No šodienas Somiju aizsargā NATO līguma 5. pants – uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visai NATO. Tas nozīmē, ka uzbrukuma gadījumā Somijai nāktu palīgā visas NATO dalībvalstis, savukārt Somija dosies palīgā, ja par agresijas mērķi kļūtu kāda cita no NATO dalībvalstīm.
Šī ir vēsturiska diena
Somijas pievienošanās NATO ir vēsturisks solis, kas stiprinās arī Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona drošību. Toties tas nav pa prātam Krievijai, jo līdz ar Somijas pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei Krievijas robeža ar NATO kļuvusi vairāk nekā divreiz garāka.
Simboliski, ka Somijas iestāšanās notikusi tieši NATO dzimšanas dienā – 1949. gada 4. aprīlī tika parakstīts NATO dibināšanas līgums. Rietumvalstis toreiz ar NATO izveidošanu reaģēja uz Padomju Savienības pieaugošo ietekmi Eiropā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka šī ir vēsturiska diena.
"Esmu laimīgs un lepns, ka varu būt ģenerālsekretārs laikā, kad Somija kļūst par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Vēl ne tik sen Somijas dalība NATO šķita neiedomājama. Tagad viņi ir pilntiesīga alianses dalībvalsts. Tas parāda, ka Somija ir demokrātiska un neatkarīga valsts, kas var pieņemt patstāvīgus lēmumus."
Zviedrijai vēl jāpagaida
Ceremonijā piedalījās Somijas prezidents Sauli Nīniste, kā arī Somijas aizsardzības un ārlietu ministri.
"Militārās neitralitātes laikmets mūsu vēsturē ir beidzies; sākas jauns laikmets," teica Nīniste.
Somijas prezidents uzsvēra, ka pievienošanās NATO būtiski nemaina viņa valsts ārpolitikas kursu. Somija ir un paliek paredzama ziemeļvalsts, kas dod priekšroku miermīlīgai konfliktu risināšanai.
"Mēs daudz esam strādājuši, lai pilnībā iestātos NATO, un šodien ir tā diena. Somijai tā ir nozīmīga diena," vēsta Somijas aizsardzības ministrs Anti Kaikonens.
"Bet es gribētu teikt, ka tā ir savstarpēji izdevīga situācija, jo arī NATO iegūs no mūsu iestāšanās. Tomēr mūsu nākamais mērķis ir panākt, lai arī mūsu labais kaimiņš Zviedrija pievienotos aliansei."
Stoltenbergs pauda pārliecību, ka arī Zviedrija drīz pievienosies aliansei.
Diplomāti un poltiķi pauž cerību, ka Zviedrija varētu pievienoties aliansei vasaras sākumā. Tomēr precīzu termiņu prognozēt ir grūti, jo Turcija turpina celt iebildumus.
Somijas uzņemšana noritēja raiti
NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka Somijas uzņemšana bijis raitākais process alianses jaunāko laiku vēsturē.
Somija un Zviedrija iesniedza pieteikumu dalībai NATO pagājušogad, neilgi pēc Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā.
NATO valstu līderi pauda atbalstu šim pieteikumam, bet pirms Somijas un Zviedrijas uzņemšanas šo lēmumu vēl vajadzēja ratificēt visām 30 tagadējām NATO dalībvalstīm.
28 no 30 dalībvalstīm to izdarīja salīdzinoši ātri, bet ilgu laiku ar savu piekrišanu vilcinājās Ungārija un Turcija.
Taču pagājušonedēļ gan Ungārijas, gan Turcijas parlamenti beidzot atbalstīja Somijas pieteikumu, tādējādi paverot ceļu Somijas uzņemšanai aliansē.
It is official now- moments ago Finnish flag raised at NATO Headquarters in Brussels, we are 31 now pic.twitter.com/PxaDRLzwg4
-- Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 4, 2023
Putins ir panācis tieši pretējo
Somijas uzņemšana NATO ir laba ziņa Latvijai un visam Baltijas jūras reģionam, jo Somija nodrošinās būtisku pienesumu alianses stiprināšanā.
Somijai ir ļoti spēcīgi un labi apbruņoti aizsardzības spēki, ko veido aptuveni 280 000 karavīru un vēl 600 000 rezervistu. Somijas rīcībā arīdzan ir viens no spēcīgākajiem artilērijas arsenāliem Rietumeiropā.
Somija un Zviedrija jau kopš 1994. gada ir bijušas NATO partnervalstis, un to bruņotie spēki regulāri ir piedalījušies kopīgās mācībās ar alianses dalībvalstīm.
Somijas pievienošanās NATO būs nepatīkams pavērsiens Krievijas vadonim Vladimiram Putinam, jo nostiprinās NATO pozīcijas tiešā Krievijas robežu tuvumā.
Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, kā ieganstu minot vēršanos pret NATO ekspansiju, bet tieši šis solis pamudināja Somiju pievienoties NATO, un tādējādi Krievijai būs vēl vairāk nekā 1300 km gara robeža ar NATO dalībvalsti, turklāt netālu no Krievijas otrās lielākās pilsētas Sanktpēterburgas.
"Putins gribēja mazāk NATO pie savām robežām, bet ir panācis tieši pretējo," secina NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs.
"Kad prezidents Putins paziņoja par savu mērķi iebrukt Ukrainā, lai samazinātu NATO klātbūtni pie savām robežām, viņš gribēja aizvērt NATO durvis. Lai neviena Eiropas valstis vairs nepievienotos NATO. Viņš iegūst tieši pretējo. Viņš iegūst vairāk NATO karaspēka, vairāk gatavības, vairāk spēku alianses austrumu daļā - uz zemes, jūrā un gaisā. Un viņš dabū to, ka NATO ir vairāk dalībvalstu - Somija šodien un drīz arī Zviedrija kļūs par pilntiesīgu alianses dalībvalsti."
Krievija notikušo vērtē pilnīgi citādāk. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņojis, ka šis Somijas solis "rada ievērojamu konflikta paplašināšanās risku", un Krievija palielinās savu klātbūtni pie robežās, ka ja NATO izvietos papildu karaspēku vai ekipējumu Somijā.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteicās gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas radīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO.
29. jūnijā Zviedrija un Somija saņēma NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei, bet šis lēmums vēl bija jāratificē visām 30 esošajām NATO dalībvalstīm. Somijas gadījumā to paveikušas visas 30 dalībvalstis, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas Turcija un Ungārija.
