IKP pieaugums un rekordzems bezdarbs: Kā Ukrainas bēgļi ietekmējuši Polijas ekonomiku?

Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, no Ukrainas izbraukuši miljoniem bēgļu. Pašlaik Eiropā reģistrēti 4,5 miljoni ukraiņu bēgļu, no kuriem lielākā daļa apmetušies Eiropas Savienības valstīs, kas robežojas ar Ukrainu – Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Polijā. Lielā bēgļu plūsma Ukrainas kaimiņvalstīm radījusi virkni izaicinājumu un atstājusi ietekmi arī uz šo valstu ekonomikām. Kā lielais bēgļu pieplūdums ietekmējis Polijas ekonomiku?

Polijas ekonomika šobrīd saskaras ar tādiem pašiem izaicinājumiem kā citas Eiropas valstis. Saprotams, ka arī šo valsti ir skārusi enerģijas krīze un inflācija. 

To, ka Polijā šobrīd vissatraucošākā problēma ir inflācija, Latvijas Radio Varšavā norādīja Polijas Ekonomikas institūta vadītājs Pjotrs Araks: "Mums ir augstāka inflācija jau kopš 2021. gada vidus. Visticamāk, ka inflācijas rādītājs, kas oktobrī bija 17,9%, saglabāsies augsts līdz 2023. gada beigām, proti, sagaidām, ka divciparu skaitļa inflācija saglabāsies līdz nākamā gada beigām. Un nebūs viegli atgriezt inflāciju Centrālās bankas līmenī – 2,5% apmērā – līdz 2024. beigām."

Viņš atzina, ka Polijas ekonomika palēninās, tomēr šis gads tiks pabeigts ar 4,5% izaugsmi un nākamgad tā varētu būt 1,7% apmērā. Araks piebilda, ka situācija nav laba, bet tā varētu būt vēl sliktāka. 

Runājot par to, kādu ietekmi uz Polijas ekonomiku šogad radījusi Ukrainas bēgļu plūsma, institūta vadītājs skaidroja, ka par lielu spiedienu to nosaukt nevarētu, jo jau pirms 24. februāra Polijā dzīvoja daudz ukraiņu, vismaz pusotrs miljons. Ekonomiskās attiecības starp abām valstīm jau iepriekš bija ļoti lielas, un Polijā darbojās ukraiņu uzņēmumi.

"Tas viss arī radīja daudz iespēju bēgļiem, kas ieradās šajā valstī, jo te jau bija viņu radinieki, pie kuriem viņi varēja palikt. Polijas sabiedrība arī labprāt pieņēma ukraiņus, un aptuveni 7% poļu kara sākumā uzņēma bēgļus savos dzīvokļos vai mājās. Neveidojās daudz bēgļu nometnes, kā mēs to redzējām citās šādās krīzēs," skaidroja Araks.

Jā, bēgļi radīja izmaksas valstij, atzina Araks, taču tajā pašā laikā bēgļi tērēja savus līdzekļus, tostarp iekrājumus. Tādēļ iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes rādītājs šogad nemaz nebūtu bijis tik augsts, cik tas ir, ja šādas bēgļu plūsmas nebūtu. 

Ukrainas bēgļi šogad Polijas iekšzemes kopproduktam radījuši izaugsmi aptuveni 1% apmērā.

Araks norādīja: "Daudzi cilvēki, pārsvarā sievietes, kas ieradās Polijā, sāka strādāt. Šī migrācijas tīklojuma dēļ viņiem bija ļoti viegli iegūt palīdzību darba meklēšanā. Bija īpaši dienesti, tostarp izveidoti ar Ukrainas valdības atbalstu, kas palīdzēja dažādos ar darbu saistītos jautājumos un palīdzēja atrast darbu Polijas darba tirgū."

Ja ņem vērā tos bēgļus, kas valstī piereģistrēti, un tos, kuriem izsniegts īpašais kods saziņai un palīdzības iegūšanai no Polijas varasiestādēm, aptuveni 60% darbspējīgā vecumā sāka strādāt, kad ieradās valstī. Tas novedis pie tā, ka pašlaik bezdarbs Polijā ir visu laiku zemākajā līmenī. Tas ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā. Septembrī tas bija 5,1%.

Pēc Polijas Ekonomikas institūta datiem, aptuveni 25% Polijas uzņēmumu nodarbina vismaz vienu Ukrainas bēgli, bet aptuveni 40%–50% uzņēmumu pērn vai šogad nodarbināja vismaz vienu ukraini. Ukraiņi strādā dažādos sektoros, un lielāko daļu ukraiņu varot atrast pakalpojumu, būvniecības un ražošanas sektorā.

"Nākamgad veiksim pētījumu par ukraiņu diskrimināciju mūsu valstī, jo, visticamāk, tāda ir, bet nezinām pilnu šīs problēmas apmēru. Mēģināsim to noteikt, jo darba tirgū reizēm redzam diskrimināciju, kur iesaistīti vecāki cilvēki vai sievietes," atzīmēja Araks.

Pēc Polijas Ekonomikas institūta vadītāja domām, lielākā problēma ir ukraiņu jauniešu, vecumā no 15 līdz 18 gadiem, iekļaušanās sabiedrībā. Tas tādēļ, ka viņi nav pietiekami veci, lai strādātu un reizē arī viegli neiekļaujas Polijas izglītības sistēmā. 

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) datiem daudzi no šiem jauniešiem neapmeklē skolu vai nemācas attālināti.

Araks arī norādīja – jāatceras, ka bēgļi nav tikai nabadzīgi cilvēki, bet arī cilvēki, kas iebraukuši valstī ar kapitālu un ietaupījumiem. Un šie cilvēki atver uzņēmumus Polijā vai pārceļ to darbību. Aptuveni 10 000 cilvēku ir atvēruši biznesu Polijā, pārsvarā interneta tehnoloģiju jomā un būvniecībā. Un, runājot par būvniecību, bēgļu plūsma no Ukrainas ietekmēja arī Polijas mājokļu tirgu.

Araks norādīja: "Esam situācijā, kad procentu likmes tiek paaugstinātas un kredīta izmaksas pieaug, un mazāk cilvēku spēj paņemt kredītu, lai iegādātos dzīvokli vai māju. Tas nozīmē, ka tikai daļa cilvēku no bankas šobrīd var iegūt hipotēku. Tas nozīmētu, ka visā Polijā būtu dzīvokļu un māju cenu kritums, bet tas nenotika. Šī cilvēku skaita pieauguma dēļ valstī radās pieprasījums pēc vietām."

Cenu kritums joprojām ir teju nemanāms, un atsevišķas mājokļu cenas joprojām pieaug. Pieaug arī īres cenas. Un vienkārša risinājuma šai problēmai nav, sacīja Polijas Ekonomikas institūta vadītājs, norādot, ka 

jau kādu laiku Polijā jaunu mājokļu būvniecības apmēri sasniedz tos, kādi tika piedzīvoti darbīgākajos gados Padomju Savienības laikā. Proti, katru gadu tiek uzbūvēti aptuveni 200 000 jaunu dzīvokļu. 

Taču arī ar to vēl nepietiek, lai apmierinātu pieprasījumu. 

Kopumā Polijas Ekonomikas institūta vadītājs atzina, ka Polijas ekonomika no bēgļu plūsmas bijusi ieguvēja, radot pievienoto vērtību Polijas ekonomikai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti