Šo misiju veica Maskavas dominētās Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) “miera spēku” kontingents. LTV raidījums “Pasaules panorāma” skaidro, kas ir šī organizācija, kura dēvēta arī par Krievijas “mini NATO”, un ko tās iesaistīšanās liecina par Kazahstānas politiku.
Kolektīvās drošības līguma organizācija ir gan izmēros, gan ietekmē mazāka aukstā kara laika Varšavas pakta pēctece. 90. gadu sākumā vairākas bijušās padomju valstis ar Krieviju priekšgalā noslēdza Kolektīvas drošības līgumu, bet uz kā pamata vēlāk izveidoja Kolektīvās drošības līguma organizāciju.
Patlaban tajā sešas dalībvalstis – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Armēnija.
KDLO mēdz dēvēt par Krievijas “mini NATO”, lai gan resursu un ietekmes tai ir krietni mazāk nekā transatlantiskajai aliansei.
Tāpat kā NATO, arī šī organizācija balstās uz kolektīvās aizsardzības principu - uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uztverts kā uzbrukums visām. To paredz līguma 4. pants.
Kazahstānas gadījumā šo pantu iedarbināja pirmo reizi organizācijas trīs desmitgažu pastāvēšanas vēsturē – tiesa, bez pierādījumiem, ka būtu noticis uzbrukums no ārienes.
“Veiktie pasākumi skaidri parādīja, ka neļausim nevienam destabilizēt situāciju mūsu mājās un īstenot tā sauktos krāsu revolūcijas scenārijus,” pavēstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
2009. gadā KDLO nodibināja 20 000 karavīru lielus ātrās reaģēšanas spēkus, tai ir arī ANO atzīta miera uzturēšanas vienība 3600 cilvēku sastāvā.
Uz Kazahstānu organizācija nosūtīja 2500 karavīru, pārsvarā no Krievijas. Politikas analītiķi norāda uz vismaz diviem secinājumiem. Pirmais – šo notikumu rezultātā iespējamas izmaiņas Kazahstānas līdz šim piekoptajā daudzvektoru ārpolitikā, cenšoties balansēt starp Krieviju, Ķīnu, Eiropas Savienību un ASV. Otrais – Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs ārvalstu karavīru ierašanos lūdza ļoti ātri pēc nemieru izcelšanās.
“Tokajevam nav neatkarīgas varas bāzes Kazahstānā. Viņš nespēj kontrolēt drošības spēkus, acīmredzot, tie ir lojāli Nazarbajevam. Tokajevs pieaicināja krievus. Iespējams, tas bija Nazarbajeva varas elites lēmums. Viņi droši vien bija nobažījušies par drošības spēku lojalitāti. Bija ziņas, ka daļa drošībnieku Kazahstānas rietumos nostājās protestētāju pusē,” spriež Viljams Kortnijs, bijušais ASV vēstnieks Kazahstānā.
Par Kazahstānā esošo Krievijas kontingentu, kas ieradies to pamatojot ar “miera uzturēšanas” mērķiem, atbildīgs gaisa desanta spēku komandieris Andrejs Serdjukovs, kurš vadīja Krimas aneksiju un komandējis Krievijas karavīrus Sīrijā.
Tiek norādīts, ka Krievijas miera uzturētājiem mēdz būt ieradums uzkavēties – piemēram, 90. gadu sākumā ieradušies Gruzijas un Moldovas separātiskos reģionos, krievu karavīri tur ir joprojām.
Tomēr šoreiz Kazahstānas prezidents paziņojis, ka KDLO spēki jau tuvākajā laikā tiks izvesti no valsts.
