Sadaļas Sadaļas

Bijušais Katalonijas līderis cīnās pret EP deputāta imunitātes atcelšanu

Nākamnedēļ Eiropas Parlaments (EP) balsos par deputātu imunitātes atcelšanu trim Katalonijas politiķiem, kuru vidū ir arī bijušais reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons. Apsūdzības ir saistītas ar Pudždemona vadītās valdības organizēto Katalonijas neatkarības referendumu 2017. gadā. Pudždemons un viņa sabiedrotie uzstāj, ka viņi tiek vajāti par saviem politiskajiem uzskatiem un aicina deputātus neatcelt viņu imunitāti.

Bijušais Katalonijas līderis cīnās pret EP deputāta imunitātes atcelšanuArtrjoms Konohovs

Bijušais Katalonijas premjers Karless Pudždemons dzīvo Beļģijā jau aptuveni trīs gadus. Līdzšinējie Spānijas varasiestāžu mēģinājumi panākt viņa izdošanu tiesāšanai Madridē dažādu iemeslu dēļ nav vainagojušies ar panākumiem. Līdzīgā situācijā atrodas arī bijusī Katalonijas izglītības ministre Klāra Ponsatī un bijušais veselības ministrs Antonijs Komīns.

Tagad Spānijas Augstākā tiesa ir sākusi kārtējo mēģinājumu panākt trīs politiķu izdošanu. Pirmais priekšnosacījums tam ir Eiropas Parlamenta deputātu imunitātes atcelšana. Balsojums plenārsēdē par to notiks nākamnedēļ.

Sarunā ar Latvijas Radio Pudždemons aicināja eiroparlamentāriešus balsot „pret”.

„Ir skaidrs, ka pret mums notiek politiska vajāšana. Viņi pieprasa atcelt mūsu deputāta imunitāti, lai apturētu mūsu darbību parlamentā. Tādēļ ir svarīgi uzsvērt, ka šeit nav runa par Katalonijas neatkarību, bet gan par Eiropas demokrātiju. Runa ir par Eiropas Parlamenta neatkarību un pilnvērtīgu darbību. Mēs cīnāmies pret mūsu imunitātes atcelšanu, jo tam ir viens vienīgs mērķis: apturēt mūsu politisko darbību. Tā kā tā ir politiska vajāšana,” sacīja Pudždemons.

Bijušais Katalonijas valdības vadītājs uzskata, ka imunitātes atcelšanas procesā Eiropas Parlamentā ir pieļauti vairāki pārkāpumi. Tostarp Pudždemons ir pārliecināts, ka Juridiskās komitejas priekšsēdētājs spānis Adriāns Vazkezs-Lazara un ziņotājs bulgārs Angels Džambazskis nevar būt objektīvi.

„Komitejas priekšsēdētājs nāk no partijas „Ciudadanos”, kuras galvenais mērķis ir nepieļaut Katalonijas neatkarību un apturēt mūsu darbību Eiropas Parlamentā. Ziņotājs ir bulgāru fašists. Viņš ir piedalījies „Vox” partijas organizētajos pasākumos, kur izskanēja mudinājumi mani arestēt. Ir acīmredzams, ka šis ziņotājs nav objektīvs,” pauda Pudždemons.

Juridiskā komiteja jau ir atbalstījusi Pudžemona un pārējo divu deputātu izdošanu tiesāšanai. Savā lēmumā tā norādīja, ka apsūdzības ir saistītas ar 2017. gada referendumu, nevis ar šo politiķu darbošanos Eiropas Parlamentā, tādēļ abus jautājumus nevarot saistīt.

Tomēr Pudždemons ir pārliecināts par pretējo: „Ja Spānijai izdosies apturēt mūsu darbību parlamentā, tad tās būs ļoti slikts signāls politiskajām minoritātēm, kā arī mazām un vidējām valstīm, jo lielo nāciju spēks būs izrādījies pārāks par pamattiesībām. Mēs cīnāmies arī par Eiropas demokrātiju.”

Uz jautājumu, vai viņš savulaik ir apzinājies, kādas sekas var būt viņa valdības lēmumam sarīkot Katalonijas neatkarības referendumu un vienpusēji pasludināt atdalīšanos no Spānijas, Pudždemons atbildēja, ka citas izvēlēs viņam neesot bijis.

Viņš norādīja, ka visi iepriekšējie mēģinājumi veidot dialogu ar valdību Madridē par Katalonijas nākotni nav atraduši dzirdīgas ausis.

„Mūsu kā politiķu uzdevums ir būt godīgiem un rīkoties saskaņā ar mūsu vēlētāju gribu par spīti iespējamām sekām. Es uzskatu, ka demokrātija kļūst labāka, kad politiķi uzņemas darīt to, kas nav vienkāršs vai ērts, bet ir vajadzīgs,” sacīja Pudždemons.

Bijušais Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons, bijusī Katalonijas izglītības ministre Klāra Ponsatī un bijušais veselības ministrs Antonijs Komīns.

Kopš neatkarības referenduma ir mainījusies Spānijas valdība. Tagad pie varas ir sociālists Pedro Sančess. Tomēr Pudždemons uzskata, ka savādāka ir kļuvusi tikai Madrides retorika, bet pēc būtības attieksme nav mainījusies. „Ir pienācis laiks piespiest Spānijas varasiestādes mainīt savu pieeju, jo tā nedarbojas. Kāpēc viņi negrib sākt sarunas, lai atrastu politisku risinājumu? Šādam procesam piekrīt vairums kataloniešu, pat tie, kuri ir pret neatkarību,” sacīja politiķis.

Bijušais Katalonijas valdības vadītājs pievērsa uzmanību tam, ka arī februāra vidū notikušās reģionālās vēlēšanas parāda, ka vairākumu ir ieguvušas partijas, kas atbalsta neatkarību. Tādēļ Katalonijas turpmākajam statusam esot jārod politiskais risinājums.

Tāpat Pudždemons solīja vērsties Eiropas Savienības Tiesā, ja viņa deputāta imunitāte nākamnedēļ tiks atcelta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt