ĪSUMĀ:
- Par latviešu valodas pietiekamu neprašanu šogad sodīti 139 skolotāji.
- Rīgas 40. vidusskolā uztraucas par latviešu valodas skolotāju trūkumu.
- Salaspilī latviešu valodu pietiekami neprotošās skolotājas paņēmušas slimības lapu.
- Atbildīgās institūcijas norāda, ka skolotājiem vajadzēja zināt latviešu valodu.
Rīgas 40. vidusskolā uztraucas par latviešu valodas skolotāju trūkumu
Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva par darbu domā arī brīvdienās un vēlās vakara stundās. Rīgas centra skolas 940 skolēniem negāja viegli jaunās kompetenču izglītības ieviešanā. Tad nāca kovida pandēmijas ierobežojumi un nevakcinēto skolotāju atstādināšana no darba. Bet šobrīd skolā, kuras gaiteņos skan krievu valoda, finiša taisnē ir pāreja uz mācībām tikai valsts valodā pēc latviešu skolām paredzētajām programmām jau no 1. septembra, kad to uzsāks 1., 4. un 7. klase. Direktore atbalsta šo reformu un uzskata, ka to vajadzēja veikt jau pirms 30 gadiem. Viņai pašai laimējies mācīties skolā Skrīveros, kur bija latviešu un krievu plūsmas un uzplauka savstarpējas draudzības, tāpēc viņas latviešu valoda ir perfekta. Bet audzēkņiem, kuri uzauguši tikai krievvalodīgā vidē, tā nav. Pats galvenais, ka tā nav arī pedagogiem, kuriem nākamajā mācību gadā stundas būs jāvada valsts valodā.
"Pārsvarā ir nobažījušies vecāka gadagājuma cilvēki, jo viņi vispār šobrīd visu uztver sakāpināti.
Mums skolā ir 16 skolotāji pensionāri. Un viena skolotāja pensionāre teica – ja pie mums nāks komisija, es tajā pašā dienā lieku uz galda atlūgumu. Teicu: bet jūs taču runājat latviski, jums nav nekāda pamata bažīties. Viņa atbildēja: bet man nervu sistēma vairs netur nevienu pārbaudi," stāstīja direktore.
Atbildē par to, kā skolotājiem ir ar latviešu valodas zināšanām, viņa bija izvairīga: "Ir jādomā arī uz priekšdienām. Šobrīd mazākumtautību skolās pārsvarā ir mazākumtautību bērni. Es pieļauju, ka viņi nesaprot, ka ir kļūda kaut kur skolotāja runā. Bet ja pie mums sāks nākt latviešu bērni? Man ir sākumskolas skolotājas, kuras atklāti saka: „Es nekompleksoju runāt ar mazākumtautību bērnu. Bet, ja man pretī būs latviešu bērns, es būšu vienos kompleksos.”"
Vediščeva norādīja, ka kopumā skolā ir lielas problēmas ar latviešu valodas skolotājiem. "Šobrīd mums trūkst trīs skolotāju, lai mēs varētu dalīt grupās klases," viņa norādīja.
Salaspilī – valodu pietiekami neprotošās skolotājas uz slimības lapas
Kadru trūkums skolās ir sens temats, un tikpat sāpīgs arī algu jautājums, ko aizejošā valdība, lai novērstu 19. septembrī paredzēto skolotāju streiku, solīja risināt no nākamā gada. Tāpēc novembra sākumā medijos izplatīto ziņu, ka Salaspils pamatskolas vadībai pēc Valsts valodas centra inspektoru vizītes nepietiekamas valsts valodas prasmes dēļ nācies atstādināt piecus pedagogus, audzēkņu vecāki uztvēra ar dalītām jūtām.
Valsts valodas centra inspektori skolā ieradās tieši 25. oktobrī – dienā, kad stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, ar kuriem noteikts: konstatējot, ka pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam C1 līmenim, šī informācija ne tikai nonāk Pedagogu reģistrā, bet skolas vadītājam agrākā brīdinājuma vietā jāveic reāla atstādināšana. Ja pedagogs triju mēnešu laikā nav nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, viņš ir jāatlaiž.
Kā Salaspils pamatskolā, kur mācās 870 bērni un jau tagad paralēli tiek īstenota gan mazākumtautību programma, gan programma latviešu valodā, risina samilzušās problēmas?
Skolas direktore Veneranda Bogdāne stāstīja: "Esam piesaistījuši no ārpuses pedagogus, visas stundas bērniem notiek. Fizikas skolotāja noteikti neatgriezīsies, viņa jau ir solīda vecuma. Pašlaik notiek stundas bērniem attālināti "Zoom" platformā, kuras vada 1. vidusskolas fizikas skolotājas."
Salaspils pašvaldība patlaban finansē latviešu valodas kursus 13 Salaspils pamatskolas skolotājiem, tie notiek sestdienās un arī vienā darbadienas vakarā. Trīs atstādinātās pedagoģes ir vecumā mazliet virs 60, viena ir piecdesmitgadniece. Vai viņas ir apņēmības pilnas atgriezties darbā, un kad tam jānotiek?
Bogdāne atbildēja, ka skolotājām jāatgriežas 26. janvārī. Tomēr redzams, ka visas skolotājas ir paņēmušas darba nespējas lapas.
"Laikam viņām bija stress pēc šī notikuma. Ja cilvēkam ir darba nespējas lapa, tad atstādināšanas periods pēc Darba likuma vēl pagarinās," norādīja direktore.
Atbildīgās iestādes: Latviešu valoda visiem jau bija jāzina
Izglītības kvalitātes vadības dienesta uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs uzsvēra: pedagogiem mazākumtautību skolās valsts valoda augstākajā līmenī bija jāzina jau gadu desmitiem, šobrīd nenotiek nekādas raganu medības. Arī mazākumtautību izglītības programmās jau tagad integrētas priekšmetu stundas latviešu valodā. Skolotāju valodas prasmi vētī Valsts valodas centrs, kas galvenokārt reaģē uz iesniegumiem un sūdzībām, taču ik pa laikam īsteno arī plānveida pārbaudes. Bet Platonova pārstāvētā institūcija savukārt kontrolē, vai mācību programma tiek īstenota valodā, kādā tā ir paredzēta, un arīdzan atsaucas uz iesniegumiem un sūdzībām.
"Lielākoties visus šos gadījumus ir konstatējis Valsts valodas centrs, un mēs tad arī reaģējam no savas puses. Skolotājs, kurš nezina valsts valodu, – mēs nevaram runāt ne par kādu kvalitatīvu izglītības procesu, viņš nevar iemācīt valodu bērnam, viņa atrašanās iestādē īstenībā ir nepieļaujama. Tāpēc tika virzīti šie likuma grozījumi," norādīja Platonovs.
Pašlaik plānveida pārbaudes notiek pirmsskolas izglītības iestādēs, uz skolām centra inspektori dodas tikai, ja par tām ir sūdzības.
Salaspilī veikt pārbaudi viņiem lūdzis tieši Izglītības kvalitātes vadības dienests, taču netiek atklāts, kāpēc tas noticis. Pārbaudes risinās interviju veidā internetā, pamatprincipi fiksēti Ministru kabineta noteikumos. Inspektori neiet vērot stundas, jautājumus tomēr pielāgo katra skolotāja darba jomai. C1 līmenī nevajadzētu pieļaut gramatikas kļūdas, taču tās iezogas arī to cilvēku runā, kam latviešu valoda ir dzimtā. Tāpēc tiek atzīmētas tikai gramatikas kļūdas, kas var radīt pārpratumus, skaidroja Valsts valodas centra Rīgas reģiona nodaļas vadītāja Aira Semjonova.
"Mēs neesam pieņēmuši darbā pedagogus, un mēs viņus arī neatstādinām. Mēs ziņojam iestādes vadībai, ziņojam Izglītības kvalitātes vadības dienestam, procedūrās un metodēs nekas nav mainījies," pastāstīja Semjonova.
Viņa arī norādīja, ka šogad sūdzību nav vairāk kā iepriekš.
Kā rāda Valsts valodas centra apkopotā statistika,
šī gada 10 mēnešos par latviešu valodas nemācēšanu pietiekamā līmenī administratīvi sodīti 102 pirmsskolas izglītības, 29 pamatizglītības un vidējās izglītības pedagogi, kā arī astoņi profesionālās izglītības pedagogi.
Semjonova emocionāli secināja: briesmīgi, ka vispār ir šādi skaitļi un ka skolotāji jāatstādina no darba. Katrs no viņiem ir robs izglītības sistēmā. Bet šeit ir Latvija, kur valsts valodai jau sen bija jābūt ikdienas saziņas valodai visās jomās.
