Covid-19 pandēmija ir smagi iedragājusi ES ekonomiku, kas 2020. gadā samazinājās par 6,4%, salīdzinot ar 2019. gadu.
Dalībvalstu ieviesto ierobežojumu rezultātā virknē nozaru ir iestājusies dīkstāve. Neraugoties uz to, bloks nav piedzīvojis krasu bezdarba pieaugumu.
Decembrī 27 ES dalībvalstīs bez darba bija gandrīz 16 miljoni jeb 7,5% iedzīvotāju darbspējīgā vecumā, liecina statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati.
Tas bija par procentpunktu vairāk nekā 2019. gada decembrī.
No strauja bezdarba pieauguma ES ir paglābušas dalībvalstu atbalsta programmas, pateicoties kurām uzņēmumi varēja saglabāt darbiniekus arī gadījumā, ja to darbību nācās gandrīz pilnībā apturēt. Taču ekonomisti brīdina, ka atbalsta programmas nebūs mūžīgas, tāpēc kādā brīdī bezdarbs var pieaugt.
Neraugoties uz valdību atbalstu, daudziem eiropiešiem Covid-19 krīzes laikā ir ievērojami samazinājušies ienākumi, tāpēc viņi ir pakļauti nabadzības riskam.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) apgalvo, ka
katrs piektais ES iedzīvotājs jeb vairāk nekā 92 miljoni cilvēku ir pakļauti nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai.
ANO īpašais ziņotājs par nabadzību Olivjē de Šuters brīdina, ka Covid-19 pandēmijas smagākais trieciens vēl ir gaidāms.
“Mēs zinām, ka šai krīzei būs divi viļņi. Jau tagad liels skaits cilvēku ilgstoši ir bez ienākumiem, daudzi ir zaudējuši darbu. Bieži tie ir cilvēki, kuru situācija jau līdz šim bija ļoti nedroša. Un tad nāks otrais atlaišanu vilnis, kad pakāpeniski beigsies valdību sniegtais atbalsts uzņēmumiem. Diemžēl daudzi uzņēmumi būs spiesti pasludināt bankrotu. Tāpēc mēs pieredzēsim nabadzības pieaugumu līdz 2021. gada beigām,” de Šuters sacīja televīzijas kanālam “Euronews”.
Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ atbalstīja deputātes Ezlemas Demirelas sagatavoto ziņojumu par nevienlīdzības mazināšanu, kurā īpaša uzmanība ir pievērsta tā dēvētajiem strādājošajiem nabagiem.
Ziņojuma autore aicina EK nostiprināt tiesības slēgt kolektīvos darba līgumus, noteikt adekvātu minimālo atalgojumu un nodrošināt vienlīdzīgus darba apstākļus tiešsaistes platformās strādājošajiem.
Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso frakciju pārstāvošā Demirela norādījusi, ka daudzi strādājošie nevar izdzīvot ar nopelnīto algu, tāpēc ES vajadzētu vienoties par minimālās algas standartu, stiprināt sociālās aizsardzības sistēmas, kā arī nodrošināt tādas algas un pensijas, kas garantētu cienījamus dzīves apstākļus visiem.
“Ir pēdējais laiks rīkoties, lai apkarotu nabadzību un nodrošinātu cieņpilnu dzīvi visiem. Cilvēki ir jāaizsargā no nestabila darba, viņiem ir jānodrošina veselīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība visās Eiropas Savienības dalībvalstīs,” uzrunā EP sacīja Demirela.
Arī ES darba un sociālo lietu komisārs Nikolā Šmits uzsver, ka Covid-19 izraisītās krīzes smagākie ekonomiskie un sociālie blakusefekti būs jūtami pēc ilgāka laika, tāpēc ir svarīgi uz tiem adekvāti reaģēt.
“Sagaidāms, ka bezdarbs turpinās pieaugt, līdz ar to pieaugs arī nabadzības līmenis un ienākumu nevienlīdzība. Tāpēc krīzes seku mazināšanā būtiska ir cīņa pret nevienlīdzību un nabadzību. Tas ir jādara nekavējoties. Milzīgu loma tajā spēlē atbilstošas, ilgtspējīgas, taisnīgas un iekļaujošas sociālās aizsardzības sistēmas. Tās palīdz mīkstināt krīzes triecienu un veicina mūsu sabiedrību spēju atgūties,” sacīja Šmits.
Komisārs piebilda, ka pašreizējā krīzē īpaši smagi cieš gados jauni cilvēki. Daudzi ir zaudējuši darbu un vairs nespēj samaksāt par savām mācībām, ilgstoši bez darba ir tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbinātie, savukārt bez iespējas radoši izpausties un saņemt atalgojumu ir palikuši jaunie mākslinieki, mūziķi un aktieri.
“Mums ir jāizrāda solidaritāte šiem jaunajiem cilvēkiem, ja mēs nevēlamies vēl vienu zudušo paaudzi, vai vēl ļaunāk – bezcerīgo paaudzi,” piebilda Šmits.
ANO norāda, ka ES nav izpildījusi pašas nosprausto ambiciozo mērķi – līdz 2020. gadam no nabadzības izraut 20 miljonus iedzīvotāju.
ANO pārstāvis de Šuters mudinājis ES radikāli mainīt stratēģiju nabadzības samazināšanai. Viņaprāt, blokam būtu jāapņemas līdz 2030. gadam samazināt nabadzību par 50% katrā no 27 dalībvalstīm.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) 2019. gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr 2020. gada septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu. Covid-19 izplatība nesamazinās arī 2021. gada sākumā.
