Breivīkam pēc slaktiņa tiesa piesprieda 21 gada cietumsodu. Tas ir maksimālais sods, kas paredzēts Norvēģijas likumos. Taču likums arī nosaka, ka sevišķi bīstamus noziedzniekus drīkst paturēt ieslodzījumā tik ilgi, kamēr viņi turpina apdraudēt sabiedrību. Tādēļ paredzams, ka 42 gadus vecais Breivīks paliks cietumā līdz pat mūža beigām.
Breivīks gan apgalvo, ka vairs nav bīstams sabiedrībai.
Taču viņš nevairoja cerības uz sev labvēlīgu tiesas lēmumu, ienākot tiesas zālē ar nacistu sveicienā paceltu roku. Breivīks arī bija sagatavojis vairākus plakātus, piemēram, "Apturiet genocīdu pret balto tautām".
Breivīks uzbrukumos 2011. gada jūlijā nogalināja 77 cilvēkus. Lielākā daļa upuru tika nošauti Ūteijas salā Darba partijas jauniešu nometnē, vēl vairāki zaudēja dzīvību Oslo uzbrukumā valdības kompleksam.
Breivīks bija pārņemts ar galēji labējā ekstrēmisma ideoloģiju, kas vērsās pret multikulturālismu, islāmu un feminismu. Breivīks bija pārliecināts, ka viņa pienākums ir glābt Eiropas civilizāciju no kļūšanas par “Eirābiju”, kurā dominētu islāms.
Viņš sacerēja vairāk nekā 1500 lappušu garu manifestu, kurā izklāstīja savas rīcības motīvus, un terora aktu galvenais mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību šim manifestam.
