“Fidesz” izstājas no EPP
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns par viņa vadītas partijas „Fidesz” izstāšanos no Eiropas Tautas partijas paziņoja vēstulē frakcijas līderim Manfrēdam Vēberam.
Pēdējos gados “Fidesz” un Eiropas Tautas partijas starpā vairākkārt izcēlušās domstarpības, un Eiropas Tautas partijas priekšsēdētājs Donalds Tusks bija aicinājis partiju izslēgt no centriski labējo frakcijas.
Dažus no nesaskaņu iemesliem pēc Orbāna vēstules nosūtīšanas žurnālistiem īsi paskaidroja frakcijas līderis Vēbers: “Šī substance galu galā bija pārāk problemātiska. Jautājums ir par likuma varu, par Centrāleiropas Universitāti, par tiesnešiem, par mediju neatkarību Ungārijā un arī par likuma varas mehānismu, ko mēs pērn apspriedām Eiropas līmenī, kad “Fidesz” un Viktors Orbāns iebilda šim konceptam. Tas mums deva skaidru norādi uz to, ka mēs nevaram turpināt šo tiltu būvēšanas aspektu. Varu teikt, ka man ir skumji par šo, bet tāda ir realitāte.”
Orbāna paziņojums izskanēja īsi pēc tam, kad Eiropas Tautas partija mainīja iekšējos noteikumus, lai varētu no frakcijas izslēgt veselas partijas, nevis tikai atsevišķus biedrus. Orbāns uzsvēra, ka šie grozījumi speciāli izstrādāti, lai varētu ungāru konservatīvos no frakcijas izslēgt, un jau nedēļas nogalē brīdināja, ka to apstiprināšanas gadījumā “Fidesz” izstāsies no Eiropas Tautas partijas.
Arī bez 11 deputātiem, kas pārstāv “Fidesz”, Eiropas Tautas partija joprojām būs lielākā Eiropas Parlamenta frakcija.
Orbāns bijis arī asākais Briseles kritiķis laikā, kad Eiropas Savienībai ne īpaši labi sokas ar vakcīnu nodrošināšanu saviem pilsoņiem. Tomēr pavasarī vakcīnu piegādes pastāvīgi pieaugšot un paralēli tam, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka šomēnes tiks ierosināti noteikumi Eiropas Savienības vakcinācijas “zaļajām caurlaidēm”.
Vakcinācijas “zaļās caurlaides”
Eiropas Komisija prezidente šonedēļ paziņoja, ka Komisija šomēnes iepazīstinās ar likumdošanas iniciatīvu digitālajai zaļajai caurlaidei. Proti, kam tādam, kas varētu būt līdzīgs jau, piemēram, Izraēlā pastāvošajai sistēmai, kur cilvēkiem ar šādu dokumentu ir lielāka brīvība pārvietoties un apmeklēt iestādes.
Tiesa, pagaidām nekādas detaļas atklātas netiek. Detaļās neiedziļinājās arī Eiropas Komisijas pārstāvis Kristians Vīgands: “Ja vēlamies Covid-19 zaļos sertifikātus vai digitālās zaļās pases redzēt darbotiesspējīgas vasarā, dalībvalstīm ar sagatavošanos būs jāvirzās ātri. Dalībvalstis jau janvārī vienojās par pamatdatu nosacījumiem un Komisija ir gatava koordinēt uzticamības un drošības standartus un palīdzēt savietot nacionālās veselības sistēmas šim mērķim. Komisija patiesi strādā pie likumdošanas iniciatīvas digitālajai zaļajai caurlaidei, un likumdošana gaidāma martā. Mērķis ir atvieglot drošu un brīvu kustību Eiropas Savienībā.
Meklējot labākos veidus, kā lietot šo caurlaidi pārrobežu kontekstā, bez vakcinācijas mēs skatīsimies arī uz citām informācijas kategorijām, piemēram, testēšanas rezultātiem vai informāciju par izveseļošanos, lai izvairītos no pilsoņu diskriminācijas.”
Debates par to, kā “zaļā caurlaide” varētu tikt izmantota, joprojām ir spraigas. Valstis, kuru tautsaimniecības lielā mērā atkarīgas no tūrisma, piemēram, Grieķija, kā arī lidsabiedrību lobijs vēlas, lai šis dokuments būtu kā vakcinācijas pase, kas ļautu imunizētajiem cilvēkiem izvairīties no testiem un karantīnas, dodoties ceļojumos.
Vairums dalībvalstu ar Vāciju un Franciju priekšgalā uzskata, ka tam laiks vēl nav pienācis. Tās bažījas, ka šāds solis radītu divu joslu sabiedrību, kur vakcinētie varētu baudīt dzīvi bez ierobežojumiem, kamēr vairākums, joprojām gaidot uz vakcīnām, turpinātu savas aktivitātes ierobežot.
Ja arī “zaļās caurlaides” izdosies iedarbināt, skaidrs ir tas, ka vīruss nekur tik drīz nepazudīs. Tieši tādēļ Eiropas Komisija arī nākamgad ļaus dalībvalstīm aktīvi stimulēt ekonomiku.
Ekonomikas stimulēšana
Eiropas Komisija šonedēļ pieņēma paziņojumu, kurā sniegtas vispārīgas norādes dalībvalstīm par fiskālās politikas īstenošanu nākamajā periodā. Tiek brīdināts, ka fiskālo atbalstu nevajadzētu atcelt priekšlaicīgi un to vajadzētu turpināt nodrošināt arī šogad un nākamajā gadā. Paredzēts, ka, tiklīdz veselības apdraudējums būs samazinājies, fiskālie pasākumi pakāpeniski būtu jāpārveido par mērķtiecīgākiem uz nākotni vērstiem pasākumiem.
Situāciju komentēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”): “2022. gadā aizvien saglabāsies tā saucamā vispārējā izņēmuma klauzula. Dalībvalstīm netiks noteikti kvantitatīvi budžeta deficīta nosacījumi. Faktiski, nosacījums ir tāds, ka šis izņēmuma stāvoklis var saglabāties situācijā, kad ES saglabājas nopietna ekonomiskā krīze.
Mēs atgriezīsimies pie vispārējās kārtības fiskālajos noteikumos tad, kad ekonomika būs sasniegusi pirmskrīzes līmeni.
Atbilstoši pašreizējām prognozēm, tas tiek prognozēts 2022. gada vidū.”
