Pie Ukrainas bēgļu atbalsta centra durvīm Vecrīgā līdzās Lielajai Ģildei cilvēki bariņos drūzmējās jau pirms pulksten 12.00, kad uz divām stundām durvis vēra tradicionālā darba birža. Viens otrs darba devēju pārstāvis vēl aizelsies steidzās augšup pa kāpnēm uz biržas norises vietu, kad gaidītāji jau bija paņēmuši numuriņus.
Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe, savelkot gada bilanci, bija lepns par tik veiksmīgu idejas piepildījumu dzīvē: "Ir Rīgas 1. un 2. slimnīca, Dzemdību nams [piedāvājis darbu], darbu ir atraduši daudzi ārsti, medmāsas un sanitāri, ražošanā tiešām ir daudz cilvēku. Lielākie darba devēji ir "Rimi", "Maxima", "McDonald`s". 14 darba biržās kopumā esam piedāvājuši apmēram 3000 vakances. 700 cilvēki caur šīm darba biržām stabili strādā. Darba devēji ir priecīgi, jo atrodas tādi speciālisti kā, piemēram, ražošanas tehnologs, kuru darba devējs ir meklējis jau gadu, vienā darba biržā viņam bija uzreiz trīs kandidāti uz šo vienu vakanci."
Pirmo biržu ukraiņu darba meklētājiem izdevās iedzīvināt 26. maijā. Šie pasākumi kļuva tik populāri un pieprasīti, ka vasarā tos bija mērķtiecīgi organizēt reizi divās, bet šobrīd – reizi trijās nedēļās. Tieši ceturtdien gan aktivitāte bija krietni mazāka, nekā ierasts, – gadumijas tuvuma un vīrusu dēļ.
Ja vidēji darbarokas biržā meklē 10–15 darba devēji, tad ceturtdien atnāca tikai astoņi, tomēr kopumā piedāvājot visai prāvu vakanču skaitu – 106. Ieradās arī pusotrs simts darba meklētāju. Pēc biržas, aptaujājot uzņēmumu pārstāvjus, organizatori noskaidroja, ka darba pārrunām tālāk virzīti 44 kandidāti.
SIA "Rīgas namīpašnieks" pārstāvis Antons Šepetis stundu pēc pasākuma sākuma izrādīja gatavību nodrošināt darbu diviem vai trim cilvēkiem, kas, iespējams, jau bija aizrunāti.
Šepetis sacīja: "Jā. Mēs šodien esam satikuši četrus potenciālos kandidātus, mēs veiksim otru interviju. Mums interesē cilvēki, kas strādā ar santehniku, iekštelpu apdari. (..) Sarunājām laiku, tūlīt pēc šī notikuma tiksimies objektā. (..) Jau šodien."
Šepetis arī pauda: "Esam otro reizi darba biržā. Jūlijā ieguvām trīs speciālistus, kuri tiešām ļoti čakli strādā, pievērš uzmanību detaļām, kvalitatīvi strādā. Mēs esam ļoti apmierināti."
Nataļja no Kijivas apgabala, kas atbraukusi uz Latviju pie paziņām, savukārt grasās pieņemt mēbeļu ražotnes "Bolderāja Serviss" piedāvājumu.
Nataļja sacīja: "Ceru, ka atradu. Vēl jābrauc paskatīties, kā tur būs. Darbs mēbeļu fabrikā. Pirmajā mēģinājumā atradu. Ceru uz to labāko! Es paskatīšos internetā, atradīšu [kur atrodas Bolderāja]. Galvenais, lai būtu darbs. Šobrīd ir tāds laiks."
Kijivietes Nataļjas iespējamās darbavietas adrese kartē tomēr ieraugāma nevis Bolderājā, bet Rīgas Latgales priekšpilsētā.
Darba biržā klātesošā Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve apstiprināja – pārsvarā ukraiņu bēgļi, kas šeit ierodas, ir izmisuši un nav izvēlīgi. Mazkvalificētu darbu gatavi strādāt cilvēki pat ar divām augstākajām izglītībām.
Tiem, kas nepaspēja, – nākamā darba birža notiks jau 19. janvārī.
