Krievu valodā iznākošas avīzes Latvijā izvairīgi raksta par karu Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas un ārzemju kinoaktieru biogrāfijas, ēdienu receptes un krustvārdu mīklas, bet Krievijas uzsāktais karš Ukrainā aplinkus un izvairīgi – tāda aina vērojama dažos krieviski vēstošajos drukātajos medijos Latvijā.

Latvijas presē krievu valodā par Krievijas karu Ukrainā vēstī aplinkus
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Krievu valodā iznākošās avīzes "MK Latvija" pirmajā lappusē pieteikti raksti par latviešu valodas eksāmena un invaliditātes grupas veiksmīgu nokārtošanu. Bet no iknedēļas izdevuma "AiF Evropa" (jeb "Argumenti un Fakti Eiropa" pēdējo divu numuru "vākiem" pretī raugās kaķīši. Viens fotogrāfijā līdzās itāļu aktrisei Monikai Vitti, otrs – iekārtojies Ziemassvētku dekorācijās.

Vēl decembra sākumā šajā preses izdevumā vārdkopa "karš Ukrainā" likta pēdiņās. Un arī decembra vidū rubrikā "Aktuāli" galvenais politiskais notikums pieminēts tikai aplinkus. Citētas komponista Raimonda Paula atmiņas par Otro pasaules karu un tēze, ka karš ir traģēdija un tam drīz jābeidzas. Blakus – Francijas prezidenta Emanuela Makrona teiktais: "Mums jādomā par drošības arhitektūru, kurā mums būs jādzīvo tālāk. Runa ir par Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdiem, ka NATO tuvojas Krievijas robežām, izvietojot ieročus, kuri var to apdraudēt."

Kurš apdraud kuru – atbilde netiek sniegta. Un situāciju Latvijā raksturo turpat blakus publicētais sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktora Arņa Kaktiņa viedoklis par milzīgo plaisu, kas šķir valdošo eliti no sabiedrības.

Tikmēr tā paša laikraksta pēdējās lappusēs atjautības spēlē "Domu spēks" jāuzmin, kāds ģerbonis un kāda skulptūra strūklakā "Tautu draudzība" Maskavā veltīta vairākām padomju sociālistiskajām republikām, tajā skaitā – Latvijas PSR. Publicēti zīmējumi ar sirpi un āmuru. Turpat blakus, rubrikā "Arhīvs", publicētajā foto Vladimirs Putins 2006. gadā Džordžam Bušam rāda savu ģimenes auto, tālāk vīd Rīgas galvenajā ielā 1980. gadā uzņemtā Ļeņina pieminekļa siluets.

"AiF Evropa" izdevējs Latvijā ir SIA "Press Distribution Center". Latvijas Radio korespondente laikrakstu atrod labi ieraugāmā vietā vienā no Vecrīgas lielākajiem "Narvessen" kioskiem. Pārdevēja ar Ukrainas karodziņu pie krūtīm stāsta – avīzi pērk labi. Galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki. Totalitārisma simbolikas parādīšanos vienā no pēdējiem "AiF Evropa" numuriem viņi saistot ar Padomju Savienības simtgadi, kas tiks svinēta 30. decembrī.

Radio ierakstā pārdevēja atsakās runāt, jo nevēloties atpazīstamību – jau tāpat saņēmusi komentārus no dažiem kioska apmeklētājiem, ka ukraiņu bēgļiem atvēlēto līdzekļu dēļ Rīga nevar atļauties pat notīrīt sniegu no ielām.

Tieši tā, ar palīdzību Ukrainai, "Argumenti i fakti Evropa" pēdējā, 21.–27. decembra numurā skaidroti iemesli ekonomiskajai krīzei. Piemēram: "Globālu atpazīstamību Rīgai nodrošina tas, ka tā burtiski novilkusi pēdējo kreklu, lai palīdzētu Volodimiram Zelenskim". Raksta nosaukums: "Pribaltiskaja gonka na viživanije" ("Baltijas izdzīvošanas sacīkstes"): "Filozofija "biedri, dzīvosim draudzīgi" nebija pieņemama elektorātam, kura acu priekšā nojauca memoriālu Rīgas atbrīvotājiem, likvidēja mācības krievu valodā un pārrāva Latvijas pareizticīgo baznīcas kanoniskās saites ar Maskavas patriarhātu," par partijas "Saskaņa" izgāšanos pēdējās Saeimas vēlēšanās raksta autors Niks Kabanovs. Iespējams, tas pats žurnālists Nikolajs Kabanovs, bijušais Saeimas deputāts, kurš pārstāvēja "Saskaņu" un "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā", savulaik izslēgts no Saeimas Ārlietu komisijas par nacionālā naida kurināšanu – dalību filmas "Нацизм по-прибалтийски" ("Baltijas nacisms") tapšanā. Tāpat viņš arī saņēmis kritiku par prokremliskajiem uzskatiem.

Savukārt "AiF Evropa", iespējams, tieši vai netieši ir saistīta ar Krievijā iznākošo vēsturisko iknedēļas laikrakstu "Argumenti i fakti", kas kopš 2014. gada pieder Maskavas valdībai un ir kļuvis par Krievijas propagandas ekosistēmas daļu.

"AiF Evropa" izdevējs SIA "Press Distribution Center" reģistrēts Rīgā, Mārtiņa ielā 9 . Kā liecina "Lursoft" informācija, tā valdē ir Latvijas pilsone Jeļena Sofonova, bet patiesā labuma guvēja – vēl viena Latvijas pilsone Olga Tolkunova, kura dzīvo Spānijā.

Ar SIA "Press Distribution Center" "Lursoft" saista vēl citus izdevumus: "Latvijas Mājas Dakteris", "Latvijskije vesti", "Semj Supersekretov", "Kriminaļnij kurjer", "Latvijas Santīms", "Narodnij doktor v Evrope", "Naša kuhņa v Evrope", "Platinum", "Svati skanvordi v Evrope", "Tjotja Sonja v Evrope".

Kā interesēs Latvijā iznākošs izdevums kultivē padomju nostalģiju, – tas nav vienīgais jautājums.

Kā liecina nesenā apraides atļaujas atņemšana Krievijas opozīcijas kanālam "Doždj", Latvijā – īpaši Krievijas uzsāktā kara laikā – ļoti stingri tiek regulēta elektronisko mediju sfēra. Vai uz drukātajiem medijiem šādas vadlīnijas neattiecas, Latvijas Radio vaicāja Kultūras ministrijas mediju politikas ekspertei Agnesei Bergai. Šo ministriju pārrauga partija Nacionālā apvienība, kas publiski pieprasīja kanāla "Doždj" aiziešanu no Latvijas, vēl pirms apraides atļauju bija atņēmis regulators.

Berga norādīja: "Kultūras ministrijas funkcija ir mediju politikas veidošana kopumā. Ministrija ievēro mediju redakcionālo neatkarību, neuzrauga mediju darbību, tostarp nevērtē iespējamos pārkāpumus, to skaitā ētikas pārkāpumus mediju sakarā. Satversmes simtais pants paredz vārda un izteiksmes brīvību, nosakot cenzūras aizliegumu. Vārda brīvība nav absolūta, medijos nav pieļaujami aicinājumi uz agresīvu karu, uz genocīdu, terorisma draudi vai pret Latvijas Republiku vērsti aicinājumi, par kuriem paredzēta atbildība krimināllikumā."

Gan fiziskām, gan juridiskām personām problēmu gadījumā ir iespēja vērsties, piemēram, Latvijas Mediju ētikas padomē, kas izskata sūdzības par Latvijas drukāto mediju ētikas pārkāpumiem, skaidroja Berga.

Tikmēr Latvijas sabiedrisko mediju ombuds un Ētikas padomes dalībniece Anda Rožukalne situāciju skaidroja detalizētāk. Kvalitātes kontrole nesakrīt ar preses brīvības būtību, tāpēc parasti drukāto mediju kvalitāti uzrauga pašregulējošas institūcijas. Latvijas mediju Ētikas padome, ko dibinājušas mediju organizācijas, var iedarboties tikai uz tiem preses izdevumiem, kuru pārstāvji ir dibinātāju vidū. Diemžēl krievu mediji nav bijuši ieinteresēti pievienoties šai organizācijai un ievērot tās ētikas kodeksu.

"Jā, tā ir problēma. Ja vispār paskatās šo mediju mājaslapās, vai viņiem ir kāds ētikas kodekss vai redakcionālās darbības vadlīnijas, tad tās nav atrodamas," sacīja Rožukalne.

Viņa arī novērojusi – krievu valodā iznākošas avīzes Latvijā izvairās rakstīt par karu.

Tās nepilda pienākumu sniegt aktuālu informāciju, dot sabiedrībai izpratni par notiekošo. Šīs avīzes uzvedas tieši tāpat kā Putina Krievijas mediji, kas saka: kara nav, tā ir specoperācija, un auditorijai par to nekas nav jāzina, viņa skaidroja.

"Diemžēl jau pirms kara ir bijušas indikācijas, ka daļa no krievu valodā strādājošiem medijiem demokrātiskas valsts iespējas, brīvības izmanto, lai savā ziņā samazinātu demokrātijas kvalitāti un spēku, lai darbotos pretēji. Lai arī pandēmijas laikā izplatītu dezinformāciju, gan kara propagandai līdzīgus vēstījumus. Šobrīd, ja mēs runātu par iespējamiem likumpārkāpumiem, tad gandrīz vienīgā institūcija, kas nāk prātā, ir Valsts drošības dienests, kas varētu izvērtēt satura atbilstību jaunajam regulējumam, kas saistīts ar kara atbalstīšanu, aizliegumu atbalstīt to," skaidroja eksperte.

Ja elektronisko mediju sfēra Latvijā, ņemot vērā tās lielo ietekmi, ir pārregulēta un reakcijas ir ļoti asas, tad drukāto mediju gadījumā tādas var izpalikt, viņa piekrita.

Tapšanas procesā esot Eiropas Komisijas Preses brīvības akts. Tas paredz katrā dalībvalstī izveidot institūcijas, kas veicinātu preses izdevumu attīstību, gan stimulējot tos, gan palīdzot uzraudzīt darbības atbilstību likumiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti