Viņš paskaidrojis, ka attiecīga prasība par sankciju pastiprināšanu Briselei jau ir iesniegta, gan norādot, ka konkrētas sarunas šajā jautājumā vēl nav uzsāktas.
Aizliegumu uzskata par reālu
Šī gada jūnijā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu ieviest jaunas ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju, un tās attiecas arī uz kālija minerālmēslu, naftas produktu, kā arī tabakas izstrādājumu eksportu.
Taču šīs sankcijas skāra tikai aptuveni piekto daļu caur Lietuvu eksportēto kālija produktu, kā arī attiecas tikai uz tiem līgumiem, ko Minska ir parakstījusi pēc 26. jūnija.
Tagad Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis pieļauj, ka jaunajā sankciju paketē, kas gan varētu tikt pieņemta tikai septembrī, sektorālās sankcijas varētu tikt piemērotas visiem, galvenokārt caur Klaipēdas ostu eksportētajiem kompānijas „Belaruskalij” produktiem.
Lai arī sarunas par šādām sankcijām ar Eiropas kolēģiem vēl nav uzsāktas, Landsberģis pilnīgu aizliegumu uzskata par ļoti reālu.
Katrs eiro nonāk Lukašenko kabatās
“Lukašenko režīms spēj izdzīvot vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem, protams, ir ekonomiskais. Nav noslēpums, ka režīms spējis izdzīvot ar Kremļa atbalstu. Bet, kamēr vien Baltkrievijas naftu transportēs caur Roterdamas ostu, kamēr vien režīms iegūs no kālija un cita veida eksporta, Lukašeno būs ieguvējs," jūnijā intervijā Latvijas Televīzijai stāstīja Eiropas Humanitāro zinātņu universitātes Komunikācijas nodaļas vadītājs Maksims Milta.
"Katrs eiro, kas iztērēts baltkrievu produkcijai, dienas beigās nonāk Lukašenko kabatās," uzsvēra Milta. Pēc viņa domām, vienīgais veids, kā sagraut Lukašenko režīmu, ir izvērst īpaši stingras sankcijas. Tas pamudinātu Lukašenko uz dialogu ar baltkrievu opozīciju un Rietumiem.
Ekonomiskās sankcijas var smagi skart ne tikai Baltkrievijas, bet arī Lietuvas tranzīta un loģistikas nozari. Tās radīs vērā ņemamus zaudējumus Lietuvas dzelzceļam, kas katru gadu pārvadā baltkrievu kravas aptuveni 100 miljonu eiro vērtībā.
Tāpat arī Klaipēdas ostai, kurā aptuveni trešdaļu kravu apgrozījuma veido tieši Baltkrievijas kravas. Piemēram, Baltkrievijas minerālmēslojuma ražotājs “Belaruskalij” caur Klaipēdas ostu pārvadā minerālmēslus, kurus pēc tam sūta uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm.
Aizliegums būtu smags trieciens Klaipēdas ostai
Klaipēdas osta jau vairākus gadus ir vadošā osta Baltijas valstīs. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī kravu apgrozījums Klaipēdas ostā bija lielāks nekā visās Latvijas ostās kopā. Klaipēdas ostā tika pārkrauti 11,3 miljoni tonnu kravu, kamēr Rīgas ostā attiecīgais rādītājs bija 5,39 miljoni tonnu, visās Latvijas ostās kopā – 11,15 miljoni tonnu.
Ar kravu pārkraušanu Klaipēdas ostā nodarbojas uzņēmums “Biriu kroviniu terminalas” jeb “BKT”. Šī uzņēmuma līdzīpašnieks Igors Udovickis vēsta, ka pirmā pusgada laikā "BKT" terminālis apstrādājis vairāk nekā piecus miljonus tonnu "Belaruskalij" kravu, piekrauti 250 kuģu ar 20 000 konteineru.
Udovickis vēsta, ka "Belaruskalij" daļa Klaipēdas ostas apgrozījumā 2020. gadā bija ap 22%, bet šogad tā pieaugusi līdz 25,5%. "Katra ceturtā Klaipēdas ostā pārkrauto kravu tonna ir "Belaruskalij" produkcija," secina Udovickis.
