Platformu darbinieki ir cilvēki, kas savu pakalpojumu sniegšanai izmanto tādas lietotnes kā “Wolt” vai “Uber Eats”. Tās ļauj sazināties ar klientiem un piegādāt pakalpojumu. Tomēr pandēmija izgaismoja sociālās aizsardzības trūkumu šiem cilvēkiem.
Francijas pilsētā Nicā dzīvojošs latvietis, kurš vēlējās palikt anonīms, pirms pandēmijas bija strādājis tūrisma nozarē, tomēr krīzes sākumā algotu darbu zaudēja. Viņš jau piecus mēnešus strādā par pašnodarbināto platformā “Uber Eats”. Pēc viņa teiktā, platforma, nenoslēdzot ar darbinieku līgumu, cenšas apiet likumus:
““Uber Eats” izmanto šo, es teiktu, robu likumdošanā, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas un lai nebūtu jāsniedz apmaksāts atvaļinājums, slimības lapa vai citi bonusi darbiniekiem.”
Vīrietis uzskata, ka būtu vajadzīga Eiropas Savienības iniciatīva, lai aizstāvētu darbiniekus, kuri strādā, izmantojot platformas.
Līdzīgās domās ir arī Eiropas Parlamenta deputāte Leila Šaibi no Francijas. Viņa pērn rudenī iesniedza priekšlikumu panākt, lai platformās nodarbinātajiem būtu sociālā aizsardzība. Politiķe uzskata, ka platformas ir nevis tikai vidutājs starp klientu un pakalpojumu sniedzēju, bet gan darba devēji. Taču darba ņēmējiem tās nespēj nodrošināt sociālo aizsardzību un pienācīgas tiesības.
Eiropas Arodbiedrību konfederācija uzskata, ka digitālo platformu nevar uzskatīt par vienkāršu starpnieku. Tāpēc tai jāuzņemas atbildība par savu darbinieku labklājību.
“Platformas tagad tiek prezentētas kā starpnieki. Mēs vēlamies, lai tās būtu atzītas par darba devējiem. Tas nozīmētu, ka varam lūgt, lai viņi finansē sociālo aizsardzību un lai iesaistās koplīgumos, kuros parādītu, ka viņi nodrošina veselības aprūpi un drošību. Turklāt maksā nodokļus un nodrošina sociālās drošības sistēmu katrā dalībvalstī,” sacīja konfederācijas sekretārs Ludoviks Voets.
Citās domās ir vīrietis un sieviete, kuri Rīgā strādā par ēdienu kurjeriem, izmantojot platformu “Wolt”. Arī viņi nevēlajās publiski nosaukt savu vārdu. Abi atzīst, ka šāda veida darbs viņiem ir piemērots, jo ļauj strādāt pēc brīva grafika un piepelnīties.
Kaut arī “Wolt” nenodrošina veselības apdrošināšanu un atvaļinājumu, vīrietis un sieviete uzskata, ka nekas daudz tajā nebūtu jāmaina.
“Varbūt, ja šī būtu mūsu pirmā profesija un sirds profesija, mēs uz to visu skatītos nedaudz citādāk, bet tā kā tas ir mums tikai pagaidu darbs, kamēr atsāksies ierastā dzīve, tad mēs nepievēršam tik lielu uzmanību uz tām negācijām, jo izbaudām to, ka varam strādāt, jo mums patīk strādāt,” viņi stāstīja.
Eiropas Biznesa konfederācijas pārstāve Rebeka Smita norādīja, ka daudzi cilvēki izvēlas šo darbu, jo viņiem patīk darba elastība vai arī viņi vēlas būt pašnodarbinātie. Vienam tas ir pamatdarbs, bet otram – piepelnīšanās. Smita piebilda, ka platformu uzņēmējdarbības modeļi ir atšķirīgi.
“Mēs, protams, uzskatām, ka ir svarīgi, lai darbiniekiem, kuri strādā, izmantojot platformas, būtu pieejama sociālā aizsardzība. Runājot par jaunām darba formām, mums jāatceras, ka Eiropas Savienības valstīs pastāv ļoti dažādas sistēmas. Tāpēc platformu darbs mums būtu labāk risināms valsts tiesību aktu kontekstā, nevis Eiropas Savienības direktīvās,” norādīja Smita.
Lai gan Eiropas Arodbiedrību konfederācija piekrīt, ka daži aspekti var būt dalībvalstu ziņā, tomēr vēlams redzēt Eiropas Savienības rīcību, jo problēmas, ar kurām sastopas darbinieki, ir vienādas vairākās valstīs.
Lai atrastu labāko risinājumu, Eiropas Komisija ir uzsākusi konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm.
