Cerībā drīzumā atgriezties mājās daļa Ukrainas bēgļu bērnu mācās divtik – gan Latvijas skolā, gan tālmācībā Ukrainā

Šobrīd Latvijā skolā un pirmsskolā mācās 4363 ukraiņu skolēni, vairāk nekā puse – latviešu valodas programmā no 1. līdz 12. klasei. Taču lielākā daļa joprojām turpina attālināti apgūt arī zinības savā skolā Ukrainā – ar cerību drīz vien atgriezties mājās. Skola Ukrainā, latviešu skola vai abas? Tā ir šī mācību gada dilemma ukraiņu bēgļu bērniem Latvijā.

Ukraiņu skolēni Latvijā: dzīve starp Ukrainas tālmācību un izglītību latviešu valodā
00:00 / 08:12
Lejuplādēt

Ļizai un Poļinai mācības divās skolās

Brīdī, kad fizkultūras skolotājs no Harkivas "Zoom" platformā uzrunā Ļizu un Poļinu, meitenes sporta tērpos ir gatavas vingrošanas nodarbībai katra savā Smiltenes novada Bilskas pašvaldības ēkas istabā, kas ierādītas ukraiņu bēgļu ģimenēm. Šīs 6. klases skolnieces pametušas dzimto Ļipcu pilsētiņu Krievijas okupētajā zonā Ukrainā, Harkivas pievārtē, bet domās joprojām atrodas ar vienu kāju Ukrainā.

Rīta pusē viņām bija pārgājiens ar vietējās Bilskas pamatskolas bērniem, bet pēcpusdienā sākās attālinātas stundas Harkivas skolā.

Poļina, runīgākā no abām pusaudzēm, pastāstīja: "Mēs mācījāmies vienā Harkivas apgabala skolā, bet tur uzkrita bumba un skola daļēji nodega. Tāpēc tagad esam citā skolā. Latviešu skolā no sākuma mums piedāvāja mācīties visus priekšmetus, bet tad sapratām, ka netiksim uz kādām stundām otrā skolā. Mūsu mammas tāpēc izlēma, ka latviešu skolā iesim tikai uz fizkultūru, zīmēšanu un angļu valodu."

Bilskas pamatskolas 6.klases skolnieces Ļiza (no kreisās) un Poļina.

Ļiza uz Latviju atbrauca jau pavasarī, viņas labākā draudzene Poļina – tikai 31. augustā, uz skolas sākumu. Bilskas pamatskolas direktore Mārīte Jansone atceras, ka meitenes šī mācību gada sākumā centās apmeklēt visas stundas, arī latviešu valodu 6. klasei. Tas izrādījās visai bezjēdzīgi.

Bilskas pamatskolas direktore Mārīte Jansone

Tagad meitenes uz nelielo Bilskas skolu dodas vien divas dienas nedēļā, bet ukraiņu tālmācības skolai pieslēdzas katru dienu. Slodze ir liela. Ukrainas skolā stundas sākas pusē četros un ilgst līdz astoņiem, deviņiem vakarā.

Dienā, kad Latvijas Radio ciemojās Bilskā, stundu sarakstā bija ukraiņu valoda, fizkultūra, matemātika, angļu valoda, darbmācība, ģeogrāfija. Ne tikai bērni, bet arī skolotāji atrodas kur nu kurais. Kāds evakuējies uz Kijivu, citi aizbēguši uz Rietumiem.

Ļizas vecāki atraduši darbu Latvijā. Poļinas tētis palicis Krievijas okupētajos Ļipcos savu nevarīgo vecāku dēļ. Tur regulāri dārdot sprādzieni, tāpēc Poļinas mamma – vetārste – ar meiteni izlēma bēgt uz Latviju, kur atrada šuvējas darbu Smiltenē. Katru dienu viņas internetā runā ar tēti Ukrainā, cer drīzumā atgriezties un atjaunot sagrauto māju.

Šo iemeslu dēļ izglītība latviešu valodā pagaidām neesot prioritāte. Taču gribētos vairāk kontaktu ar vienaudžiem.

"Ir grūti sazināties. Šodien bijām skolas pārgājienā mežā, un visi ar mums centās parunāt. Arī viens zēns, kurš ne pārāk labi saprata krieviski, bet ļoti gribēja ar mums runāt un iepazīties. Runāt angļu valodā? To Ukrainā zina ne pārāk labi, te gan visi to prot labāk nekā mēs," pastāstīja Poļina.

Ar latviešu valodu neiet viegli

Ar latviešu valodu neiet viegli arī ukraiņu pusaudžiem, ko Latvijas Radio satika pašā Igaunijas pierobežā, Jāņa Cimzes ģimnāzijā Valkā. Iepriekš skolā mācījās 38, šogad – 27 ukraiņu skolēni dažādās klašu grupās. No rīta – latviešu skola, vakarpusē – tālmācība ar pasaulē izkaisītajiem ukraiņu klasesbiedriem. Latviešu valodā pagaidām prātā aizķērušās tikai dažas frāzes.

Gaitenī sastaptie ukraiņi Bogdans un Anna, kuri mācās Jāņa Cimzes ģimnāzijas 11. klasē, šajā skolā ir "ielēkuši" pagājušajā pavasarī. Viņu klasesbiedrs Georgijs un gadu jaunākā Aleksandra sākuši mācīties tikai šoruden.

Augumā raženie puiši atbraukuši spēlēt basketbolu "VEF Valka" komandā. Abi neslēpa – kaut gan divas reizes nedēļā viņiem ir latviešu valodas stundas, ar vidusskolas mācību vielu iet kā pa celmiem. Tikt līdzi klasesbiedriem palīdzot skolotāji, kas svarīgākās lietas izskaidro krievu valodā, un arī ukraiņu pedagogi, kuri strādā kā atbalsta personāls.

Komunikācija ar klasesbiedriem? Angļu un krievu valodas mikslis. Puišu vecāki palikuši Ukrainā, un viņi pat īsti nezina, vai vidusskolu pabeigs šeit vai dzimtenē. Sanāk, ka viņi ir arī gadu jaunāki par saviem latviešu klasesbiedriem. Ukrainā bērni sāk iet skolā sešu gadu vecumā un vidusskolu, kur ir tikai 11 klases, pabeidz 17 gadu vecumā.

11.klases skolēni, basketbolisti Bogdans (otrais no kr.) un Georgijs (ceturtais no kr.) ar citiem ukraiņu skolēniem Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā.

Daļa atgriežas, citi turpina mācības bēgļu gaitās

Daļa no 12 ukraiņu jauniešiem, kas jau pagājušajā mācību gadā spēja absolvēt arī Valkas ģimnāziju, patiešām atgriezušies Ukrainā. Viens mācās datorzinības Vidzemes Augstskolā angļu valodas programmā. Pieci – loģistiku Igaunijā, Valgas koledžā.

"Pašā sākumā izskanēja: atbraukuši ukraiņi ar milzīgu izglītības līmeni, bērni ar lielām zināšanām, mums vajag nez ko mācīties no viņiem. Tagad mēs zinām – viņi ir no ļoti dažādām skolām. No privātajiem licejiem arī angļu valodas līmenis ir ļoti augsts. Un no valsts skolām puiši tā arī teica: mēs nekad neesam neko kārtīgi mācījušies. Tāda izrādījās tā īstā situācija," pastāstīja Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga.

Lielākā problēma – ģimnāzijas skolotāji jau tāpat ir ļoti noslogoti. Papildu darbs ar ukraiņu bērniem atņem laiku savām atvasēm, secinājusi direktore.

Situāciju glābj uz Valku atbraukušie ukraiņu bēgļi ar augstāko pedagoģisko izglītību.

Viņi piekrituši kļūt par pedagogu palīgiem latviešu kolēģiem. Jāņa Cimzes ģimnāzijā tādu ir trīs.

Latvijas Radio vizītes dienā darbu sākot audzinātājs, kuram ir doktora grāds Harkivas Tehniskajā universitātē. Skolas direktore Lilita Kreicberga cer, ka viņš skolēniem palīdzēs salāgot mācības Ukrainas tālmācībā un latviešu skolā, kā arī morāli atbalstīs bērnus, kuriem tēvi ir frontē.

"Mēs sadzīvojam ar ukraiņu tālmācību, sevišķi 11. klase, jo mēs saprotam, ka tiem, kas iet tālmācībā, būtu ļoti svarīgi šogad pabeigt vidējo izglītību Ukrainā. Bet viņi grib mācīties arī šeit. Dažiem ir pa spēkam," pastāstīja ģimnāzijas direktore.

Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga (no kr.) ar skolotāja palīdzi Valentīnu no Harkivas.

Svarīgi iekļaut Latvijas izglītības sistēmā

Lai labāk apgūtu mācību vielu latviešu skolā, ukraiņiem paredzēta arī iespēja palikt uz otru gadu kādā no vidusskolas klasēm, kas pašmāju bērniem nav ļauts. Turklāt Saeimas pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā nosaka, ka no 1. septembra visiem ukraiņu bērniem no pirmsskolas līdz vidusskolai izglītība jāgūst tikai valsts valodā.

"Mūsu uzdevums ir iekļaut skolēnus Latvijas izglītības sistēmā, to nosaka arī Patvēruma likums. Tie skolēni, kuri papildus vēlas vēl turpināt izglītību Ukrainā un mācās tālmācībā, to, protams, var darīt, bet ārpus stundu laika. Otra iespēja – skolēni nereģistrējas valsts izglītības informācijas sistēmā, bet mācās tikai Ukrainā tālmācībā," pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas vecākā referente Olita Arkle.

Valsts izglītības satura centra direktores Lienes Voroņenko novērojumi liecina, ka līdz 7. klasei iekļauties Latvijas skolu vidē ukraiņu bērniem, ja vien viņiem pašiem ir vēlēšanās, nav būtisku problēmu. Vecāko klašu skolēniem gan parādoties plaisa mācību priekšmetos, ko viņi Ukrainas skolas programmā nav apguvuši tik labi kā bērni Latvijā. Tā esot ne tikai jau iepriekš pieminētajā angļu valodā, bet, piemēram, arī datorikā.

"Aspekts, par ko mēs visu laiku domājām, ka šie bērni drīz atgriezīsies mājās. Ne viņi, ne mēs nebijām domājuši, ka mūsu attiecības ieies nākamajā fāzē, kas ir jauns mācību gads. Vasarā viņi stājās dažādās izglītības iestādēs. Redzējām, ka viņi paliek šeit. Diezgan daudzi arī ilgtermiņā paliks pie mums Latvijā.

Galvenais secinājums turpmākajās diskusijās – mēs vairs nerunājam par to, ka viņi drīz aizbrauks prom," norādīja Voroņenko.

Tas nozīmē, ka mums ir jānodrošina ukraiņu bēgļu bērniem vislabākā iespējamā izglītība mūsu izglītības ietvarā, pieņemot, ka viņi, iespējams, arī nākamo gadu vēlēsies mācīties šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti