Ņemot vērā silto rudeni, mājsaimniecībām oktobrī vēl izdevās nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos, bet novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau sarukuši, liecina Latvijas Bankas dati. Oktobra beigās Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu kopējais apjoms komercbankās bija nepilni 10 miljardi eiro. Mājsaimniecību termiņnoguldījumi gada laikā samazinājušies par 4,2%. "Citadeles" bankas veiktā aptauja liecina, ka 14% iedzīvotāju, lai samaksātu rēķinus, jau sākuši tērēt uzkrājumus.
Autora ziņas
Lietuvas kompānija "Pulsar Optics" Daugavpilī ienāca pirms pusotra gada un šobrīd jau nodarbina gandrīz 200 cilvēkus. Uzņēmums specializējas civilo termovizoru ražošanā, tā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 30 valstīm. Latgales uzņēmējdarbības centra rīkotajā šī gada konkursā "Latgales reģiona uzņēmēju gada balva" uzņēmums tika atzīts par gada sociāli atbildīgāko uzņēmumu reģionā.
Likumdevēja darbakārtībā nonākusi problēma, ka tūkstošiem namsaimnieku nevar nokārtot būvju ekspluatācijā pieņemšanas lietas, jo Valsts zemes dienestā izveidojušās iespaidīgas rindas pat gada garumā un ilgāk. Pēc divām nedēļām zemes dienestam uzdots nākt klajā ar piedāvājumu, kā rindas mazināt. Un dienests piedāvā atteikties no bezjēdzīgām birokrātijas procedūrām. Tam gan būs jāgroza normatīvi.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, aktualizējas jautājums par dāvanu pirkšanai un svētku mielastam paredzēto tēriņu apmēru. Daļa pierobežā aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka svētkus svinēs, izmantojot iekrāto naudu un savā saimniecībā izaudzēto produkciju. Citi plāno samazināt tēriņus dāvanām. Savukārt lieltirgotāji atzīmē, ka decembrī tirdzniecības vietās pirktākais produkts ir mandarīni.
Investējot 120 miljonus eiro, Latvijas Universitāte (LU) tuvākajos četros gados Torņakalnā paplašinās Akadēmisko centru ar vēl vairākām ēkām. Dabas un Zinātņu mājām piepulcēsies Rakstu māja, Tehnoloģiju, Veselības, Sporta un Studentu māja. Vai Akadēmiskais centrs spēs radīt spēcīgu grūdienu Torņakalna attīstībai?
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdība pagājušajā nedēļā kriptovalūtu biržas FTX dibinātājam un bijušajam vadītājam Samuelam Benkmenam-Frīdam izvirzīja apsūdzības vairākos finanšu noziegumos. Frīda nelegālās aktivitātes raksturotas kā viena no lielākajām krāpniecībām ASV vēsturē. Šis skandāls Savienotajās Valstīs radījis diskusijas par nepieciešamību noteikt stingrāku kriptovalūtas nozares regulējumu.
Iepriekšējā Saeima nolēma, ka no nākamā gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā būs 620 eiro līdzšinējo 500 eiro vietā. Minimālā alga tiek celta, lai cenu pieauguma apstākļos mazinātu nabadzības riskus un lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, kur minimālā alga nākamgad būs lielāka nekā Latvijā. Lietuvā minimālā alga būs 800 eiro, Igaunijā – 725 eiro mēnesī. Darba devēji iebilst, ka lēmums par minimālās algas celšanu netika saskaņots ar sociālajiem partneriem, un uzskata, ka minimālās algas celšanai jānotiek vienlaikus ar neapliekamā minimuma palielināšanu.
Līvānos ar 24 miljonu eiro ieguldījumu optiskās šķiedras un mehānisko komponentu ražotājs "Light Guide Optics International" iecerējis būtiski palielināt medicīnas kūļu iecirkņa ražošanas jaudu un radīt vismaz 20 jaunas darbavietas. Līdz ar šādiem ieguldījumiem uzņēmums kā Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) dalībnieks varētu saņemt nodokļu atlaides.
Jau vairākus mēnešus tirdzniecības centri dažādos veidos taupa energoresursus – gan samazina apgaismojuma intensitāti, gan temperatūru telpās, gan modernizē apkures sistēmas. Tomēr Ziemassvētku laiks nes jaunu izaicinājumu – kā taupības pasākumus salāgot ar svētku rotājumiem, gaismiņām uz veikalu fasādēm un spuldzīšu virtenēm svētku egles zaros.
Covid-19 pandēmijas pīķa laikos kravu pārvadājumi bija viena no tām nozarēm, kas no ierobežojumiem cieta vismazāk, jo preces starp ražotājiem un pircējiem bija jāpārvadā jebkādos apstākļos. Tagad, kad diktātu globālajos notikumos pārņēmušas Krievijas agresijas sekas, izmaiņas piedzīvo arī kravu pārvadājumi. Daļai nākas pārorientēt braukšanas virzienus, un pastiprinās cīņa gan par klientiem, gan autovadītājiem.
Lai pirkumus paspētu saņemt līdz Ziemassvētkiem, uzņēmumi, kas piegādā starptautiskos un vietējos sūtījumus, aicina pirkumus veikt savlaicīgi un paplašina pakomātu tīklus. Ziemassvētku dāvanas daudzi arī šogad iegādājas interneta veikalos un sev ērtā laikā izņem pakomātā – šis kovida pandēmijas laikā radies paradums izrādījies noturīgs, un kopš novembra beigām un starptautiskās "Black Friday" jeb tā saucamās melnās piektdienas pircēji ļoti aktīvi interneta veikalos iegādājas arī Ziemassvētku dāvanas.
Pēc diviem mēnešiem picēriju un kafejnīcu apmeklētāji pamanīs, ka tirgū ir kļuvis par pāris zīmoliem mazāk un desmit slēgtām ēstuvēm vairāk. Uzņēmēji norādījuši, ka tā arī nav spējuši atgūties pēc kovida pandēmijas ierobežojumiem, kas daudzus mājās iesēdušos cilvēkus pieradinājuši gatavot pašiem. Tagad, kad karš Ukrainā diktē strauju cenu kāpumu un bailes par nākotni, kafejnīcās sēdētāju atkal kļūst mazāk. Uzņēmēji uzsvēruši – bez politiķu priekšvēlēšanu solītās nodokļu mazināšanas ēdināšanas tirgū "nelaiķu" skaits augs.
Asas diskusijas sabiedrībā izsaukuši elektroapgādes uzņēmumu plāni paaugstināt tarifus. Elektroenerģijas sadales sistēmas operators "Sadales tīkls" no nākamā gada 1. jūlija plānoja palielināt tarifus vidēji par 75%, savukārt elektrības pārvades operators "Augstspriegumu tīkls" tarifus plānoja palielināt no nākamā gada 1. marta. Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzdeva Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai kā abu uzņēmumu kapitāldaļu turētājām līdz 20. decembrim sagatavot un iesniegt valdībā ziņojumu par iespējām koriģēt "Sadales tīkla" un "Augstsprieguma tīkla" sagatavotos tarifu pieauguma projektus. Savukārt valsts meklēs iespējas izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai kompensētu tarifu kāpumu.
Latvijas iedzīvotāji pēdējos mēnešos izrāda pastiprinātu interesi par krājobligāciju iegādi un, salīdzinot ar pagājušā gada izskaņu, šobrīd krājobligāciju apjoms, kas ir iedzīvotāju īpašumā, ir dubultojies. Patlaban iedzīvotāju īpašumā esošais krājobligāciju apjoms ir sasniedzis gandrīz desmit miljonus eiro. Kas veicinājis krājobligāciju likmju kāpumu, kas iet roku rokā ar pieprasījuma palielināšanos?
Gan patērētāji, gan pārtikas produktu ražotāji inflācijas augšupejas laikā meklē veidus, kā ietaupīt. Pircēji lūkojas pēc precēm ar zemāku cenu, bet pārtikas ražotāji savelk jostu un samazina ražošanas izmaksas – meklē lētākus enerģijas veidus, samazina produktu klāstu, maina arī receptūras un iepakojumu.
Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, no Ukrainas izbraukuši miljoniem bēgļu. Pašlaik Eiropā reģistrēti 4,5 miljoni ukraiņu bēgļu, no kuriem lielākā daļa apmetušies Eiropas Savienības valstīs, kas robežojas ar Ukrainu – Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Polijā. Lielā bēgļu plūsma Ukrainas kaimiņvalstīm radījusi virkni izaicinājumu un atstājusi ietekmi arī uz šo valstu ekonomikām. Kā lielais bēgļu pieplūdums ietekmējis Polijas ekonomiku?
Ja jaunais pašvaldību lietu ministrs Rīgai būs vēlīgāks par aizejošo un apstiprinās pašlaik "iepauzēto" teritorijas plānu, galvaspilsētā būs jāslēdz gandrīz visas azartspēļu zāles. Tas nozīmē, ka Latviju pametīs puse spēļu zāļu biznesa un valsts zaudēs vairāk nekā simt miljonu eiro nodokļos. Vienlaikus tas nenozīmē, ka azartiskie rīdzinieki un pilsētas viesi nepārcelsies uz interneta vidi, kurā liela daļa šī rūpala arvien ir nelegāla.
Kopš kara sākuma Ukrainā septiņas reizes palielinājies kiberuzbrukumu skaits Latvijas valsts un pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām. Visbiežāk kādai interneta vietnei vienlaicīgi pieslēdzas ļoti daudzi lietotāji, tā rezultātā sistēma tiek pārslogota un nedarbojas. Uzbrukumi parasti ilgst no dažām stundām līdz dažām dienām, bet būtisku ļaunumu nenodara. Tomēr, kā liecina Datu valsts inspekcijas apkopotie dati, šogad saņemti jau 72 paziņojumi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem.
Jaunuzņēmumi jeb strauji augoši uzņēmumi līdz decembra vidum var piedalīties jau otrajā inovatīvo meistarklašu un investīciju sesiju ciklā, ko organizē "Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls" sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Mācības notiek angļu valodā, un to mērķis ir gan palīdzēt jaunuzņemumiem apgūt prezentācijas prasmes sarunās ar investoriem, gan labāk saprast tirgu un klientus, gan tikties ar investoriem un uzsākt sarunas par investīciju piesaisti.
Darba ņēmējiem trūkst pārliecības par savu varēšanu, savukārt darba devējus biedē nezināmais, un nav pielāgota vide – tie ir daži iemesli, kādēļ cilvēkiem ar invaliditāti ir krietni sarežģītāk iekļauties darba tirgū. Latgalē, kur ir vislielākais bezdarba līmenis, visvairāk ir arī reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti – 46% no Latvijas kopējā bezdarbnieku ar invaliditāti skaita.
Šogad pieaudzis dažādu ierīču un degvielas zādzību skaits no lauksaimniecības tehnikas. Savukārt pašus traktorus zog mazāk, taču riska objekti ir arī arkli, riepas vai piekabes, kas atstātas bez uzraudzības. Lauksaimnieki bažījas, ka zādzību skaits vēl pieaugs, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai un ieilgstot darbinieku trūkuma krīzei iekšlietu struktūrās.
Pašlaik mūsu valstī strādā 31 radiouzņēmums, kas klausītājus uzrunā ar 48 programmām. Līdz Covid-19 diktētās pandēmijas sākumam radiotirgū bija par diviem komersantiem vairāk. Tādējādi secināms, ka šo nozari pēdējo gadu ligas ir ietekmējušas minimāli, lai gan eksperti atzina, ka jostas nācies savilkt arī radio pārstāvjiem, domājot par izdzīvošanu nenoteiktības apstākļos. Un valdības politika noteiktību nevieš.
Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ostu apgrozījums palielinājies par 16%. Krievijas karš Ukrainā ostu darbu ietekmē divējādi – kravu skaits no Krievijas un Baltkrievijas samazinās, arī sankciju dēļ, bet rodas arī jauni tirgi, piemēram, Kazahstāna un Uzbekistāna. Ostās palielinās konteinerkravu skaits, Rīgas ostā ienākušas ogļu kravas, Liepājā – jēlcukurs un soja, turpinās regulāra prāmju satiksme uz Vāciju. Nākotni ostu pārstāvji vērtē piesardzīgi, jo pasaules ekonomikā saglabājas nenoteiktība.
Septembrī bezdarba līmenis Latgalē ir samazinājies līdz 12,4%, kas ir nedaudz, bet tomēr mazāk nekā augustā. Ja salīdzina ar pērno septembri, bezdarba līmenis krities par gandrīz diviem procentiem – 2021. gada septembrī tas bija 14,1%. Laikā, kad bezdarbs Latgalē samazinās un bizness atkopjas pēc pandēmijas, uzņēmējus un darba ņēmējus jau sasniegusi jauna krīze – inflācija, energocenu krīze, tomēr Latgalē pagaidām uzņēmēji trauksmi neceļ, vēl plāno cīnīties, strādāt un bezdarbnieku rindas vismaz dramatiski nepalielināt.
Gada pirmajos septiņos mēnešos katrs Latvijas iedzīvotājs ir izdzēris vairāk nekā 18 litrus alkohola. Tā secināms no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, kas uzrāda augošu vietējam patēriņam nodotā alkohola apjomu. Tomēr līdz ar pandēmijas diktēto ierobežojumu atcelšanu mūsu valstī apgriezienus uzņem arī nelegālā alkohola aprite.
Lai gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā no starptautiskās lidostas "Rīga" vairs nevar aizlidot uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits jau pārsniedzis četrus miljonus. Tūrisma ceļojumu kompāniju pārstāvji vērtē, ka aizvadītā vasara daudz neatšķiras no pirmspandēmijas laika, 2019. gada vasaras. Kā ārvalstu ceļojumus rudenī un ziemā ietekmēs energoresursu cenu pieaugums un citi faktori?
Latvijā patlaban ir viens Eiropas līmeņa viedais ciems – Alsungā. Par viedajiem ciemiem uzskatāmas kopienas lauku apvidos, kas rada inovatīvus risinājumus ar valsts vai privāto finansējumu, lai uzlabotu ciema ekonomiskos, sociālos un vides apstākļus. Lai arī vairākās citās lauku teritorijās kopienas jau darbojas pēc līdzīgiem principiem, tomēr bieži pašvaldībās iztrūkst iedzīvotāju iesaistes reālos darbos teritoriju attīstībā, secināts konferencē par viedo ciemu attīstību Latvijā.