Šoziem būtiskākais izmaksu pieaugums medicīnā būs par komunālajiem pakalpojumiem un elektrību.
Par to pastāstīja „Veselības centra 4” grupas vadītājs Māris Rēvalds: „Diemžēl mūsu sistēmā ir vairāki objekti, kuriem ir gāzes apkure. Mēs jau iepriekšējā ziemā sajutām milzīgus apkures izmaksu sadārdzinājumus, kas pilnībā atņēma vairākām struktūrvienībām rentabilitāti. Jo energoietilpīgākas ir tehnoloģijas, jo dārgāk tas mums izmaksā. Tā kā mēs redzam, ka tajās vietās, kur darbojas magnētiskās rezonanses iekārtas kā datortomogrāfi vai rentgeni, kas patērē daudz elektroenerģijas, senāk mēs varējām tikt cauri ar 2000 eiro mēnesī, tagad elektrība maksā 5,6, 7 tūkstošus atkarībā no tā, kāda cena ir konkrētajā vietā. Un tie ir ļoti jūtam sadārdzinājumi, kas nevar neatstāt iespaidu uz pakalpojumu cenām.”
Rēvalds norādīja uz sadārdzinājumu arī citās izmaksu pozīcijās: “Gada griezumā inflācija pārsniedz 20%, un pieaug pilnīgi viss, tie nav tikai rēķini par komunālajiem pakalpojumiem. Kļūst dārgāki medikamenti, medicīnas materiāli, dārgākas medicīnas tehnoloģijas. Pat sakari, kas līdz šim turējās normālā cenu līmenī, ir sākuši pieaugt. Viss transports, degviela. Līdz ar to spiediens uz pakalpojumu cenām būs, un visdrīzāk tas būs tajā rāmī, kas ir līdzvērtīgs gada inflācijai, tātad līdz 20% apmēram.”
Medicīnā ļoti aktuāls ir arī algu jautājums, un nākamgad algas varētu palielināties par apmēram 9%.
„Valsts sistēmā par mūsu pašu nomaksātiem nodokļiem dažos gadījumos diezgan nesakarīgi un diezgan bezatbildīgi ir apsolītas piemaksas Covid-19 laikā, ko daudzos gadījumos vairs jau atcelt nevar.
Mums ir būtisks spiediens no personāla puses algu paaugstināšanas virzienā.
Mēs esam paaugstinājuši cenas, bet diferencēts cenu pieaugums 10 līdz 12%. Bet daudzas pozīcijas mēs vispār neesam aiztikuši. Privāto medicīnas pakalpojumu sniedzēju tirgū konkurence ir ļoti augsta, līdz ar to tas ietekmē cenas, kas savukārt ir patērētāju interesēs,” pastāstīja medicīnas centra ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.
Tikmēr Vidzemes slimnīcas valdes loceklis Andis Krūmiņš norādīja, ka maksas pakalpojumu cenas šogad neplāno paaugstināt, jo tās tika koriģētas jau aprīlī.
„Mums ir jāredz mazliet dinamikā, kāds būs tas reālais sadārdzinājums. Un, ja mums būs iespēja nepalielināt, par cik mēs arī darbinieku algas pacēlām jau šogad, tad tāpēc, ka citur ir dārgāk, mēs netaisāmies pacelt cenas. Tur ir vajadzīga specifiska finanšu analīze, un to mēs, es domāju, skatīsimies februārī, martā. Gan energoresursu sadārdzinājumu, gan arī minimālo algu ietekmi. Ņemot vērā vispārējo situāciju valstī,
ja sadārdzināsies maksas pakalpojumi, iespējams, arī pagarināsies rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem veselības aprūpē,” pieļāva Krūmiņš.
Kādā aptaujā uz jautājumu, kā gatavojas šoziem taupīt naudu, daļa iedzīvotāju atbildēja, ka retāk apmeklēs restorānus un izklaides pasākumus, retāk arī dosies pie ārstiem.
„Veselības centra 4” grupas vadītājs Māris Rēvalds gan norādīja, ka situāciju atvieglos veselības apdrošināšanas polises, kuru vērtība jau pārsniedz 100 miljonus eiro gadā.
„Visām krīzēm veselības aprūpe gājusi cauri vieglāk nekā citas nozares. Jūs jau zināt, cik smagi cieš tādas nozares, kas saistītas ar lietām, kuras tiešām var atlikt – tātad sabiedriskā ēdināšana, sevišķi restorāni, piemēram, dārgu apģērbu mazumtirdzniecība un tamlīdzīgi. Mazāk cieš pārtikas tirdzniecība, mazāk cieš tādas lietas, ko nevar atlikt, arī veselības aprūpe cieš mazāk.
Cieš veselības aprūpes tur tas ekskluzīvais gals. Mūsu gadījumā noteikti cietīs estētiskā medicīna.
Tur mēs parasti redzam kaut kādu kritumu vai arī ieradumu maiņu, bet skaistumkopšanas gadījumā mēs redzam, ka klienti bieži sāk izmantot, piedodiet, visādas kaktu iestādes, kurās parasti nemaksā nodokļus un līdz ar to ir lētākas cenas,” sacīja Rēvalds.
Arī ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons pauda – cilvēki slimo un ārstus apmeklēs: “Mēs ar īpašām bažām negaidām to ziemu, ja nu vienīgi tikai ārējā ģeopolitiskā situācija neizmainās būtiski. Kvalitatīvam piedāvājumam jebkurā nozarē būs pieprasījums.”
Latvijas privātajās medicīnas iestādēs ir atgriezusies pacientu plūsma no Rietumeiropas – Lielbritānijas, Īrijas, Skandināvijas un Vācijas. Viņus maksas pakalpojumus cenas nebiedē, bet iepriecina.
