Pie Kaņepes Kultūras centra sestdienas vakarā dzirdami tikai satiksmes trokšņi, nevis apmeklētāju balsu murdoņa. Tumši logi arī pagaidu mājvietai, bāram "Diagonāle" Lāčplēša un Skolas ielas stūrī. KKC terasē vēl stāv galdi un dekorācijas, bet būvmateriāli vēsta par iesākto ēkas remontu. Kāds velobraucējs piestāj līdzās grāmatu maiņas skapim, istabaugu maiņas vietā atstāts pods ar pelargoniju.
Tomēr sociālajos tīklos jau nedēļu virmo ziņas par šīs iestādes slēgšanu. Tās sasniegušas arī Hermani un Margaritu, ko Latvijas Radio satiek pie ēkas.
"Mēs ļāvāmies nostalģijai. Pārnācām uz otru ielas pusi, lai paskatītos, kas notiek šeit. Žēl, tā bija diezgan leģendāra vieta. Ar draugiem bijām vairākkārt. Otrajā stāvā bija priekšnesumu zāle. Viss bija ļoti interesanti. Nav daudz vietu Rīgā, kur var alternatīvo mūziku paklausīties. Un cenas! Cenas bija labas. Tas varbūt viņus arī nogalināja," spriež jaunieši.
KKC paziņojums par bāra darbības slēgšanu radījis priekšstatu, ka iestāde vairs nevērs durvis ierastajā formātā. Un šajā adresē, iespējams, vairs nemājos. "Kādas ēras beigas!" "Facebook" pirms nedēļas rakstīja Ņujorkā dzīvojošā teātra kuratore Gundega Laiviņa, pieminot, ka tieši viņa savulaik ieteica Kaņepes Kultūras centra izveidotājam Dāvim Kaņepem pārņemt šo korporācijai "Fraternitas Lettica" piederošo ēku Skolas ielā 15.
Bet pats Dāvis Kaņepe un viņa kolēģe Jurga Kupstīte, ko Latvijas Radio sastop tepat, rudens lapām piebirušajā terasē, nāk klajā ar paziņojumu – cilvēki ir pārpratuši, KKC nemaz nav slēgts!
"Mums ir bārs, kas ir atsevišķa saimnieciskā darbība, un ir biedrība, un māja, un KKC, kas ir atsevišķi. Tas, ko esam izziņojuši – ka ir beidzies bārs un "Diagonāle", nevis visa māja," uzsver Kaņepe.
"Mūsu galvenā naudas plūsma nāca no bāra darbības, bārs finansēja gan īres maksu, gan daļēji finansēja remontdarbus. Mēs esam ieguldījuši naudu remontdarbos, mums nav saimnieciskās darbības, no kuras mēs varētu maksāt īres maksu. Bet māja vēl joprojām stāv. Un tajā ir iespēja būt kaut kādai trešajai telpai," skaidro Kupstīte.
Tātad – KKC aizver rentablāko un cer saglabāt nerentablāko, cer saglabāt arī ēku? Dāvis Kaņepe atbild:
"Sen ir runāts par to: mums vajag pārdot vairāk alkohola, lai mēs spētu vairāk augt kultūrā. Kultūras atkarība no alkohola ir jāpārtrauc!
Ir būtiski saprast, ka ir divu veidu kultūras, varbūt pat trīs. Viena no tām ir valsts subsidētā kultūra, kas notiek valsts teātros, operā, pilsētas svētkos. Otrā – izklaides vai komerciālā. Un tad ir trešā – neformālā, nekomerciālā jauniešu kultūra, kurai mūsu valsts politikā nav iezīmēta kaut kāda loma, jo nav nevienas valsts finansētas jauniešu koncertu vietas. Piemēram, Vācijā ir sākusies izpratne par naktsdzīves savietojamību. Viņi pieskaita naktsklubus ar kūrētu programmu operām, teātriem un tamlīdzīgi, tiek iezīmētas finansējuma iespējas arī tādām vietām, jo tā jau ir mūsdienu laikmetīgā kultūra."
Cik bēdīga ir KKC finanšu situācija, Dāvis Kaņepe un Jurga Kupstīte izvairās precizēt. Viņi stāsta, ka jau pirms desmit gadiem, ienākot bijušajās Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas telpās, bija zināms, ka daļa koka mājas ir avārijas stāvoklī.
Pirms pieciem gadiem ar ēkas īpašnieci – studentu korporāciju "Fraternitas Lettica" – noslēgts līgums par ieguldījumiem renovācijā. Taču pandēmijas un būvmateriālu sadārdzinājuma dēļ apņemšanos nav bijis iespējams īstenot. Jau 2021. gadā aptuveni 100 000 eiro KKC remontiem ziedoja dažādi cilvēki un organizācijas. Tapa ēkas piebūve, nomainīts jumts un nesošās konstrukcijas, izbūvēta lifta šahta. Vēl vajadzīgs renovēt logus, atjaunot pārsegumus, grīdas un sienas, iekārtot interjeru. Ekspluatējamu iekštelpu neesamība vasarā lika āra terasi slēgt jau pēc pulksten 22.00.
"Pirms pandēmijas pilna vai nepilna laika darbībā šeit bijām 40 cilvēki, tagad esam četrarpus. Tas ir ļoti skumji un satraucoši. Mūsu bārmeņi nebija tikai bārmeņi. Bijām komanda. Lielākā daļa ir radoši cilvēki. Kāds varēja taisīt pasākumiem plakātus, kāds apskaņot pasākumus. Ir ļoti skumji zaudēt kultūras centra komandu," norāda Kaņepe.
No kultūras dzīves organizēšanas Dāvis Kaņepe gan negrasās atteikties un Kaņepes Kultūras centra biedrības darbam sola meklēt jaunas formas, cer uz sabiedrības iesaisti. Vislielākās cerības saistītas ar valsts un pašvaldības finansējumu. Tiesa, valsts jau līdz šim ir balstījusi centru, apmaksājot biedrības administratīvos izdevumus – grāmatvedību, algas, telpu īri, transportu. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš komentē: "Es neizpētīju ļoti tālu pagātnē, bet 2018. gadā ir saņemti 10 000 eiro, 2020. 2021. gadā – 15 000 eiro, šajā gadā – 20 000 eiro. Pie tam tas ir piešķirts uz trīs gadiem, tātad KKC šo atbalstu varēs saņemt līdz 2024. gadam. KKC izmantojis arī iespēju saņemt Covid-19 atbalstu programmā kultūrvietām, 2022. gadā tie bija 11 000 eiro. Šis atbalsts arī bija paredzēts organizācijas darbības nodrošināšanai – algām, īrei, komunālajiem izdevumiem."
Ēka Lāčplēša un Skolas ielas stūrī, ko KKC biedrība centās padarīt mājīgu, skaistu un atbilstošu mūsdienu prasībām, izrādījās "karstais kartupelis", secina Uldis Zariņš. Normatīvais regulējums neļauj valstij ieguldīt līdzekļus privātpersonai piederošā, īrētā īpašumā. Aicinājums pasargāt no izzušanas tādus laikmetīgos kultūrbārus kā KKC, iekļaujot nacionālajā vai pat UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, līdzīgi kā tas noticis ar slavenajām Vīnes kafejnīcām, gan būtu vērā ņemams, saka Kultūras ministrijas amatpersona. Taču KKC ēkas problēmu tas īsti nerisinātu – arī nemateriālo vērtību sargāšanai nav nozīmīga finansējuma, ko varētu ieguldīt konkrētās ēkas renovēšanā.
Vai KKC varētu pretendēt uz kādu citu ēku? Uldis Zariņš spriež: "Jā, tas varētu būt risinājums. Aktīvi un veiksmīgi ir darbojusies kustība "Free Riga", kas mēģina rast risinājumus šādu degradētu teritoriju nodošanai kultūras dzīves vajadzībām. Šāda kopiena veidojās Andrejsalā, pēc tam Tallinas kvartālā. Taču parasti tas nav ilgtermiņa risinājums. Privātīpašnieki izmanto kultūras piedāvājumu, lai paceltu īpašuma vērtību, radītu sabiedrības interesi, un pēc tam izmato, lai īpašumu attīstītu komerciāli, izliekot kultūras organizācijas atpakaļ uz ielas."
Sarunā ar KKC ēkas īpašnieku pārstāvi, studentu korporācijas "Fraternitas Lettica" amatpersonu Mārtiņu Bērziņu gan Latvijas Radio noskaidroja – KKC neviens no telpām izmest netaisās. Īres līgums nav pārtraukts, un arī korporācija vēl cer uz situācijas atrisinājumu un veiksmīgu sadarbību.
