Izlēma par pilsonības maiņu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā
"Es uztraucos, tāpēc ka vispār esmu tāda nervoza meitene, bet tur [eksaminācijas komisijā] ļoti labas sievietes strādā – viss bija draudzīgi, viss bija skaidri, viss bija kārtībā. Man nesanāca uzreiz, bija viena kļūda, [jautājumus par] konstitūciju nokārtoju pēc mēneša, bet tagad es to zinu ļoti labi. [Valodas eksāmens] gan bija diezgan viegls. Zini, nav robežu: tu vari valodu labot, labot un labot. Mums ir ļoti daudz latviešu draugu, un, protams, gribas runāt skaisti un skaidri," pastāstīja Viktorija, kura patlaban ir pusceļā no Krievijas uz Latvijas pilsonību.
Septembrī Viktorija nolika naturalizācijas eksāmenu, pagājušā gada pēdējās dienās saņēma apstiprinājumu, ka pēc dažādu datu pārbaudes kvalificējas mūsu valsts pilsonībai. Tagad viņa gatavojas iesniegt Krievijas vēstniecībā dokumentus savas iepriekšējās valsts piederības anulēšanai.
Viktorija jau 16 gadus dzīvo Latvijā. Viņas vīrs ir Latvijas pilsonis, tāpat kā abu bērni. Viņa Krievijas pilsonību tik ilgi saglabājusi praktisku iemeslu dēļ, lai brīvi apciemotu dzimtenē palikušo vecmāmiņu, mammu, brāli.
Lēmums pretendēt uz Latvijas pasi pieņemts politiskās situācijas dēļ. Viktorijai tuvos rados ir ukraiņi, kuri devušies bēgļu gaitās. Un arī radiniekiem, kas dzīvo Krievijā, tās uzsāktais karš Ukrainā ir smags pārbaudījums.
Līdzīga motivācija vadījusi Aleksandru, kurš pirms 15 gadiem atbrauca strādāt uz Latviju, ir integrējies šejienes sabiedrībā. Tāpat kā Viktorija arī Aleksandrs par atteikšanos no Krievijas pilsonības izlēma tikai 2022. gadā.
Tas ir apzināts lēmums – attieksme pret to, kas notiek Krievijā, saka vīrietis, kurš ceļā uz Latvijas pilsonību ticis pussolīti tālāk. "Es iesniedzu dokumentus Krievijas vēstniecībā. Un pēc tam, kad man būs dokuments, ka es neesmu Krievijas pilsonis, tikai tad man būs Latvijas pase. Varbūt kaut kāda pārbaude, specdienesti… Ilgs process. Ceru, ka vasarā kaut kad būs [Latvijas pilsonība]. Es zinu vienu krievu meiteni, kura jau ilgi dzīvo te, viņa jau pusgadu gaida Krievijas pilsonības atcelšanu. Vairāk nekā pusgadu. Viņa nokārtoja eksāmenu marta sākumā," zināja stāstīt Aleksandrs.
Aleksandrs lūdza neminēt savu uzvārdu, jo vēl ir nobažījies par galarezultātu. Krievijas Federācijas vēstniecībā bija jāiesniedz ne tikai dokumenti, ka viņam Latvijā ir likumīga atļauja uzturēties, bet arī izziņa no Krievijas nodokļu inspekcijas par nokārtotām saistībām un pat karaklausības apliecība. Ja viņam liktu atgriezties Krievijā vēl pēc kāda dokumenta, pastāvētu risks pret savu gribu tikt mobilizētam un nosūtītam uz fronti.
Pieaugusi Krievijas pilsoņu interese par Latvijas pilsonību
Atteikšanās no Krievijas pilsonības nav vienkāršs process, taču Viktorija un Aleksandrs nav vienīgie, kas tam iet cauri. Pagājušajā gadā ir ievērojami pieaugusi Krievijas pilsoņu interese par Latvijas pilsonības iegūšanu.
To apliecināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe: "Ir milzīgs intereses pieaugums. Pēc kara sākuma Ukrainā mums ir būtiski pieaudzis zvanu daudzums no krieviski runājošiem cilvēkiem, rakstisko e-pastu un iesniegumu daudzums. Visas informatīvās dienas, kuru laikā tiek stāstīts, kā nokārtot pilsonības eksāmenu, apmeklē tikai Krievijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi.
Pirms kara nāca arī Ukrainas, Lietuvas un citu valstu pilsoņi, bet šogad būtiski pieaugusi tieši Krievijas pilsoņu interese.
Parunāju ar kolēģiem, viņi teica, ka dubulti. Vairāk nekā dubultā, salīdzinot ar pagājušo gadu un situāciju pirms kara."
Pagājušā gada 11 mēnešos naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonību ieguva 111 Krievijas pilsoņi, bet iesniegumu, lai uzsāktu iepriekšminēto procesu, uzrakstīja 312 šīs kaimiņvalsts pases īpašnieki.
Lai saņemtu Latvijas pilsonību, pretendentiem pēdējos piecus gadus ne tikai ir jādzīvo Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju un jāspēj uzrādīt legālu iztikas avotu, bet arī jānokārto tāds pats naturalizācijas eksāmens kā cilvēkiem ar Latvijas Republikas nepilsoņu pasēm. Tātad jāspēj demonstrēt latviešu valodas prasmes B1 līmenī.
"Mūsu informatīvās dienas šogad ļoti aktīvi apmeklē Krievijas pilsoņi, kuriem diemžēl praksē latviešu valodas zināšanas ir ļoti vājas vai tādu nav vispār. Vai iesniegumi rezultēsies arī pilsonībā, to mums šobrīd ir grūti prognozēt. Iesniegt iesniegumu ir viens, bet veiksmīgi nokārtot latviešu valodas eksāmenu ir cits jautājums," sacīja PMLP pārstāve.
Ceļš līdz Latvijas pasei pat gadu ilgs
Ceļš Latvijas pilsonības iegūšanai tieši Krievijas pilsoņiem ir tik garš, ka rezultātus pagājušā gada intereses pieaugumam redzēsim tikai šogad, norādīja PMLP runaspersona.
No iesnieguma Krievijas vēstniecībā par šīs valsts pilsonības anulēšanu līdz pozitīvai atbildei, kam sekos Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmums par pilsonības piešķiršanu, patiešām var paiet gads. Šādu laiku arī Latvijas puse patlaban atvēl minētā jautājuma sakārtošanai.
"Process ir ļoti ilgs, un ar to Krievijas pilsoņiem ir jārēķinās. Tas ir ilgāks nekā ar citām valstīm. Grūti teikt, vai tas ir saistīts ar likumiem vai vienkārši ar valsts aparāta strādāšanas ātrumu Krievijas pusē," sacīja Puķe.
PMLP dati liecina, ka vēlmi saņemt Latvijas pilsonību 2022. gada 11 mēnešos iesnieguma veidā pauduši arī 622 cilvēki ar Latvijas Republikas nepilsoņu pasēm. Šajā segmentā interese par mūsu valsts pilsonību pagājušogad neesot ievērojami pieaugusi, tā ir aptuveni tāda pati kā pirms Ukrainas kara.
