1991. gada janvāra upuru piemiņas pasākumu Viļņā aizēno vakcinācijas pretinieku protesti

Ikgadējo Lietuvas 1991. gada 13. janvāra notikumu upuru piemiņas pasākumu pie Seima ceturtdien aizēnoja protestētāju, galvenokārt vakcinācijas un Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu pretinieku, uzvedība – skaļi svilpieni, izkliedzieni un trokšņošana, ar ko prāva daļa sanākušo centās traucēt valsts vadītāju uzrunas.

Kā lēš policija, kas bažās par iespējamām nekārtībām šai dienā pastiprinājusi drošību parlamenta ēkas apkaimē, pusdienlaikā Viļņas Neatkarības laukumā bija sapulcējušies kopumā aptuveni 2500 cilvēku.

Viena daļa no viņiem tiešām bija sanākuši uz piemiņas brīdi un ikgadējo Lietuvas Brīvības prēmijas pasniegšanas ceremoniju, tikmēr citi bija ieradušies ar plakātiem "Covid diktatūrai – nē" un līdzīgiem tekstiem, svilpa, pūta signāltaures, sita bungas un kliedza "Kauns!" un "Seimu – ārā!".

Īpaši skaļi protestētāji uzvedās premjerministres Ingrīdas Šimonītes un Seima spīkeres Viktorijas Čmilītes-Nilsenas uzrunu laikā, adresējot viņām aizvainojošas replikas un neapklustot arī pēc pasākuma vadītāja aicinājuma "cienīt vismaz 13. janvāra upuru piemiņu".

Trokšņošana nerimās pat tad, kad vārds tika dots vienai no šā gada Brīvības prēmijas laureātēm – padomju laika pagrīdes izdevuma "Lietuvos kataliku bažnyčios kronika" ("Lietuvas katoļu baznīcas hronika") līdzstrādniecei Bernadetai Mališkaitei.

Savukārt prezidenta Gitana Nausēdas runas laikā protestētāji uzvedās klusāk un pāris reizes pat atturīgi applaudēja, izdzirdot vārdus "apspiešana" un "tirānija".

"Cilvēki, kas gāja bojā 13. janvārī, ziedoja savu dzīvību arī tādēļ, lai tagad dažiem būtu tiesības izsvilpt valdības runas," brīvības ieguvumus aicina novērtēt Lietuvas premjere Šimonīte.

Tie cilvēki, kuri bija sanākuši pieminēt 1991. gada notikumu upurus, par protestētāju uzvedību izteikušies kritiski.

"Neaudzināti cilvēki ir bijuši un būs, viņi vienkārši pūlas izcelties ar savu muļķību," sprieda Gražina no Viļņas, kas pati 1991. gada 13. janvāra naktī atradusies  pie Viļņas televīzijas torņa un šo piemiņas brīdi uzskata par ļoti svarīgu. Cits toreizējais televīzijas torņa aizstāvis – Ķēstutis – paudis viedokli, ka protestētāji uzvedas "kā Kremļa aģenti".

Pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis trokšņotāju pūli salīdzinājis ar kādreizējo promaskavisko kustību "Jedinstvo", kas līdzīgi izturējās mītiņā pie parlamenta ēkas 1991. gada janvārī. 

Tomēr, kā paziņojusi policija, likumpārkāpumi pasākuma laikā nav konstatēti un aizturēto nav.

Pēc pasākuma netālu no Seima ēkas sākusies Ģimeņu kustības rīkota akcija "pret Covid-19 iespēju pasi un obligātu testēšanos par strādājošo līdzekļiem", kurā piedalās aptuveni 750 cilvēki. Viļņas pašvaldība kustībai izdevusi ilglaicīgu atļauju šai vietā rīkot savus pasākumus, bet šīsdienas akciju joprojām uzrauga pastiprināti policijas spēki.

Kā ziņots, policija jau iepriekšējā dienā pavēstīja, ka gatavojas pastiprināt drošību Seima apkaimē un pārbaudīt Viļņā iebraucošos transportlīdzekļus saistībā ar informāciju, ka uz piemiņas pasākumu var ierasties arī protestētāju grupas no visas Lietuvas.

Drošībai parlamenta ēkas tuvumā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība kopš pagājušā gada augustā notikušajām nekārtībām, kad pēc protesta akcijas pret valdības plānotajiem ierobežojumiem daļa protestētāju bloķēja parlamenta ēkas izejas un izturējās agresīvi, iesaistoties sadursmēs ar policiju.

Šogad aprit 31 gads kopš brīža, kad, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990. gada 11. martā bija pasludinājusi valsts neatkarību, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.

Toreiz karaspēks ieņēma Lietuvas Televīzijas un radio komiteju, Preses namu un citas stratēģiski svarīgas ēkas, bet, pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt Augstākās Padomes ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt