Sadaļas Sadaļas

Skaitļi un fakti: Mazumtirdzniecība pandēmijas laikā atradusi veidu, kā izdzīvot

Aizvadītais gads kājām gaisā sagrieza daudzu nozaru darbu. Viena no tām ir arī mazumtirdzniecība, jo gan veikalniekiem, gan pircējiem nācās un joprojām nākas pielāgoties dažādiem ierobežojumiem. Tomēr Eiropas statistikas dati liecina – kaut gan aizvadītais gads atgādināja amerikāņu kalniņus, pēc pavasarī piedzīvotā pirmā šoka mazumtirdzniecības nozare ir atradusi veidu, kā izdzīvot.

Skaitļi un fakti: Mazumtirdzniecība pandēmijas laikā atradusi veidu kā izdzīvotInguna Ukenābele, LETA, speciāli LR un LSM
Vienlaikus nav izticis bez “kritušajiem”, jo ir arī virkne veikalu, kuri savu eksistenci ir beiguši. Tāpat situācija nav vienāda visās Eiropas valstīs.

Ziemassvētki bija arī tirdzniecībā

Līdz šim drastiskākie ierobežojumi Eiropas tirdzniecības nozarē tika ieviesti martā un aprīlī, kad visiem kļuva skaidrs, ka pandēmija – tas ir nopietni, bet nebija pārāk lielas izpratnes, kā ar to sadzīvot. Daudzās Eiropas valstīs šajā laikā tika slēgti teju visi veikali, izņemot pārtikas un pirmās nepieciešamības preču tirgotavas, lai maksimāli samazinātu cilvēku pulcēšanos vienuviet. Vasaru varēja uzskatīt par atelpas brīdi, jo, samazinoties inficēšanās līmenim, vaļīgāk tika laisti arī ierobežojumu groži. Tomēr, rudenī sākoties pandēmijas otrajam vilnim, kas virknē valstu, tostarp Baltijā, izrādījās nesalīdzināmi skarbāks par pirmo, arvien vairāk ierobežojumu atkal tika attiecināti arī uz tirgotājiem.

Tomēr Eiropas statistikas biroja “Eurostat” veidotais Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības indekss skaidri parāda – ja martā un aprīlī tirdzniecības apjomi visā Eiropā burtiski iegāzās bezdibenī un cilvēki tiešām acīmredzami iegādājās tikai pārtiku un dzīvei pašu nepieciešamāko, tad rudens un ziema, lai arī uzrāda svārstības, bet nebūt neliecina par tik milzīgiem apjomu kritumiem. Ir skaidrs, ka ar jauno situāciju ir iemācījušies sadzīvot gan tirgotāji, gan patērētāji. Turklāt atslēgas vārds te ir – tirdzniecība internetā.

Interesanti ir dati tieši par decembri, kas virknei tirgotāju ir gada svarīgākais “pļaujas laiks”, kad cilvēki iegādājas Ziemassvētku vai Jaunā gada dāvanas un klāj svētku galdus. ES kopumā decembrī mazumtirdzniecības apjoms, salīdzinot ar novembri, ir audzis par 1,4%, bet, salīdzinot ar 2019. gada decembri, – par 0,5%. Tas liecina, ka eiropieši pēc visai stresaini pavadītā 2020. gada tomēr bija nolēmuši paši sevi iepriecināt gada nogalē.

 

Latvijā gada beigās ir problēmas

Tik vienkārša gan situācija nav, ja vērtējam ES dalībvalstis atsevišķi. Diemžēl tas, ka Latvijas un Lietuvas tirdzniecības apjomi gada nogalē nevis pieauga, kā dažās citās ES valstīs, bet gan kritās, arī ir apliecinājums tam, ka epidemioloģiskā situācija šeit bija krietni sliktāka.

Tostarp Latvijā pēc “Eurostat” datiem tirdzniecības apjomi decembrī, salīdzinot ar to pašu laiku pirms gada, saruka par 4,4%. Lietuvā bija vērojams kritums par 1%, bet Igaunijā gluži pretēji – pieaugums par 5,9%. Lielāks tirdzniecības apjomu pieaugums kā mūsu kaimiņvalstī decembrī reģistrēts vien Īrijā un Francijā. Savukārt lielāks kritums nekā Latvijā bijis Bulgārijā, Nīderlandē un Slovēnijā.

“Decembra pirmajā pusē novērojām dāvanu pirkšanas drudzi. Taču ievērojami stingrākie ierobežojumi decembra otrajā pusē darīja savu.

Salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi decembrī samazinājās par 5,7%, gada griezumā manāms 4,4% kritums. Neskatoties uz vīrusa krīzi, 2020. gadā kopumā mazumtirdzniecībā novērojams 1,5% pieaugums,” norises vērtē “Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne.

“Luminor” pārstāvis Pēteris Strautiņš, vērtējot pagājušā gada norises tirdzniecībā, norāda, ka valdībai ir nopietni jāapsver mazumtirdzniecības regulējuma modeļa maiņa. “Situācija kļūst kritiska gan tirgotājiem, gan cilvēkiem, kuriem nav iespēju nopirkt preces internetā. Nešķiet iespējama pastāvošo noteikumu saglabāšana vēl vairākus mēnešus, tāpēc jāmeklē ilgtspējīgs risinājums. Ir jātuvina kārtība tai, kas pastāvēja pavasarī, kas ļāva mums gan apturēt vīrusu, gan panākt mazāku ekonomiskās aktivitātes kritumu nekā Eiropā kopumā,” norāda Strautiņš.

 

Tomēr, neraugoties uz visam problēmām, ko pagājušajā gadā nācās piedzīvot Latvijas tirgotājiem, līdz šim neviens no lielākajiem uzņēmumiem nav pārtraucis darbību. To pašu nebūt nevar teikt par visiem Eiropas mazumtirdzniecības tīkliem, jo dažiem pandēmija ir likusi aizvērt savas durvis pavisam. No Latvijā zināmākajiem zīmoliem tāds ir apģērbu tirgotājs “Debenhams”. 240 gadus vecais britu veikalu tīkls, kurš nodarbināja 12 000 cilvēkus, pēc kārtējā tirdzniecības aizlieguma Lielbritānijā, paziņoja, ka veikalu durvis vairs neatvērs. Tagad “Debenhams” aktīvus ir nopircis interneta tirdzniecības uzņēmums “Boohoo” un jaunie īpašnieki jau ir paziņojuši, ka visi 124 “Debenhams” veikali tiks slēgti un šis zīmols turpmāk tiks izmantots tikai tirdzniecībai internetā.

Līdzīgi stāsti ir atrodami virknē Eiropas valstu. Turklāt jāatceras, ka pandēmija vēl nav beigusies un, iespējams, būs jauni upuri arī starp tirdzniecības uzņēmumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt