Kultūras žurnāliste un teātra producente Jevgēņija Šermeņeva agrāk vadīja starptautiskus teātra festivālus Krievijā, bet nu jau sešus gadus dzīvo Latvijā. Viņa trešdien savu viedokli par Putina rīcību pauda ne tikai sociālajos tīklos, bet arī Latvijas Radio.
"Ir noslēgti visi ceļi. Pat cilvēki, kas nekad nevēlējās karot un bija pret karu Ukrainā, tagad tiks iesaukti un viņus piespiedīs doties turp. Vakar tika pieņemti arī likumi par atstādināšanu, saņemšanu gūstā un citiem veidiem, kā novērst to, lai cilvēki neatsacītos no karošanas. Vai nu tu dodies nogalināt uz Ukrainu, vai tevi iesēdina ilgtermiņā – uz desmit un vairāk gadiem – par to, ka esi mēģinājis slēpties! Tagad redzam, ka arī cilvēkus, kas par atteikšanos karot nokļūst cietumā, specvienības var izdzīt kara laukā. Viņiem vairs nebūs nekādu iespēju aizstāvēties.
Krievija ir teroristiska valsts, kas jau vairāk nekā 20 gadus terorizē ne tikai pasauli, bet arī savus iedzīvotājus. Tas ir iekšējais terorisms," pauda Šermeņeva.
Vienlaikus Šermeņeva norādīja, ka atkal pastiprinās emigrācijas vilnis no Krievijas.
"Publiski avoti un paziņas stāsta, ka izlidošanas biļešu vairs tikpat kā nav, prom dodas galvenokārt vīrieši. Ir bīstamība, ka no rītdienas šī iespēja tiks liegta, varēs izlidot tikai ar kara komisariāta izziņu. Mobilizācijas likumā ir punkts, ka dzīvesvietu cilvēkiem iesaucamajā vecumā atļauts pamest tikai ar šādu izziņu. Parastie cilvēki, visticamāk, tagad atdos pēdējo naudu, lai kara komisariāts neiesauktu viņu bērnus, lai fiktīvi viņus ievietotu slimnīcās, un arī pārcelsies uz citām vietām, lai viņus fiziski neatrastu. Vai arī mēģinās dabūt tā dēvēto "broņēto" darbu, kurā strādājošos komisariāts neaiztiek.
Vai cilvēki ies protestēt? To pateikt ir grūti. Jo depresijas līmenis un arī iekšējās agresijas līmenis jau ir pārsniedzis visas robežas.
Bet visā valstī ir izsludinātas demonstrācijas pret karu un pret mobilizāciju, soctīklos ir izskanējis aicinājums iziet savas dzīvesvietas galvenajā laukumā," stāstīja Šermeņeva.
Iespējams, ka cilvēki arī neatradīs ziņu par šiem protestiem, jo pat "Facebook" un "Instagram" platformu lietošana Krievijā var kļūt par iemeslu aizturēšanai, uzskata Šermeņeva.
Baidoties no represijām, sarunu Latvijas Radio atteica vairāki Latvijā dzīvojošie Krievijas Federācijas pilsoņi, kas pēc Putina trešdienas rīta paziņojuma ir pakļauti karaklausībai.
Viens no viņiem tikko nolicis eksāmenus Latvijas pilsonības iegūšanai un izsacīja bažas, ka jebkurš publisks paziņojums varētu kļūt par iemeslu Krievijas atteikumam anulēt viņa pilsonību. Arī Latvijā bāzētā portāla "Meduza" darbinieki, kas ir Krievijas pilsoņi iesaucamajā vecumā, pieņēmuši lēmumu tik sensitīvu situāciju nekomentēt, paskaidroja medija runas persona Katrina Abramova. "Meduzas" darbs, turklāt pēc Putina paziņojuma, esot tikpat saspringts, kāds tas bija Ukrainas kara pirmajās dienās.
Izteikties piekrita Latvijā apmeties dokumentālo filmu režisors Vitālijs Manskis, kurš jau iekļauts Krievijas ārvalstu aģentu sarakstā un ir veidojis atmaskojošu filmu "Putina liecinieki".
Manskis pauda: "Arī es šodien pat pārbaudīju, vai esmu pakļauts mobilizācijai. Vēl PSRS laikā atteicos dienēt armijā, par ko man jaunībā draudēja nepatikšanas. Otrkārt, esmu Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta meklēto personu sarakstā. Šī mobilizācija it kā nav par mani. Taču tas nenozīmē, ka tā uz mani neattiecas un ka es nepārdzīvoju par to, kas notiek Ukrainā. Un šī Putina žesta rezultātā – kas notiek visā pasaulē."
Tāpat Manskis sacīja: "Varbūt tas, ko tagad pateikšu, aizskars cilvēkus Krievijā, bet man nav līdzpārdzīvojuma vai trauksmes par to cilvēku likteņiem, kas varētu militārā ierindā doties nogalināt ukraiņus. Uz šo mobilizāciju es neskatos to cilvēku kontekstā, kurus iesauks. Es pārdzīvoju par ukraiņu pusi, kura tiks piespiesta karā pretoties vēl daudzskaitlīgākai armijai. Un attiecīgi arī upuri Ukrainas karavīru un mierīgo iedzīvotāju vidū var būt daudz lielāki. Tas mani uztrauc daudz vairāk. Nezinu, vai Krievijas iedzīvotāji ir gatavi uzklausīt šādu pozīciju."
Par iespējamiem protestiem Krievijā Manskis izteicās piesardzīgi: "Ziniet, es komentāru par milzīgiem protestiem varēšu sniegt tikai tad, kad tos redzēšu fotogrāfijās vai citās dokumentālās liecībās.
Pēdējos gados Krievijā ir bijis daudz ieganstu visiem, kam ir veselais saprāts un ir kaut kāds viedoklis par godu un sirdsapziņu, iziet ielās un pateikt – nē.
Bet krievi šajā laikā nekad masveidā šīs tiesības nav izmantojuši. Diemžēl pēdējais šāds protesta akts pret varas visatļautību bija pirms 10 gadiem, 2012. gadā. Tad notika protesti Maskavā, Bolotnajas laukumā. Un arī tos nevar nosaukt par masveida pilsētā, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 miljonus."
Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") trešdien savā mikroblogošanas vietnes "Twitter" kontā paziņoja, ka drošības apsvērumu dēļ Latvija neizsniegs humānās vai cita veida vīzas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri cenšas izvairīties no mobilizācijas.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.
Tāpat otrdien tika paziņots, ka pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" 23.-27.septembrī rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā.
Iepriekš arī izskanējis, ka Ukrainas spēku pretuzbrukumi šīm teritorijām pēc to pievienošanas Krievijai no Kremļa puses būtu uzskatāmi par tiešu uzbrukumu Krievijai, kas arī varētu tikt izmantots kā mobilizācijas iemesls vai iegansts kara pieteikumam.
Turklāt kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Putina pavēlēts uzbrukums Ukrainai tika sākts 2022. gada 24. februārī.
