Spriedze starp pasaules lielākajām valstīm ir pieaugusi. Atskatoties uz pēdējā laika notikumiem, piemēram, situāciju uz Krievijas un Ukrainas robežas un Ķīnas kodolieroču arsenāla papildināšanu, ticis nolemts pārrunu veidā risināt sarunu par kodolieroču likvidēšanu, ziņo CNN.
Visas iesaistītās valstis kopīgā paziņojumā pavēstījušas: “Kodolkaru nav iespējams uzvarēt, un tāds nedrīkst tikt uzsākts. Kodolieroču izmantošanā būtu tālejošas sekas. Kodolieročiem, kamēr tie turpina eksistēt, vajadzētu kalpot aizsargāšanās nolūkos, lai atturētu agresiju un novērstu karu.”
Paziņojumā arī tika uzsvērts, ka ir svarīgi novērst un kliedēt konflikta saasināšanos starp valstīm ar kodolieročiem, izvirzot to kā galveno atbildību un prioritāti. Šajā paziņojumā piecas lielvalstis, sauktas arī par P5, kas ir ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībnieces, aicināja visas valstis radīt drošu vidi, kas vairāk veicinātu galējo mērķi par pasauli bez kodolieročiem, tomēr drošu visiem.
Ķīna otrdien, atsaucoties uz šo vienošanos, aicināja ASV un Krieviju samazināt savus kodolieroču krājumus un paziņoja, ka nepārstās "modernizēt” savu kodolarsenālu, ziņo AFP.
Pieaug globālas bažas par Ķīnas militāro modernizāciju, īpaši pēc tam, kad tās bruņotie spēki pagājušajā gadā paziņoja par hiperskaņas raķetes izstrādi, kura var lidot piecas reizes ātrāk par skaņas izplatīšanos.
Pagājušā gada novembrī ASV Pentagons paziņoja, ka Ķīna paplašina savu kodolarsenālu, un 2027. gadā ķīniešu rīcībā varētu būt 700 kodolgalviņas, bet ap 2030. gadu – jau pie 1000 kodolgalviņām.
Ķīna, aizstāvot savu ieroču politiku, apgalvoja, ka Krievijai un ASV vajadzētu būt pirmajām, kuras sper soļus atbruņošanās jautājumā. Krievijas un ASV rīcībā joprojām atrodas 90% visas pasaules kodolieroču.
Ķīnas Ārlietu ministrijas Ieroču kontroles departamenta ģenerāldirektors Fu Cuns, atspēkojot apsūdzības, sacīja: "Ķīna vienmēr ir adaptējusies pie politikas, ka mēs pirmie ieročus neuzsākam lietot, un mēs turpināsim modernizēt savu arsenālu un saglabāt savas kodolspējas minimālā līmenī, kas nepieciešams mūsu nacionālajai drošībai."
"Ja abas kodollielvaras turpinās samazināt savu arsenālu, mēs ar prieku pievienosimies, ja tās savu būs samazinājušas līdz mūsu līmenim. Mēs to esam teikuši daudzkārt un tāda ir arī mūsu nostāja. Kad runājam par kodolatbruņošanos vai kodolarsenāla samazināšanu, mēs vienmēr sakām, ka tas jādara soli pa solim," uzsvēra Fu Cuns.
KONTEKSTS:
Pēc Ieroču kontroles asociācijas datiem tiek uzskatīts, ka Krievijai ir pasaulē lielākie kodolieroču krājumi ar 6255 kaujas galviņām. Nedaudz atpaliek ASV ar 5550, tālāk seko Ķīna ar 350, Francija ar 290 un Lielbritānija ar 225. Kodolieroči ir arī Indijas (156) un Pakistānas (165) rīcībā. Tiek uzskatīts, ka tie ir arī Izraēlas (90) un Ziemeļkorejas (30–40) arsenālā.
