Ceturtdien turpinās protesti pret Kazahstānas valdību, no šīs Vidusāzijas valsts pienāk ziņas par bojāgājušajiem un ievainotajiem. Kazahstānas lielākajā pilsētā Almati nogalināti 13 drošības spēku darbinieki, vēl vairāki simti ievainoti.
Nav ziņu, cik mirušo civiliedzīvotāju vidū, taču policija paziņojusi, ka naktī uz ceturtdienu Almati nogalināti "desmitiem uzbrucēju”, kas mēģinājuši ieņemt administratīvās ēkas.
Krievijas vienības jau ieradušās Kazahstānā
Varasiestādes apcietinājušas vismaz 2300 cilvēku. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem 400 nogādāti slimnīcā.
Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs protestētājus nosaucis par “teroristiem”. Viņš lūdzis Krievijas un citu bijušo PSRS valstu izveidotās militārās alianses jeb Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) palīdzību.
“Šīs teroristu bandas pēc būtības ir starptautiskas, ir izgājušas nopietnas apmācības ārzemēs, un to uzbrukumu Kazahstānai var un vajag uzskatīt par agresijas aktu,” pavēstīja Tokajevs.
Uz Kazahstānu devušās Krievijas bruņoto spēku tehnika un desantnieku vienības, no kurām pirmās jau sasniegušas galamērķi. KDLO kontingenta sastāvā arī Baltkrievijas, Armēnijas, Tadžikistānas un Kirgizstānas karavīri.
ES aicina saglabāt mieru
Eiropas valstis ar satraukumu vēro situācijas attīstību Kazahstānā. Tomēr publiskās reakcijas pagaidām ir diezgan piesardzīgas. Eiropas Komisijas preses sekretāre Nabila Masrali sacīja, ka Brisele uzmanīgi seko notikumiem Kazahstānā un it sevišķi tās lielākajā pilsētā Almati.
“Mēs nosodām vandālisma, vardarbības un izlaupīšanas gadījumus Almati pilsētā. Mēs dziļi nožēlojam, ka cilvēki zaudēja dzīvību. Mēs aicinām visas puses saglabāt mieru un meklēt miermīlīgu situācijas risinājumu. Protams, ka Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt dialogu šajā valstī.”
Līdzīgi izteicās ar Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns. Viņa valsts 1. janvārī pārņēma Eiropas Savienības Padomes vadību, un Parīze ir skaidri paudusi vēlmi, lai Eiropa spēlētu aktīvāku lomu pasaulē. Ledriāns piebilda, ka aizvadītās nakts notikumi ir ārkārtīgi satraucoši un mudināja gan Kazahstānas spēkus, gan Kolektīvās drošības līguma organizācijas pārstāvjus būt savaldīgiem savā rīcībā.
Putinam netīkams piemērs
Arī Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona preses sekretārs sacīja, ka Londona mudina pārtraukt vardarbību un meklēt miermīlīgu risinājumu.
Notiekošo uzmanīgi vēro arī Maskavā. Atsevišķi komentētāji un politiķi jau ir sacījuši, ka Kazahstānas notikumi parāda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairs nevar rēķināties ar miermīlīgu varas nodošanu lojālajam pēctecim.
Tas tādēļ, ka Kazahstānas prezidents Kasims Žormats Tokajevs ir atlaidis no Drošības padomes vadītāja amata savu priekšgājēju Nursultanu Nazarbajevu.
Tikmēr Kazahstānā turpina ierasties Krievijas karspēks. Tas notiek pēc Tokajeva lūguma. Šo karavīru uzdevums ir pārtraukt vardarbību un stabilizēt situāciju. Tomēr izskan šaubas par to, cik ilgi krievu karavīri varētu atrasties valstī.
Eiropas Komisijas pārstāve Masrali sacīja, ka Brisele sagaida, ka šī operācija būs īstermiņa un notiks, respektējot Kazahstānas neatkarību.
Bažas par jaunām represijām
Ziņu aģentūra “AFP” vēsta, ka daudzu Almati iedzīvotāju vidū joprojām valda šoks par pagājušās nakts notikumiem. Kāda sieviete, kas piedalījās vienā no protestiem, sacīja, ka drošības spēki atklāja uguni pret piketētājiem. Aptuveni 10 cilvēki uzreiz tika nogalināti.
Tomēr protestētājiem izdevās ielauzties un izdemolēt gan Almati pilsētas mēra ēku, gan prezidenta rezidenci. Ceturtdien daudzi vietējie devās apskatīt šo ēku, lai savām acīm redzētu stikla lauskas, asins pēdas un patronu čaulītes.
Daži vietējie iedzīvotāji tagad pauž bažas, ka autoritārais režīms varētu kļūt arvien spēcīgāks un līdz šim pieejamās brīvības varētu sarukt.
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt “veco vīru”.
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūgusi nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izsaka bažas, ka KDLO “miera misijas” aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos atturēties no braucieniem uz Kazahstānu, līdz situācija nomierināsies.
