Tuvredzīga, nesagatavota un naiva vizīte
Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela vizīte Maskavā raksturojama kā tuvredzīga, nesagatavota un naiva. Šādu vērtējumu pauda Vargulis. Viņš skaidroja, ka tikšanās laikā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu Borels neesot paudis nevienu ES vēstījumu saistībā ar starptautiskajām attiecībām ar Krieviju. Tāpat Borels vizītes laikā nav parādījis ES stingro nostāju par Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija apcietināšanu un notiesāšanu.
Pētnieks vērtēja, ka sarunu Maskavā vadījis Lavrovs un Borels “iekritis Krievijas ārlietu ministra lamatās”. Borels esot nonācis pretrunā ar ES stratēģisko partneri, Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), vairākos jautājumos. Vargulis pauda izbrīnu arī par to, ka Borels sarunas laikā netīši, bet pozitīvi novērtēja Krievijas izstrādāto vakcīnu pret Covid-19 “Sputņik”.
Vargulis norādīja, ka konsekvences trūkums ES vēstījumos un Borela paustajā ir iemesls, kādēļ augstais pārstāvis no Maskavas atgriezās kā zaudētājs. Pētnieks atzīmēja, ka ES vajadzēja labāk izvērtēt, vai šāda vizīte bija nepieciešama, jo laiks, kad to ieplānoja, politiskajā arēnā bija krietni citādāks. Liela daļa ES dalībvalstu jau pirms vizītes pauda šaubas par tās nepieciešamību. Pētnieks pieļāva, ka Borels, dodoties vizītē, cerēja, ka šāds solis būtu atspēriens ES un Krievijas nākotnes dialogam.
Pēc vizītes kļuvis skaidrs, ka ES ārpolitikā darbojas vairāki “spēlētāji”, kuriem ir diametrāli pretējas idejas vairākos jautājumos, un attiecības ar Kreiviju ir viens no šiem jautājumiem, sacīja Vargulis.
ES un ASV attiecības
Savukārt Eiropas attiecības ar ASV paliek neskaidras arī ar jaunās ASV administrācijas darba sākšanu. Vargulis atzina, ka šo attiecību dinamiku vienmēr primāri ir noteikuši Francijas un Vācijas politiskie līderi. Attiecības ar jauno administrāciju ietekmēs Eiropas valstu amatpersonu personiskās attiecības ar Džo Baidenu. Piemēram, iepriekšējā ASV prezidenta nesaskaņas un domstarpības ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli arī noteica ES un ASV attiecības Donalda Trampa prezidentūras laikā.
Pētnieks skaidroja, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad ES un ASV ir veiksmīgi sadarbojušās, taču ir jautājumi, kur ES ieņem moderatora lomu. Viens no šādiem jautājumiem ir Irānas kodolvienošanās, kur starp Irānu un ASV radies saspīlējums.
Atgriešanās pie vienošanās būs atkarīga no Irānas un ASV attiecību dinamikas. No tā arī izrietēs visu pušu reakcija. Rezultātu noteiks tas, kā abas puses spēs vienoties, un arī šajā ziņā Eiropa cenšas uzraudzīt diskusiju. Vargulis gan minēja, ka Irānas kodolprogrammas sakarā tas nedarbosies, jo ES šajā ziņā ir arī savas intereses.
Tomēr Vargulis uzsvēra, ka novērotais demonstrē gan ES, gan ASV ieinteresētību uz ciešāku sadarbību. Viņš atsaucās uz jaunizdotajiem Baidena rīkojumiem, kas ir koncentrēti uz transatlantisko sadarbību stiprināšanu. Jaunais ASV prezidents ir noskaņots diplomātijai, norādīja Vargulis.
