš. "Šis dzīvnieks, kā bija redzams nofilmētajā sižetā, ir vēl nepieaudzis. Varbūt šis pārsteigums, ka tuvojas mašīna ar prožektoru gaismām, viņam bija pirmoreiz mūžā. Skriešana mašīnai pa priekšu arī ir raksturīga visiem dzīvniekiem. Viņi vienkārši baidās no gaismas apspīdētās zonas ieskriet tumsā, jo viņi jau neredz, kas viņus sagaida."
Nepārzinot dzīvnieku psiholoģiju, lāča loģiskā rīcība šoreiz ir nekrietni izmantota, lai paņirgātos par to, skarbi secina Jānis Ozoliņš.
Turklāt lācim ir vāja redze, tas starmešu gaismā tika iedzīts tādās kā lamatās, video filmētājs ar ķepaini varēja spēlēties. Ja vajāšana būtu notikusi patlaban, kad lāči taupa enerģiju un uzkrāj tauku rezerves pārziemošanai, situācija būtu vēl kritiskāka. Lāču mātīte pēc tam varētu zaudēt mazuļus, kuri dzims ziemas vidū.
Taču arī citiem dzīvniekiem šis uz ceļiem ir bīstams periods.
"Rudens galvenās īpatnības ir tādas, ka skaita ziņā dzīvnieku ir visvairāk, visi pavasarī dzimušie ir izauguši un aktīvi pārvietojas, to pieredze un uzvedība nav tāda kā lielajiem dzīvniekiem," situāciju raksturoja lāču pētnieks.
"Dzīvnieki, iespējams, ir bezbailīgāki vai vienkārši neparedzamāki. Šajā laikā arī lielajiem pārnadžiem – aļņiem, staltbriežiem – notiek riests. Mammas ir aizņemtas ar riestošanas uzvedību, un jaunie dzīvnieki ir mazāk pieskatīti un arī var veikt dažādas neparedzētas darbības. Rudens ir bijis silts, un lauki ir zaļi. Tur šobrīd ir vairāk barības nekā mežā. Dzīvnieki [uz turieni] pārvietojas, krēslai iestājoties."
Protams, ja satiksme ir intensīva un auto priekšā negaidot izskrien meža dzīvnieks vai paceļas putns, svarīgāka ir pašu cilvēku dzīvība. Jāizsver, vai, strauji bremzējot, neradām risku arī aizmugurē esošajiem autobraucējiem.
