Sadaļas Sadaļas

Laiks diplomātijai – Eiropas un ASV centieni «atdzīvināt» Irānas kodolvienošanos

ASV pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir gatavas tikties ar Irānu, un atkāpušās no eksprezidenta Donalda Trampa draudiem, ka Irānai tiks piemērotas jaunas ANO sankcijas. Tikmēr diplomātiskos pūliņus “atdzīvināt” vienošanos turpina Eiropas Savienība, kas ASV gatavību sēsties pie sarunu galda vērtē kā pozitīvu soli. Tomēr gaisma tuneļa galā joprojām nav redzama. Tas tādēļ, ka nedz ASV, nedz Irāna nevēlas piekāpties pirmā.

Laiks diplomātijai – Eiropas un ASV centieni “atdzīvināt” Irānas kodolvienošanosRihards Plūme

2015. gadā Irāna parakstīja vienošanos ar ASV, Lielbritāniju, Ķīnu, Franciju, Vāciju un Krieviju, apņemoties ierobežot savu kodolprogrammu apmaiņā pret sankciju atvieglošanu. Tomēr vienošanās atrodas uz sabrukuma robežas, kopš ASV no šī līguma izstājās un atjaunoja sankcijas pret Irānas ekonomiku.

Jaunais ASV prezidents Džo Baidens paudis vēlmi atgriezties pie “piesardzīgas diplomātijas”. Savienotās Valstis paziņojušas, ka ir gatavas tikties ar Irānu, un atkāpušās no bijušā prezidenta Donalda Trampa draudiem, ka Irānai tiks piemērotas jaunas ANO sankcijas.

Vidutāja lomu starp ASV un Irānu uzņēmusies Eiropas Savienība.

Tās runasvīrs Peters Stano paziņojis – ir laiks diplomātijai un tā pēdējo nedēļu laikā tiekot īstenota diezgan aktīvi. Pēc viņa sacītā, ASV gatavība tikties ar Irānu rada nepieciešamos apstākļus, lai diplomātiskos pūliņus turpinātu.

“Tas rada vietu un rada apstākļus, lai turpinātu visus šos diplomātiskos centienus, kas pēdējo nedēļu laikā tiek īstenoti. Eiropas Savienības prioritāte ir smagi strādāt, lai atgrieztu šo vienošanos atpakaļ “uz sliedēm”. Un tas nozīmē, panākt, lai Irāna atkal pilnībā ievēro vienošanos, un strādāt, lai mēģinātu atgriezt ASV atpakaļ pie sarunu galda,” sacīja Stano.

Eiropas Savienības politiskais direktors Enrike Mora ierosinājis sarīkot neformālu ASV un Irānas tikšanos, norādot, ka brīdis ir kritisks. Tomēr konkrēts datums pašlaik nav nosaukts.

Baidenam ir nozīmīga loma šīs vienošanās dzīvotspējā, tomēr viņš iepriekš negatīvi vērtējis iespēju atcelt pret Irānu vērstās sankcijas un norādījis, ka Teherānai sākumā pašai jāatgriežas pie pilnas vienošanās punktu izpildes. Lai gan Baidena administrācija ar paziņojumu par gatavību sēsties pie sarunu galda un ANO sankciju nepiemērošanu ir šķietami panākusi pretī Teherānai, Irāna negrasās piekāpties. Savienotajām Valstīm pirmajām esot jāatgriežas kodolpaktā un jāatceļ noteiktās sankcijas, uzsvēris prezidents Hasans Ruhani.

Irāna iepriekš brīdināja, ka ierobežos Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspekcijas, ja ASV neatcels noteiktās sankcijas, un Savienotās Valstis to nav izdarījušas. Eksperti brīdina, ka šāda Teherānas soļa speršana varētu ievērojami sarežģīt iespējas panākt vienošanos un krietni mazināt savstarpējo kodolpakta valstu uzticēšanos.

Būtisks jautājums ir par to, cik stingri ASV un Irāna pie savām pozīcijām turēsies nākotnē un kurš “pamirkšķinās pirmais”.

Hadsona institūta pētnieks Maikls Pregents bažījas, ka Baidena administrācija varētu spert soļus, lai ASV atgrieztos kodollīgumā bez jebkādiem priekšnoteikumiem, bet tā, viņaprāt, būtu liela kļūda. “Eiropieši, krievi un ķīnieši, arī izraēlieši, Saūda Arābija un ASV – viņi neļaus Irānai kļūt par kodoldraudu reģionā.

Irāna izmanto šīs provokācijas, šos draudus, lai panāktu piekāpšanos un tādējādi tiktu atceltas sankcijas. Un Baidena administrācijai šis spiediens būtu jānotur.

Teherāna nebūs tā, kura varēs izlemt, kāda šī vienošanās būs. Tās ir Savienotās Valstis, kurām ir visas nepieviešamās sviras. Režīms šobrīd sankciju dēļ ir uz ceļiem, tas ir izmisušā situācijā. Un šo draudu un prasību izvirzīšana ir iepriekš atmaksājusies citu administrāciju laikā, vēl pirms Trampa. Bet tagad tā neatmaksāsies un tai nevajadzētu atmaksāties. Cerams, ka Baidena administrācija stingri stāvēs savās pozīcijās. Irāna savas iespējas, lai noteiktu vienošanās aprises, palaida garām. Tā tagad apkrāpj visus – Krieviju, Ķīnu, Lielbritāniju, Vāciju, Franciju un Eiropas Savienību… un paliek nesodīta. Un ASV būtu jābūt tām, kas nāk kā glābēja? Pilnīgi noteikti nē!” pauda Pregents.

Pēc bijušā Baltā nama nacionālās drošības padomnieka Maikla Boltona domām, reģionā kopš 2015. gada ir notikušas būtiskas tektoniskas pārmaiņas, ko Baidena administrācija, stājoties amatā, nesaprata, taču pamazām to sākot apjēgt. Viņaprāt, Irāna joprojām rada draudus starptautiskajai sabiedrībai un sankciju atvieglošana pret Teherānas režīmu būtu Baidena kļūda.

“Irāna ir izdarījusi dažas darbības, kuras ir ļoti grūti pavērst atpakaļ. Vēl nesen Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra paziņoja par atklājumu, ka Irāna izgatavo metālisko urānu. Režīms minēja, ka tas nepieciešams reaktoru degvielai. Bet es domāju, ka cilvēki saprot – galvenokārt metālisko urānu izmanto kodolgalviņu ražošanai. Tas parāda to, cik joprojām bīstams drauds Irāna ir, un to, kādēļ es domāju, ka bija pareizi izstāties no vienošanās un kādēļ Baidens, manuprāt, mēģina īstenot bezcerīgu politiku, mēģinot atdzīvināt vienošanos,” pauda Boltons.

Būtiski minēt to, ka lielu lomu vienošanās panākšanā var spēlēt arī jūnija vidū gaidāmo Irānas prezidenta vēlēšanu rezultāts. Proti, varētu tikt ievēlēts vēl stingrāks un antiamerikāniskāks prezidents, un tādā gadījumā vienošanās “atdzīvināšana” varētu kļūt vēl sarežģītāka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt