Ludzā pensionāru biedrības "Līdzdalībai nav vecuma" sievas ikgadējam Ziemassvētku tirdziņam ir sarūpējušas adījumus, tamborējamus, no klūgām un papīra pītus grozus un lādītes, darinājumus no pērlītēm. Kā uzsvēra Irēna, pircēji bieži izvēlas praktiskākas dāvanas – zeķes, cimdus, plecu lakatus, pītus grozus.
"Lētākā prece ir sniegpārsliņa – 50 un 20 centi. Dārgākās preces ir tie lielākie lakati un klūgu pinumi.
Lielais grozs maksā 35 eiro. Apskatās katrs, ko kam vajag, to i nopērk. Skatīties jau skatās visi," stāstīja Irēna.
Mārīte jau mēnesi pirms Ziemassvētkiem sāk piparkūku tirdzniecību. Arī šogad kraukšķīgie cepumi piedāvāti vairākos tirdziņos Latgalē. Sieviete ir novērojusi, ka pircēju paradumi ir mainījušies.
"Cilvēki ir kļuvuši taupīgāki. Vairāk pērk personalizētas piparkūkas ar vārdiņiem. Šogad pērk mazāk, bet skaistākas. Cilvēki ir izdomājuši, ko viņi grib, un nāk jau ar konkrētu mērķi," stāstīja Mārīte. Viņa atzīst, ka arī pati gatavojoties Ziemassvētkiem tērēt naudu apdomīgāk.
"Dāvanas pērku tikai pašiem tuvākajiem. Limits nav noteikts. Kādas bērni gribēja, tādas dāvanas arī dabūs. Mums ir tradicionālie Ziemassvētki ar zirņiem un piparkūkām," sieviete pastāstīja.
Uzrunātie cilvēki atzīst, ka straujais cenu kāpums ne pa jokam satraucis, taču Ziemassvētkus viņi vienalga svinēs. Tiesa, lauku iedzīvotāji plāno mazāk pirkt veikala pārtiku, bet vairāk gatavot mājās no pašu audzētajiem produktiem.
Kāda uzrunātā sieviete stāstīja: "Manā ģimenē ir divi puiši – pusaudzis un otrklasnieks. Un man kādu mantiņu viņiem nāksies pirkt, jo mēs joprojām ticam Ziemassvētku vecītim.
Puišiem dāvanas ir par 30 līdz 50 eiro. Vīrs, pārējie ģimenes locekļi ir priecīgi par adītām zeķītēm. Kas attiecas uz cienastu, tad dzīvojot laukos, mums ir izveidots ļoti daudz savu krājumu, ir arī ķirbji un kartupeļi. Varam gatavot sacepumus. Man pašai ļoti patīk gatavot. Mēs, protams, pirksim kaut ko arī veikalā, bet ikdienā mēs iztiekam ar pašu izaudzētiem produktiem."
Kāda kundze no Ludzas novada dāvanas tuviniekiem jau sapirkusi, taču tās nav dārgas dāvanas. Pārsvarā tas vairāk ir uzmanības apliecinājums. "Es šogad esmu pret tām dāvanām. Man tā dāvanu kampaņa krīt uz nerviem.
Kad es augu, nekādas dāvināšanas nebija – smuka eglīte, deklamējām dzejoļus, kaimiņi sanāca, visi priecājās.
Tagad viss ir daudz, daudz dārgāks. Tādu suvenīru, kā agrāk bija ar zaķīšiem, vispār nav. Esmu jau trīs reizes iepirkusies svētkiem. Daudz, taču līdz 100 eiro ir jāieliekas. Sava nekā nav," stāstīja sieviete.
Pieaugot gan energoresursu, gan pārtikas cenām, daļa iedzīvotāju meklē veikalus ar zemākām preču cenām. Kā uzsvēra veikalu tīkla "Lats" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis, preču izvēle reģionos un pilsētās nedaudz atšķiras.
"Neatkarīgi no Latvijas reģiona, mandarīni ir preču saraksta augšgalā, tad seko baltmaize un alus; bet decembra sortimentā galvenie ir mandarīni.
Laukos vairāk pērk alu, speķa pīrādziņus, kartupeļus un "roltonus." Pilsētā vairāk pērk augļus.
Nevar teikt, ka cilvēki būtu krasi mainījuši iepirkšanās paradumus, tādu datu man nav. Bet tas, ka cilvēki pērk mazāk nekā iepriekš, tas tā varētu būt," stāstīja Okmanis.
Pēc digitālo pakalpojumu uzņēmuma "TRY Dig Latvia" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas datiem, šogad 58% iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt mazāk. Aptuveni katrs piektais Latvijas iedzīvotājs dāvanām tērē līdz 50 eiro, katrs ceturtais – līdz 100 eiro, bet katrs desmitais šogad neplāno iegādāties dāvanas vispār.
