Bažas par mediju brīvību Polijā, Ungārijā un Slovēnijā
Bažas par mediju brīvību atsevišķās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs nav jaunums. Te var pieminēt gan Poliju, gan Ungāriju. Tomēr situācijas saasināšanās pēdējā laikā vērojama arī Slovēnijā. Uzbrukumi medijiem šajās valstīs šonedēļ apspriesti arī Eiropas Parlamentā (EP). Deputāti uzsvēra, ka ir jānodrošina žurnālistu neatkarība no politiskas iejaukšanās. Viņi aicināja Eiropas Komisiju (EK) darīt vairāk, lai aizsargātu žurnālistus Eiropā un apturētu situāciju, kurā valdības paliek nesodītas.
"Situācijai dalībvalstīs ir jāuzlabojas un šai tendencei ir jāpieliek punkts ne tāpēc, ka to vēlētos Brisele. Tas ir jāpārtrauc, jo pilsoņiem visās dalībvalstīs ir jābūt objektīvi informētiem, jo uz spēles ir arī vēlēšanas. Mums ir nepieciešams garantēt brīvas un godīgas vēlēšanas. Mums jāgarantē tas, ka ar pilsoņiem netiks manipulēts un ka tiem ir iespēja atdot brīvu balsi. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi," noslēguma runā sacīja par tieslietām atbildīgā komisāre Vera Jourova.
Vēl pirms EP debatēm Slovēnijas konservatīvais premjerministrs Janezs Janša pieprasīja ziņu aģentūras STA vadītāja atkāpšanos, vainojot viņu nelikumīgās darbībās, taču nepaskaidrojot, tieši kādās.
Pēdējos mēnešos Slovēnijas valdība palielinājusi spiedienu pret ziņu aģentūru, kuras darbinieki ir neatkarīgi un kurai ir sabiedriskās aģentūras raksturs.
Valdība apgalvo, ka aģentūra diskriminē labējos politiskos spēkus. STA finansē valdības Preses dienests, bet nesen tas finansējumu aizturēja.
Brīdinājums par vakcīnu eksporta bloķēšanu
Saistībā ar aizdomām par to, ka ES ražotās vakcīnas tiek pārdotas valstīm ārpus bloka, tika izveidots eksporta reģistrs. Mehānisms ļauj nacionālajām varasiestādēm, konsultējoties ar EK, bloķēt vakcīnu eksportu no ES, ja bloks uzskata, ka uzņēmums neievēro vienošanos. Šonedēļ šis mehānisms tika pagarināts līdz jūnija beigām. Pirmo reizi šo mehānismu izmantoja Itālija, bloķējot "AstraZeneca" vakcīnu kravu, kas tika paredzēta Austrālijai. Tomēr tā varētu nebūt vienīgā reize, kad šāds mehānisms tiks izmantots. EK prezidente Urzula fon der Leiena šonedēļ brīdināja, ka ES var nobloķēt vēl citus vakcīnu eksporta darījumus.
Tikmēr problēmās iekūlās Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, kura izteikumi par Lielbritānijas centieniem nobloķēt vakcīnu eksportu Londonā izsauca dusmas, jo šāds apgalvojums esot nepatiess. Mišela izteikumus noraidīja arī britu premjers Boriss Džonsons.
"Mēs varam būt lepni par to, ka 32,5 miljoni cilvēku visā Lielbritānijā jau ir saņēmuši savu pirmo vakcīnas devu. Mēs varam būt lepni arī par atbalstu, kādu Lielbritānija ir devusi starptautiskai reakcijai uz Covid-19 pandēmiju, tajā skaitā piešķirot 548 miljonus mārciņu, ko mēs ziedojām "Covax" programmai. Tādēļ es vēlos palabot pieņēmumu no Eiropadomes prezidenta, ka Lielbritānija ir bloķējusi vakcīnu eksportu. Varu skaidri norādīt, ka mēs neesam bloķējuši nevienu Covid-19 vakcīnu vai vakcīnas sastāvdaļu. Pandēmija mūs visus ir nostādījusi vienā pusē un mēs iebilstam vakcīnu nacionālismam jebkurā tā formā," paziņoja Lielbritānijas premjers.
Ar skatu nākotnē: Jaunā ES veselības programma
EP deputāti šonedēļ pieņēma nākamās septiņgades programmu “Eiropas Savienības Veselība”. Paredzēts, ka tā sagatavos ES veselības aprūpes sistēmas potenciāliem veselības apdraudējumiem un pandēmijām nākotnē. Ar jauno veselības programmu tiks atbalstītas jomas, kurās bloks var sniegt vērtīgu ieguldījumu, papildinot dalībvalstu īstenotos pasākumus.
Programmas galvenie mērķi ir stiprināt veselības sistēmas, atbalstot valstu savstarpējo sadarbību un datu kopīgošanu, kā arī nodrošināt zāļu un medicīnisko ierīču vieglāku pieejamību par saprātīgu cenu.
"Cilvēki visā Eiropas Savienībā ir gaidījuši, ka mēs rīkosimies kā politikas veidotāji, kā sabiedrības veselības ierēdņi, kā viņu demokrātiski ievēlēti pārstāvji. Viņi gaidīja, ka mēs rīkosimies, lai novērstu vājās vietas Eiropas veselības sistēmās, kas kļuva vēl acīmredzamākas šīs pandēmijas laikā, lai nodrošinātu, ka mēs nākotnē darām daudz vairāk visās veselības jomās. Cieša sadarbība ir tas, kas mūs ir atvedis līdz šai vietai, un tikai tad, ja turpināsim šādā garā, mēs varēsim īstenot veselības programmu, kuru eiropieši sagaida, ir pelnījuši un kas, protams, tiem ir vajadzīga. Pandēmija ir devusi mums smagas mācības un norādījusi uz jomām, kurās mums jārīkojas izlēmīgi. Mēs nevaram atgriezties pie tā "vecā normālā"," paziņoja veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakida.
