Lielākā daļa Rietumu pasaules Lieldienas jau nosvinēja pagājušonedēļ, bet šonedēļ ir pareizticīgo Lieldienas, un arī daļa Ukrainas katoļu Lieldienas atzīmē pēc Jūlija kalendāra.
Kā atzinis Ignats, okupantiem nav nekā svēta un viņi Lieldienās varētu īstenot dažādas provokācijas.
Ignats norādīja, ka kopš rudens, kad sākās aktīvi raķešu uzbrukumi Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, ienaidnieks izmantojis vairāk nekā 850 dažāda veida spārnotās raķetes.
Priekšā vēl arī 9. maijs, tādēļ ukraiņiem jāgatavojas dažādiem scenārijiem, jābūt modriem un jārūpējas par sevi, teica Ignats.
Ukrainas Bruņoto spēku Apvienoto spēku komandieris ģenerālleitnants Serhijs Najevs uzsvēris, ka Ukrainas aizstāvji darīs visu, lai Krievija ukraiņiem netraucētu svinēt Lieldienu brīvdienas.
Situācija arvien saasinās Zaporižjas apgabalā. Pagājušajā naktī iebrucēji apšaudījuši Orihivu. Sapostītas vairākas dzīvojamās ēkas, bet par cietušajiem ziņu nav.
Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija "Enerhoatom" vēsta, ka iebrucēji, iespējams, gatavojas pēc kādas darba maiņas beigām liegt Zaporižjas atomelektrostacijas personālam iespēju doties mājās.
"Enerhoatom" norāda, ka okupanti jau sagatavojuši ūdens un pārtikas rezerves un, baidoties no Ukrainas ofensīvas, gatavojas ilgstoši turēt atomelektrostacijas darbiniekus gūstā.
Vēl viens iemesls šādai darbinieku sagūstīšanai ir augsti kvalificētu kodolinženieru trūkums, kas nepieciešami stacijas darba nodrošināšanai, uzsver "Enerhoatom".
Savukārt piektdienas pēcpusdienā Krievijas karaspēks apšaudījis arī Slovjansku. Trāpīts arī daudzdzīvokļu ēkām. Kā vēsta vietējie mediji, līdz šim saņemtas ziņas par vismaz pieciem bojāgājušajiem, vēl vairāki ievainoti. Notikuma vietā turpinās glābšanas darbi.
Tikmēr Vašingtonā Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pavasara sanāksmē apspriests turpmākais finanšu atbalsts Ukrainai. Ukrainas rekonstrukcijai būs nepieciešami vairāk nekā 400 miljardi eiro, aprēķinājusi Pasaules Banka. Kur šo naudu rast, ir atvērts jautājums.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja, ka ir pārrunāts, "kā palīdzēt Ukrainai ar ātru infrastruktūras atjaunošanu, ar ātriem remontiem, lai nodrošinātu funkcionēšanu minimālā apjomā. Tur Eiropas Savienība arī piedalās ar savu finansējumu. Tālākais jautājums ir par Ukrainas rekonstrukciju. Tur tiešām ir milzīgi līdzekļi nepieciešami."
Ukrainas vadība turpina uzstāt, ka ilgtermiņa rekonstrukcijai būtu jāizmanto Krievijas valsts un oligarhu līdzekļi, kas iesaldēti daudzviet pasaulē. Tomēr progress šajā jautājumā ir ļoti lēns.
Tas ir ārkārtīgi jūtīgs temats, jo vairākas Eiropas valstis baidās, ka gadījumā, ja tās atņems Krievijas valstij un oligarhiem naudu, tad Kremlis spers atbildes soļus un konfiscēs Eiropas uzņēmumu īpašumus un naudu, kas joprojām atrodas Krievijā.
KONTEKSTS:
Krievija karu pret Ukrainu sāka 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu, un pēdējos mēnešus dažādi incidenti, sprādzieni un dronu uzbrukumi notikuši arī Krievijas teritorijā, kā arī Baltkrievijā, kur nogranda sprādzieni militārajā lidlaukā.
