"Eiro fokusā"

"Eiro fokusā" 2020.gada materiāli tapuši ar Latvijas Bankas finansiālu atbalstu.


Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Aptauja: Daļa iedzīvotāju rēķinu apmaksai sāk tērēt uzkrājumus, trešdaļai – uzkrājumu nav
Aptauja: Daļa iedzīvotāju rēķinu apmaksai sāk tērēt uzkrājumus, trešdaļai – uzkrājumu nav
Ņemot vērā silto rudeni, mājsaimniecībām oktobrī vēl izdevās nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos, bet novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau sarukuši, liecina Latvijas Bankas dati. Oktobra beigās Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu kopējais apjoms komercbankās bija nepilni 10 miljardi eiro. Mājsaimniecību termiņnoguldījumi gada laikā samazinājušies par 4,2%. "Citadeles" bankas veiktā aptauja liecina, ka 14% iedzīvotāju, lai samaksātu rēķinus, jau sākuši tērēt uzkrājumus. 
Augsto tehnoloģiju Lietuvas ražotne «Pulsar Optics» atzīta par gada sociāli atbildīgāko uzņēmumu Lat...
Augsto tehnoloģiju Lietuvas ražotne «Pulsar Optics» atzīta par gada sociāli atbildīgāko uzņēmumu Latgalē
Lietuvas kompānija "Pulsar Optics" Daugavpilī ienāca pirms pusotra gada un šobrīd jau nodarbina gandrīz 200 cilvēkus. Uzņēmums specializējas civilo termovizoru ražošanā, tā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 30 valstīm. Latgales uzņēmējdarbības centra rīkotajā šī gada konkursā "Latgales reģiona uzņēmēju gada balva" uzņēmums tika atzīts par gada sociāli atbildīgāko uzņēmumu reģionā. 
Māju dokumentu sakārtošanas rindas piedāvā risināt ar birokrātijas mazināšanu
Māju dokumentu sakārtošanas rindas piedāvā risināt ar birokrātijas mazināšanu
Likumdevēja darbakārtībā nonākusi problēma, ka tūkstošiem namsaimnieku nevar nokārtot būvju ekspluatācijā pieņemšanas lietas, jo Valsts zemes dienestā izveidojušās iespaidīgas rindas pat gada garumā un ilgāk. Pēc divām nedēļām zemes dienestam uzdots nākt klajā ar piedāvājumu, kā rindas mazināt. Un dienests piedāvā atteikties no bezjēdzīgām birokrātijas procedūrām. Tam gan būs jāgroza normatīvi.
Šogad Latgalē naudu Ziemassvētku dāvanām un cienastam tērē apdomīgāk
Šogad Latgalē naudu Ziemassvētku dāvanām un cienastam tērē apdomīgāk
Tuvojoties Ziemassvētkiem, aktualizējas jautājums par dāvanu pirkšanai un svētku mielastam paredzēto tēriņu apmēru. Daļa pierobežā aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka svētkus svinēs, izmantojot iekrāto naudu un savā saimniecībā izaudzēto produkciju. Citi plāno samazināt tēriņus dāvanām. Savukārt lieltirgotāji atzīmē, ka decembrī tirdzniecības vietās pirktākais produkts ir mandarīni.
Vai LU Akadēmiskais centrs spēs radīt spēcīgu grūdienu Torņakalna attīstībai?
Vai LU Akadēmiskais centrs spēs radīt spēcīgu grūdienu Torņakalna attīstībai?
Investējot 120 miljonus eiro, Latvijas Universitāte (LU) tuvākajos četros gados Torņakalnā paplašinās Akadēmisko centru ar vēl vairākām ēkām. Dabas un Zinātņu mājām piepulcēsies Rakstu māja, Tehnoloģiju, Veselības, Sporta un Studentu māja. Vai Akadēmiskais centrs spēs radīt spēcīgu grūdienu Torņakalna attīstībai?
Pēc FTX dibinātāja aizturēšanas aktualizējas diskusija par stingrākiem kriptovalūtas nozares regulēj...
Pēc FTX dibinātāja aizturēšanas aktualizējas diskusija par stingrākiem kriptovalūtas nozares regulējumiem ASV
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdība pagājušajā nedēļā kriptovalūtu biržas FTX dibinātājam un bijušajam vadītājam Samuelam Benkmenam-Frīdam izvirzīja apsūdzības vairākos finanšu noziegumos. Frīda nelegālās aktivitātes raksturotas kā viena no lielākajām krāpniecībām ASV vēsturē. Šis skandāls Savienotajās Valstīs radījis diskusijas par nepieciešamību noteikt stingrāku kriptovalūtas nozares regulējumu.
Darba devēji iebilst pret minimālās algas celšanu, nesaskaņojot to ar sociālajiem partneriem
Darba devēji iebilst pret minimālās algas celšanu, nesaskaņojot to ar sociālajiem partneriem
Iepriekšējā Saeima nolēma, ka no nākamā gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā būs 620 eiro līdzšinējo 500 eiro vietā. Minimālā alga tiek celta, lai cenu pieauguma apstākļos mazinātu nabadzības riskus un lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, kur minimālā alga nākamgad būs lielāka nekā Latvijā. Lietuvā minimālā alga būs 800 eiro, Igaunijā – 725 eiro mēnesī. Darba devēji iebilst, ka lēmums par minimālās algas celšanu netika saskaņots ar sociālajiem partneriem, un uzskata, ka minimālās algas celšanai jānotiek vienlaikus ar neapliekamā minimuma palielināšanu.
Līvānos optiskās šķiedras uzņēmums attīstībā iegulda 24 miljonus eiro
Līvānos optiskās šķiedras uzņēmums attīstībā iegulda 24 miljonus eiro
Līvānos ar 24 miljonu eiro ieguldījumu optiskās šķiedras un mehānisko komponentu ražotājs "Light Guide Optics International" iecerējis būtiski palielināt medicīnas kūļu iecirkņa ražošanas jaudu un radīt vismaz 20 jaunas darbavietas. Līdz ar šādiem ieguldījumiem uzņēmums kā Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) dalībnieks varētu saņemt nodokļu atlaides.
Tirdzniecības centros līdzās enerģijas taupīšanai tomēr neizpaliek Ziemassvētku rotājumi
Tirdzniecības centros līdzās enerģijas taupīšanai tomēr neizpaliek Ziemassvētku rotājumi
Jau vairākus mēnešus tirdzniecības centri dažādos veidos taupa energoresursus – gan samazina apgaismojuma intensitāti, gan temperatūru telpās, gan modernizē apkures sistēmas. Tomēr Ziemassvētku laiks nes jaunu izaicinājumu – kā taupības pasākumus salāgot ar svētku rotājumiem, gaismiņām uz veikalu fasādēm un spuldzīšu virtenēm svētku egles zaros.
Kravu pārvadājumos daļai aug apjomi un darbinieku algas, bet daļa vēro arī dempinga pazīmes
Kravu pārvadājumos daļai aug apjomi un darbinieku algas, bet daļa vēro arī dempinga pazīmes
Covid-19 pandēmijas pīķa laikos kravu pārvadājumi bija viena no tām nozarēm, kas no ierobežojumiem cieta vismazāk, jo preces starp ražotājiem un pircējiem bija jāpārvadā jebkādos apstākļos. Tagad, kad diktātu globālajos notikumos pārņēmušas Krievijas agresijas sekas, izmaiņas piedzīvo arī kravu pārvadājumi. Daļai nākas pārorientēt braukšanas virzienus, un pastiprinās cīņa gan par klientiem, gan autovadītājiem.
Uzņēmumi paplašina pakomātu tīklus un aicina savlaicīgi sūtīt Ziemassvētku dāvanas uz ārvalstīm
Uzņēmumi paplašina pakomātu tīklus un aicina savlaicīgi sūtīt Ziemassvētku dāvanas uz ārvalstīm
Lai pirkumus paspētu saņemt līdz Ziemassvētkiem, uzņēmumi, kas piegādā starptautiskos un vietējos sūtījumus, aicina pirkumus veikt savlaicīgi un paplašina pakomātu tīklus. Ziemassvētku dāvanas daudzi arī šogad iegādājas interneta veikalos un sev ērtā laikā izņem pakomātā – šis kovida pandēmijas laikā radies paradums izrādījies noturīgs, un kopš novembra beigām un starptautiskās "Black Friday" jeb tā saucamās melnās piektdienas pircēji ļoti aktīvi interneta veikalos iegādājas arī Ziemassvētku dāvanas. 
Bailēs par nākotni cilvēki vairāk gatavo mājās; ēdinātāji cer uz vairāku nodokļu samazināšanu
Bailēs par nākotni cilvēki vairāk gatavo mājās; ēdinātāji cer uz vairāku nodokļu samazināšanu
Pēc diviem mēnešiem picēriju un kafejnīcu apmeklētāji pamanīs, ka tirgū ir kļuvis par pāris zīmoliem mazāk un desmit slēgtām ēstuvēm vairāk. Uzņēmēji norādījuši, ka tā arī nav spējuši atgūties pēc kovida pandēmijas ierobežojumiem, kas daudzus mājās iesēdušos cilvēkus pieradinājuši gatavot pašiem. Tagad, kad karš Ukrainā diktē strauju cenu kāpumu un bailes par nākotni, kafejnīcās sēdētāju atkal kļūst mazāk. Uzņēmēji uzsvēruši – bez politiķu priekšvēlēšanu solītās nodokļu mazināšanas ēdināšanas tirgū "nelaiķu" skaits augs.
Elektroapgādes uzņēmumiem jāpārskata tarifu paaugstināšana; valdība meklēs iespējas kompensēt tarifu...
Elektroapgādes uzņēmumiem jāpārskata tarifu paaugstināšana; valdība meklēs iespējas kompensēt tarifu pieaugumu no ES fondiem
Asas diskusijas sabiedrībā izsaukuši elektroapgādes uzņēmumu plāni paaugstināt tarifus. Elektroenerģijas sadales sistēmas operators "Sadales tīkls" no nākamā gada 1. jūlija plānoja palielināt tarifus vidēji par 75%, savukārt elektrības pārvades operators "Augstspriegumu tīkls" tarifus plānoja palielināt no nākamā gada 1. marta. Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzdeva Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai kā abu uzņēmumu kapitāldaļu turētājām līdz 20. decembrim sagatavot un iesniegt valdībā ziņojumu par iespējām koriģēt "Sadales tīkla" un "Augstsprieguma tīkla" sagatavotos tarifu pieauguma projektus. Savukārt valsts meklēs iespējas izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai kompensētu tarifu kāpumu.
Latvijas iedzīvotāji pēdējos mēnešos izrāda pastiprinātu interesi par krājobligāciju iegādi
Latvijas iedzīvotāji pēdējos mēnešos izrāda pastiprinātu interesi par krājobligāciju iegādi
Latvijas iedzīvotāji pēdējos mēnešos izrāda pastiprinātu interesi par krājobligāciju iegādi un, salīdzinot ar pagājušā gada izskaņu, šobrīd krājobligāciju apjoms, kas ir iedzīvotāju īpašumā, ir dubultojies. Patlaban iedzīvotāju īpašumā esošais krājobligāciju apjoms ir sasniedzis gandrīz desmit miljonus eiro. Kas veicinājis krājobligāciju likmju kāpumu, kas iet roku rokā ar pieprasījuma palielināšanos?
IKP pieaugums un rekordzems bezdarbs: Kā Ukrainas bēgļi ietekmējuši Polijas ekonomiku?
IKP pieaugums un rekordzems bezdarbs: Kā Ukrainas bēgļi ietekmējuši Polijas ekonomiku?
Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, no Ukrainas izbraukuši miljoniem bēgļu. Pašlaik Eiropā reģistrēti 4,5 miljoni ukraiņu bēgļu, no kuriem lielākā daļa apmetušies Eiropas Savienības valstīs, kas robežojas ar Ukrainu – Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Polijā. Lielā bēgļu plūsma Ukrainas kaimiņvalstīm radījusi virkni izaicinājumu un atstājusi ietekmi arī uz šo valstu ekonomikām. Kā lielais bēgļu pieplūdums ietekmējis Polijas ekonomiku?
Privātās medicīnas iestādēs Rīgā cenas varētu augt par 10-20%
Privātās medicīnas iestādēs Rīgā cenas varētu augt par 10-20%
Energoresursu cenu kāpums un inflācija ietekmē arī medicīnas nozares uzņēmumus, kuriem būs grūti šoziem ietaupīt, samazinot apgaismojumu vai apkuri. Rīgā privātajās medicīnas iestādēs maksas pakalpojumus cenas šoziem varētu augt par 10 – 20%, savukārt reģionos ar cenu celšanu nesteidzas.
«Iepauzētā» Rīgas attīstības plāna apstiprināšana nozīmētu gandrīz visu azartspēļu zāļu slēgšanu pil...
«Iepauzētā» Rīgas attīstības plāna apstiprināšana nozīmētu gandrīz visu azartspēļu zāļu slēgšanu pilsētā
Ja jaunais pašvaldību lietu ministrs Rīgai būs vēlīgāks par aizejošo un apstiprinās pašlaik "iepauzēto" teritorijas plānu, galvaspilsētā būs jāslēdz gandrīz visas azartspēļu zāles. Tas nozīmē, ka Latviju pametīs puse spēļu zāļu biznesa un valsts zaudēs vairāk nekā simt miljonu eiro nodokļos. Vienlaikus tas nenozīmē, ka azartiskie rīdzinieki un pilsētas viesi nepārcelsies uz interneta vidi, kurā liela daļa šī rūpala arvien ir nelegāla.
Kopš kara sākuma Ukrainā septiņreiz pieaudzis kiberuzbrukumu skaits Latvijas kibertelpai
Kopš kara sākuma Ukrainā septiņreiz pieaudzis kiberuzbrukumu skaits Latvijas kibertelpai
Kopš kara sākuma Ukrainā septiņas reizes palielinājies kiberuzbrukumu skaits Latvijas valsts un pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām. Visbiežāk kādai interneta vietnei vienlaicīgi pieslēdzas ļoti daudzi lietotāji, tā rezultātā sistēma tiek pārslogota un nedarbojas. Uzbrukumi parasti ilgst no dažām stundām līdz dažām dienām, bet būtisku ļaunumu nenodara. Tomēr, kā liecina Datu valsts inspekcijas apkopotie dati, šogad saņemti jau 72 paziņojumi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem.
Jaunuzņēmumi mācās biznesa prezentācijas prasmes un finansējuma piesaisti no biznesa eņģeļiem
Jaunuzņēmumi mācās biznesa prezentācijas prasmes un finansējuma piesaisti no biznesa eņģeļiem
Jaunuzņēmumi jeb strauji augoši uzņēmumi līdz decembra vidum var piedalīties jau otrajā inovatīvo meistarklašu un investīciju sesiju ciklā, ko organizē "Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls" sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Mācības notiek angļu valodā, un to mērķis ir gan palīdzēt jaunuzņemumiem apgūt prezentācijas prasmes sarunās ar investoriem, gan labāk saprast tirgu un klientus, gan tikties ar investoriem un uzsākt sarunas par investīciju piesaisti.
Latgalē dzīvo gandrīz puse reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti (precizēts)
(papildināts)
Latgalē dzīvo gandrīz puse reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti (precizēts) (papildināts)
Darba ņēmējiem trūkst pārliecības par savu varēšanu, savukārt darba devējus biedē nezināmais, un nav pielāgota vide – tie ir daži iemesli, kādēļ cilvēkiem ar invaliditāti ir krietni sarežģītāk iekļauties darba tirgū. Latgalē, kur ir vislielākais bezdarba līmenis, visvairāk ir arī reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti – 46% no Latvijas kopējā bezdarbnieku ar invaliditāti skaita.
Dažādas lauksaimniecības tehnikas ierīces un degvielu šogad zog vairāk
Dažādas lauksaimniecības tehnikas ierīces un degvielu šogad zog vairāk
Šogad pieaudzis dažādu ierīču un degvielas zādzību skaits no lauksaimniecības tehnikas. Savukārt pašus traktorus zog mazāk, taču riska objekti ir arī arkli, riepas vai piekabes, kas atstātas bez uzraudzības. Lauksaimnieki bažījas, ka zādzību skaits vēl pieaugs, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai un ieilgstot darbinieku trūkuma krīzei iekšlietu struktūrās.
Pandēmija un karš radiotirgu ietekmējuši maz, taču nozare gribētu lielāku un skaidrāku valsts atbals...
Pandēmija un karš radiotirgu ietekmējuši maz, taču nozare gribētu lielāku un skaidrāku valsts atbalstu
Pašlaik mūsu valstī strādā 31 radiouzņēmums, kas klausītājus uzrunā ar 48 programmām. Līdz Covid-19 diktētās pandēmijas sākumam radiotirgū bija par diviem komersantiem vairāk. Tādējādi secināms, ka šo nozari pēdējo gadu ligas ir ietekmējušas minimāli, lai gan eksperti atzina, ka jostas nācies savilkt arī radio pārstāvjiem, domājot par izdzīvošanu nenoteiktības apstākļos. Un valdības politika noteiktību nevieš.
Latvijas ostās kravu apjoms šogad audzis par 16%, bet bažas par nākotni rada nenoteiktība pasaules e...
Latvijas ostās kravu apjoms šogad audzis par 16%, bet bažas par nākotni rada nenoteiktība pasaules ekonomikā
Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ostu apgrozījums palielinājies par 16%. Krievijas karš Ukrainā ostu darbu ietekmē divējādi – kravu skaits no Krievijas un Baltkrievijas samazinās, arī sankciju dēļ, bet rodas arī jauni tirgi, piemēram, Kazahstāna un Uzbekistāna. Ostās palielinās konteinerkravu skaits, Rīgas ostā ienākušas ogļu kravas, Liepājā – jēlcukurs un soja, turpinās regulāra prāmju satiksme uz Vāciju. Nākotni ostu pārstāvji vērtē piesardzīgi, jo pasaules ekonomikā saglabājas nenoteiktība. 
Bezdarbnieku rindas Latgalē pagaidām nav palielinājušās, tāpēc uzņēmēji optimismu nav zaudējuši
Bezdarbnieku rindas Latgalē pagaidām nav palielinājušās, tāpēc uzņēmēji optimismu nav zaudējuši
Septembrī bezdarba līmenis Latgalē ir samazinājies līdz 12,4%, kas ir nedaudz, bet tomēr mazāk nekā augustā. Ja salīdzina ar pērno septembri, bezdarba līmenis krities par gandrīz diviem procentiem – 2021. gada septembrī tas bija 14,1%. Laikā, kad bezdarbs Latgalē samazinās un bizness atkopjas pēc pandēmijas, uzņēmējus un darba ņēmējus jau sasniegusi jauna krīze – inflācija, energocenu krīze, tomēr Latgalē pagaidām uzņēmēji trauksmi neceļ, vēl plāno cīnīties, strādāt un bezdarbnieku rindas vismaz dramatiski nepalielināt. 
Latvijā aug izdzertais legālā alkohola patēriņš; arī nelegālo dziru ievedam vairāk
Latvijā aug izdzertais legālā alkohola patēriņš; arī nelegālo dziru ievedam vairāk
Gada pirmajos septiņos mēnešos katrs Latvijas iedzīvotājs ir izdzēris vairāk nekā 18 litrus alkohola. Tā secināms no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, kas uzrāda augošu vietējam patēriņam nodotā alkohola apjomu. Tomēr līdz ar pandēmijas diktēto ierobežojumu atcelšanu mūsu valstī apgriezienus uzņem arī nelegālā alkohola aprite.
Kas notiek ar ārzemju ceļojumiem rudenī un ziemā?
Kas notiek ar ārzemju ceļojumiem rudenī un ziemā?
Lai gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā no starptautiskās lidostas "Rīga" vairs nevar aizlidot uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits jau pārsniedzis četrus miljonus. Tūrisma ceļojumu kompāniju pārstāvji vērtē, ka aizvadītā vasara daudz neatšķiras no pirmspandēmijas laika, 2019. gada vasaras. Kā ārvalstu ceļojumus rudenī un ziemā ietekmēs energoresursu cenu pieaugums un citi faktori?
Alsunga: Viedo ciemu attīstībā būtiskākās ir spēcīgas iedzīvotāju kopienas
Alsunga: Viedo ciemu attīstībā būtiskākās ir spēcīgas iedzīvotāju kopienas
Latvijā patlaban ir viens Eiropas līmeņa viedais ciems – Alsungā. Par viedajiem ciemiem uzskatāmas kopienas lauku apvidos, kas rada inovatīvus risinājumus ar valsts vai privāto finansējumu, lai uzlabotu ciema ekonomiskos, sociālos un vides apstākļus. Lai arī vairākās citās lauku teritorijās kopienas jau darbojas pēc līdzīgiem principiem, tomēr bieži pašvaldībās iztrūkst iedzīvotāju iesaistes reālos darbos teritoriju attīstībā, secināts konferencē par viedo ciemu attīstību Latvijā.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd