Dienas ziņas

Ko darīt ar padomju laika ūdenstorņiem?

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vācijas ārlietu ministre Kijevā uzsver ES solidaritāti

Vācijas ārlietu ministre vizītē Kijevā uzsver solidaritāti ar Ukrainu

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka pirmdien vizītē Kijevā apliecināja Eiropas Savienības solidaritāti Ukrainai un brīdināja Krieviju, ka Kremlis maksās augstu cenu, ja izšķirsies par iebrukumu.

Ukrainas bruņotie spēki ir paaugstinātā gatavībā, raizējoties par iespējamo Krievijas iebrukumu. Krievija pie Ukrainas robežām ir savilkusi vairāk nekā 100 000 karavīru.

Lai paustu atbalstu Ukrainai, pirmdien vizītē Kijevā ieradās Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Viņa brīdināja, ka Maskavai maksās “augstu cenu”, ja turpināsies agresija pret Ukrainu.

“Pēdējās nedēļās visur galvenā uzmanība tika pievērsta Krievijas militārajai klātbūtnei un draudīgajai retorikai, ar kuru tā ir saistīta.

Un visur mūsu vēstījums, un to vēlos vēlreiz uzsvērt šodien šeit Kijevā, ir bijusi solidaritāte - Eiropas solidaritāte Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai. Un mums un man personīgi par to nav nekādu šaubu.”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka noliek ziedus pie kritušo ukraiņu jeb tā sauktā "Debesu simta" pieminekļa Kijevā

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pārmeta Krievijai nevēlēšanos spriedzi risināt sarunu ceļā.

“Mums ir ļoti konstruktīva nostāja šajā jautājumā, bet diemžēl konstruktivitāte no Krievijas puses nav abpusēja.”

No Kijevas Vācijas ārlietu ministre dosies uz Maskavu, kur viņai otrdien plānota tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Ukraina norādījusi, ka no Vācijas un citiem sabiedrotajiem sagaida stingru un skaidru nostāju pret Krievijas draudiem.

Rietumi Maskavu brīdinājuši par nopietnām sankcijām, un ASV paziņojušas, ka Krievija cenšas safabricēt ieganstu iebrukumam Ukrainā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šīs apsūdzības noraidījis.

“Mēs neveidojam savu politiku pēc principa “kas notiks, ja”. Tas vairāk izklausās pēc mūsu Rietumu kolēģiem, kuri faktiski katru dienu draud ar sankcijām pret Krieviju,” spriež Lavrovs.

KONTEKSTS:

2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.

2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.

Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.

Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.

Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.

Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt