Dienas ziņas

Izdod recepšu grāmatu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Trešdaļa bez uzkrājumiem; taupa uz veselības un atpūtas rēķina

Aptauja: Daļa iedzīvotāju rēķinu apmaksai sāk tērēt uzkrājumus, trešdaļai – uzkrājumu nav

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ņemot vērā silto rudeni, mājsaimniecībām oktobrī vēl izdevās nedaudz palielināt uzkrājumus banku kontos, bet novembrī mājsaimniecību uzkrājumi bankās jau sarukuši, liecina Latvijas Bankas dati. Oktobra beigās Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu kopējais apjoms komercbankās bija nepilni 10 miljardi eiro. Mājsaimniecību termiņnoguldījumi gada laikā samazinājušies par 4,2%. "Citadeles" bankas veiktā aptauja liecina, ka 14% iedzīvotāju, lai samaksātu rēķinus, jau sākuši tērēt uzkrājumus. 

Aptauja: Daļa iedzīvotāju rēķinu apmaksai sāk tērēt uzkrājumus, trešdaļai – uzkrājumu nav
00:00 / 04:51
Lejuplādēt

Ja kovida pandēmijas laikā Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi palielinājās par apmēram vienu miljardu eiro, tad šovasar mājsaimniecības uzkrājumus arī aktīvi tērējušas ceļojumos un izklaidēs.

"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece stāstīja: "Bankas karšu datos redzam, ka šogad daudz būtiskāku vietu izdevumu grozā ieņem izdevumi ceļošanai, aviobiļešu iegādei, naktsmītnēm, tātad esam daudz vairāk gan ceļojuši, gan ēduši ārpus mājas, visvairāk tieši vasarā un varbūt rudens sākumā. Tagad tie izdevumi ir mazinājušies, dzīves dārdzība ir augusi, bet tie, kam bija iespēja ceļot, centās to izmantot, lai kaut kādā veidā kompensētu to pandēmijas laika mājās sēdēšanu. Pagaidām varētu teikt, ka uzkrājumi turpina augt, bet ievērojami lēnāk nekā iepriekš. Protams, ir jāņem vērā tas, ka šie uzkrājumi banku kontos ir ļoti nevienlīdzīgi sadalīti un daudz vairāk ir turīgāku cilvēku kontos. Algas ir augstākas, jā, protams, ir inflācija un pirktspēja krīt, bet ir arī kaut kādas lietas, kas palīdz mazliet izturēt ilgāk, tai skaitā arī valsts atbalsts."

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 22,5% jeb apmēram 418 000 iedzīvotāju. Bankas "Citadele" aptauja liecina, ka trešdaļai iedzīvotāju nav nekādu uzkrājumu un mājsaimniecību finansiālā situācija ir ļoti dažāda. 

Bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks norādīja: "Ir aptuveni trešdaļa mājsaimniecību, kurai finansiālā situācija ir stabila, un mājsaimniecības pat prognozē, ka viņi varētu turpināt veidot uzkrājumus vai arī noteikti tos neaiztikt šajā ziemā. Aptauja liecina, ka jau šoziem 14% Latvijas iedzīvotāju ir sākuši segt izdevumus no saviem uzkrājumiem. Visbiežāk šādā situācijā ir nonākušas Latgales mājsaimniecības un rīdzinieki vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem ar ikmēneša ienākumiem robežās no 550 līdz 750 eiro."

Uzkrājumi, protams, nav tikai noguldījumi depozītā, uzkrājumi ir arī ieguldījumi finanšu aktīvos, pensijās vai uzkrājošajā apdrošināšanā. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins vērtēja – līdzīgi kā 2007., 2008. gada krīzē, arī šobrīd samazinās dzīvības apdrošināšanas apjomi.

"Šogad arī mums dzīvības apdrošināšana būs kāds 21% no kopējā apdrošināšanas tirgus. Pagājušajā un aizpagājušajā gadā pirms kovida dzīvības apdrošināšana sasniedza jau praktiski 25% no kopējā apdrošināšanas tirgus. Ja mēs skatāmies uz Veco Eiropu, tad tur, protams, dzīvības apdrošināšana ir 50% un 60% no tirgus. Bet, ja mēs tuvākajos piecos gados sasniegtu 30% no kopējā tirgus, tad es būtu jau gana priecīgs. Tas nozīmē, ka tas sociālais spilvens pamazām veidojas. Labās ziņas, teiksim, no šī gada ir tās, ka, piemēram, klasiskā dzīvības apdrošināšana bez uzkrājuma veidošanas, bet vienkārši apdrošina savu dzīvību par labu ģimenes locekļiem, piemēram, ir augusi par 10%, kritisko slimību apdrošināšana ir augusi par 40%. Tā ka ir apdrošināšanas veidi, kas ir auguši jau šogad, cerams, ka šie apdrošināšanas veidi ar uzkrājumu arī nākamajā gadā pie nelielas izaugsmes varētu atgriezties," atzīmēja Abāšins.

Slikta ziņa kredītņēmējiem, bet laba uzkrājumu veidotājiem ir Eiropas Centrālās bankas procentu likmju kāpums. Depozītu likmes komercbankās šobrīd ir vidēji no 0,4 līdz 1% gadā. 

Mūrnieks no bankas "Citadele" sacīja: "Depozītu likmes bija ļoti ilgstoši negatīvas vai ap nulli pēdējos 12 gadus, un šī gada vasarā tā situācija ir mainījusies. Pēdējos četrus mēnešus mēs redzam arī, ka banku sektors pamazām sāk maksāt depozītus un ik mēnesi šīs procentu likmes arī tiek pārskatītas gan noguldījumiem, gan arī tā saucamajiem krājkontiem, lai motivētu krāt un ieguldīt."

Tā kā rudens bija silts, tad par mājsaimniecību finansiālo stāvokli, visticamāk, liecinās spēja samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus par decembri, kas bija krietni vēsāks. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti