Alsunga: Viedo ciemu attīstībā būtiskākās ir spēcīgas iedzīvotāju kopienas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Latvijā patlaban ir viens Eiropas līmeņa viedais ciems – Alsungā. Par viedajiem ciemiem uzskatāmas kopienas lauku apvidos, kas rada inovatīvus risinājumus ar valsts vai privāto finansējumu, lai uzlabotu ciema ekonomiskos, sociālos un vides apstākļus. Lai arī vairākās citās lauku teritorijās kopienas jau darbojas pēc līdzīgiem principiem, tomēr bieži pašvaldībās iztrūkst iedzīvotāju iesaistes reālos darbos teritoriju attīstībā, secināts konferencē par viedo ciemu attīstību Latvijā.

Alsunga: Viedo ciemu attīstībā būtiskākās ir spēcīgas iedzīvotāju kopienas
00:00 / 04:23
Lejuplādēt

Alsunga ir vienīgais ciems Latvijā, kas pirms pāris gadiem izvēlēts dalībai starptautiskā projektā "Smart Rural 21". No vairāk nekā 700 pieteikumiem kopumā Eiropas dalībvalstīs tikai 21 ciems saņēma atbalstu viedā ciema stratēģijas izstrādei un īstenošanai. Tas Alsungas kopienai palīdzējis no kopīgas vides sakopšanas nonākt arī pie biznesa vides attīstības teritorijā. Tā konferencē par viedo ciemu attīstību Latvijā norādīja biedrības ''Alsungas viedais ciems'' pārstāve Daiga Kalniņa.

"Sākotnēji tās bija ikmēneša tikšanās, kurās mēs vienojāmies, ko mēs gribam izdarīt, kurš ko darīs. Bet, šim cilvēku skaitam pieaugot, mēs izveidojām "Whatsapp" grupu. Vienā mirklī mēs sapratām, ka esam iesprūduši, jo katru mēnesi mums bija jaunas idejas par to, ko mēs varētu dabūt, kā Alsungai piesaistīt naudu, bet mēs tās idejas nerealizējām. Tad pirmais lielais pasākums, kas bija vērsts tieši uz naudas ienākšanu teritorijā, bija Suitu tirgus, kuru mēs rīkojām katru svētdienu kā vietējo kopā būšanas svētkus. Bet, tā kā tas iekrita tieši kovida laikā, tad tas vienā mēnesī izauga no 20 rīkotājiem līdz 70. Un pie mums brauca no visas apkārtnes.

Svarīgākais ir nevis īstermiņa projekti, bet tieši iedzīvotāju kopā nākšana un īstenošana," stāstīja Kalniņa.

Aktīvs kopienas darbs pēdējos gados Alsungai palīdzējis radīt arī viedtālruņos pieejamus maršrutus vietējām dabas takām, izveidot aplikāciju tūrisma sadarbībai, īstenot apmācības mazā biznesa uzsākšanai vai virtuālās realitātes programmēšanā jauniešiem. Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka norādīja, ka pērn kādā sadarbības projektā Latvijā sevi kā viedu ciemu pieteikušas 59 kopienas, kuras jau īsteno kādus kopīgus darbus vai plāno tos nākotnē.

Seļicka pastāstīja arī par kādu piemēru: "Noteikti esat dzirdējuši par to, cik daudz dzīvokļiem ir nepieciešamas sarunas, lai vienotos par ēkas siltināšanu. Bet ir daudzas biedrības un organizācijas Latvijā, kā, piemēram, Gulbenes novadā nupat dzirdēju par biedrību, kas ne tikai paši savu ēku atjaunojuši lauku ciemā, bet palīdz ar savu pieredzi un zināšanām arī citām novada iedzīvotāju kopienām. Tātad kopā mēs varam arī ietaupīt finansiālos resursus."

Vienlaikus organizācija, strādājot lauku telpā, saskaras ar kopienu attīstības plānu trūkumu pašvaldību līmenī.

"Mēs šajā pavasarī un vasarā analizējām visu pašvaldību novadu attīstību programmas. Teju visās mēs saskatījām to, ka iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanā un rīcības nodošana iedzīvotājiem ir arvien aktuālāka.

Bet tikai dažās pašvaldībās mēs redzējām konkrētu rīcības plānu un redzējumu, kā to darīt," norādīja Seļicka.

Atšķirībā no viedajām pilsētām viedo ciemu konceptā būtiskākais nav digitalizācija un tehnoloģijas, bet gan kopienas, skaidroja Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis.

"Mums lielākoties liekas, ka iedos kāds naudu projektiem un radīsies viedais ciems. Un tad redzam, ka projektu bieži virza kāds indivīds, kuram ir konkrēta interese – nopirkt "SUP" dēļus, laivas un tā tālāk. Bet kopējais labums iedzīvotājiem no tā nerodas. Taču tikai tad, kad veidojas spēcīga kopiena, tikai tad to naudu apgūst jēgpilni. Vispirms kopiena izveido stratēģiju, ko vēlas attīstīt lauku teritorijā, un tad piesaista naudu, nevis otrādi," stāstīja Cimermanis.

Lai arī Lauku konsultāciju centra redzes lokā ir ap 20 kopienu piemēri Latvijā, kas jau darbojas pēc viedo ciemu koncepcijas, tomēr Cimermanis norādīja, ka kopumā valstī lauku iedzīvotāju interesi par notiekošo savā novadā rāda arī zemie pagājušo pašvaldību vēlēšanu aktivitātes rezultāti. Centrā patlaban attīsta metodiku, lai lauku kopienas arvien iedrošinātu attīstīt darboties pēc viedo ciemu koncepta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti