Aizturēti vairāk nekā 4400 cilvēku un vairāk nekā 40 nogalināti, šodien vēstīja Kazahstānas valsts mediji, tomēr ir bažas, ka patiesais upuru skaits varētu būt krietni lielāks, nekā vēsta oficiālie dati.
Pēc Kazahstānas prezidenta Kasima Žomarta Tokajeva aicinājuma valstī ieradušies aptuveni divi ar pusi tūkstoši karavīru no Maskavas kontrolētās Kolektīvās drošības līguma organizācijas, lielākā daļa karavīru no Krievijas. Tokajevam šodien bija telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuram gan pateicies par nosūtītajiem miera uzturēšanas spēku karavīriem, gan ar kuru apspriesti turpmākie soļi situācijas stabilizēšanai. Kazahstānas prezidents arī ierosinājis jau tuvāko dienu laikā sarīkot Kolektīvās drošības līguma organizācijas padomes videokonferenci. Par tās organizēšanu atbildīga organizācijas prezidējošā valsts Armēnija.
Trimdā dzīvojošie Kazahstānā valdošā režīma opozicionāri bažīgi par Krievijas karaspēka klātbūtni. Opozicionārs Muhtars Abļazovs uzsver: "Cilvēku domāšana ir mainījusies, un
Putins kļūdās, ja domā, ka ir ieradies un visiem jānostājas ierindā. Padomju Savienību uzbūvēt nav iespējams. Cilvēki ir mainījušies, būs cīņa."
Lai arī pēdējo dienu laikā no Kazahstānas saņemtās ziņas liecina, ka agresīvie protesti un sadursmes ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem ir ievērojami mazinājušies, joprojām tiek ziņots par regulāri notiekošām apšaudēm. Tāpat tiek saņemtas ziņas par to, ka daudzi iedzīvotāji Almati pilsētā sapulcējušies pie morgiem, meklējot, iespējams, sadursmēs bojā gājušos radiniekus. Krievijas neatkarīgais telekanāls "Doždj" publicējis video ar incidentu pie morga, kura laikā bruņoti cilvēki formastērpos bez atpazīšanas zīmēm šāvuši "Doždj" žurnālista virzienā. Kāds vīrietis esot mēģinājis tikt morga teritorijā, pārlienot pāri sētai. Bruņotās personas, kas apsargā ēku, viņu aizturējušas. Ieraugot, ka "Doždj" žurnālists to filmē, viņi sākuši kliegt, šaut gaisā un pēc tam arī zemē viņam pie kājām.
Televīzijas korespondents Vasīlijs Polonskis norāda, ka, viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neizprotamā: "Manuprāt, situācija ir kļuvusi vēl saspīlētāka, jo līdz šim bija viss skaidri saprotams – bija daļa mierīgo protestētāju un daļa agresīvo protestu dalībnieku, kā arī spēka struktūru pārstāvji.
Pašlaik ielās nekādu protestētāju nav, bet ir ļoti daudz nesaprotamu tiesībsargājošo iestāžu vienību. Nav saprotams, kas tie ir par cilvēkiem.
Brīžiem atskan šāvieni un gan vietējie iedzīvotāji, gan es saprotam, ka tādējādi cilvēki tiek dzīti prom no spēka struktūru bloķētajām valsts iestādēm. Tāpat jāsaka, ka uz visiem piebraucamajiem ceļiem pie Almati ir izveidoti blokposteņi un tiek pārbaudīti dokumenti.
Tāpat jau vakar kļuva zināms, ka ir saņemta pavēle un Kazahstānu nevar pamest arī Kazahstānas pilsoņi."
ASV paudušas bažas par situāciju Kazahstānā un Krievijas spēku klātbūtni. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens norādīja:
"Tam, kas šobrīd notiek Kazahstānā, ir ļoti konkrēti iemesli, kas attiecas uz ekonomiskiem un politiskiem jautājumiem. Un tas, kas notiek tur, atšķiras no tā, kas notiek uz Ukrainas robežām.
Vienlaikus gribu piebilst – domāju, ka viena no nesenās vēstures mācībām ir tāda, ka tad, ja krievi ir tavā mājā, dažkārt ir ļoti grūti panākt, lai viņi aizietu."
Krievijas kontingentu Kazahstānā vada gaisa desanta spēku komandieris Andrejs Serdjukovs, kurš vadīja Krimas aneksiju. Un pašlaik arī pie Ukrainas ir saspringta situācija.
Kazahstānas vadība ir atcēlusi no amata un arestējusi Kazahstānas Nacionālās drošības padomes vadītāju Karimu Masimovu, kurš ir apsūdzēts valsts nodevībā. Masimovs ir tuvs bijušā prezidenta Nursultana Nazarbajeva līdzgaitnieks un savulaik pat divreiz ir bijis arī valsts premjerministrs. Vienlaikus ir noraidītas ziņas, ka aizturēto vidū ir arī Nazarbajeva radinieks Samats Abišs, kurš tomēr turpinās būt Nacionālās drošības padomes vadītāja vietnieks.
Tikmēr radiostacija "Eho Moskvi" ziņo, ka gan Baltkrievijas, gan Armēnijas vēstniecības Krievijā ir saņēmušas elektroniskā pasta vēstules ar spridzināšanas draudiem. Draudu sūtītāji bija pieprasījuši izvest šo valstu spēkus no Kazahstānas. Policijas pārbaudēs spridzekļi nav atrasti.
"Mēs esam resursiem bagāta valsts, kurā ir milzīga sabiedrības noslāņošanās un nav nedz preses, nedz vārda brīvības," saka Bota Džardemali, juriste, cilvēktiesību aizstāve no Kazahstānas, kura patlaban radusi politisko patvērumu Beļģijā. Sarunā ar Latvijas Televīziju, skaidrojot notikušo Kazahstānā, viņa norāda, ka miermīlīgie protesti, kas notikuši sākumā, tīši pārvērsti vardarbībā, lai būtu iemesls tos apspiest, un izsaka bažas par Krievijas karaspēka uzturēšanos valstī.
"Pēc svētkiem cilvēki uzzināja, ka būtiski pieaugs gāzes cenas un līdz ar to sadārdzināsies viss, un mums jau tā ir nopietna inflācija. Protesti no piejūras reģiona, kas ir bagāts ar naftu, ātri pārsviedās uz citām pilsētām valstī un pārvērtās politiskās prasībās, jo valdība mūs visu laiku māna. Ja paskatāmies video, tad protestos lielākoties atkārtojas viens un tas pats vēstījums – "Šalket!" Kazahu valodā tas nozīmē: "Veci, atkāpies!" Ar to ir domāts Nazarbajevs un viss viņa režīms.
Arī esošais prezidents Takajevs nav neatkarīgs un mūsu ieskatā tikai režīma izkārtne, un patiesībā Nazarbajevs un visa viņa ģimene turpina kontrolēt visu Kazahstānu,"
situāciju komentē Džardemali.
Viņa uzsver, ka esošā vara "pārdevusi" Kazahstānu Putinam: "Ko izdarīja mūsu režīms – tas tūdaļ vērsās pie Putina, jo baidās, ka policija un armija pāries protestējošo pusē. Tāpēc runā par teroristiskām organizācijām un savstarpējās drošības vienošanās ietvarā, kas pastāv starp Kazahstānu, Krieviju, Tadžikistānu, Turkmenistānu, Ukrainu, Armēniju, Kirgizstānu, Kazahstāna lūdza palīdzību. Putins ar prieku piekrita un ieveda savu karaspēku. Līdz ar to mēs šobrīd varam runāt par to, ka
pie mums ne tikai notiek protesti pret esošo režīmu, bet par to ka režīms mūs ir pārdevis Krievijai, lai varētu saglabāt esošo situāciju."
Džardemali izsaka bažas, ka Krievijas armija Kazahstānu tik vienkārši nepametīs:
"Es neatceros gadījumu, kad Krievijas armija būtu brīvprātīgi aizgājusi no kādas teritorijas, kurā ir ieradusies. Ja reiz ir iedotas atslēgas, tad tas ir viss, tas nozīmē mūsu valsts neatkarības krišanu.
Šis mums kā nācijai eksistenciāli ir ļoti grūts brīdis. Putinam, visticamāk, ir kāda vienošanās ar Nazarbajevu, taču viņš var pieņemt visdažādākos lēmumus, pēkšņi izdomāt, ka šīs vienošanās viņu neapmierina un, piemēram, sākt pēkšņi apcietināt Nazarbajeva ģimenes locekļus, lai parādītu, ka kaut kas mainās un noklusinātu ļaudis. Taču cilvēki to ātri sapratīs, un šī patiešām ir ļoti bīstama situācija."
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt "veco vīru".
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūgusi nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izsaka bažas, ka KDLO "miera misijas" aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos atturēties no braucieniem uz Kazahstānu, līdz situācija nomierināsies.
