ES valstu līderu darba kārtībā ir arī migrācijas jautājumi. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena norādījusi, ka jārisina migrācijas problēmas, tajā skaitā arī migrācijas cēloņi.
Ungārijas premjers Viktors Orbāns tikmēr paziņojis, ka viņa valsts un Polija esot "juridiski izvarotas", jo par spīti viņu iebildumiem vairums pārējo dalībvalstu šonedēļ vienojās par kopīgu nostāju rīcībai migrācijas krīžu situācijās.
Polija un Ungārija nevēlas ne uzņemt migrantus, ne maksāt un palīdzēt, ja tos uzņem citas ES dalībvalstis.
Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") kolēģiem skaidroja, kā Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīms izmanto migrantus hibrīduzbrukuma veikšanai. Siliņa arī atzina, ka diskusijas par migrāciju turpināsies, jo šis jautājums tā vai citādi skar visas Eiropas Savienības dalībvalstis.
"Bija diskusija par to, kā vēl efektīvāk veicināt legālās migrācijas ceļus un faktiski cīnīties ar organizēto noziedzību un vairāk orientēties uz cēloņu meklējumiem un partnerattiecību veidošanu ar trešajām valstīm," teica Siliņa.
"Šobrīd aktuālākās ir Āfrikas valstis un izaicinājums ir, ka ne visur ir, ar ko runāt, jo mums nav iespējas runāt ar Lukašenko un Putinu.
Arī dažās Āfrikas valstīs, [tostarp] Lībijā, nav šobrīd skaidras vadības. Bet, piemēram, Tunisija tika apspriesta un minēta kā viena no valstīm, ar ko var runāt, lai migrāciju apstādinātu."
Granadā notiekošais Eiropas Politiskās kopienas trešais samits žurnālistu vidū tiek uzskatīts par neveiksmi, jo neizdevās sarunas par mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu, neizdevās mazināt spriedzi starp Kosovu un Serbiju, noslēguma preses konference tika atcelta, jo līderiem nebija ko teikt par kādu panākto vienošanos, lai gan šeit bija pulcējušies gandrīz 50 valstu un lielo institūciju vadītāji un ap 700 žurnālistu.
Piektdien līderu pulks ir mazāks – tikai 27 ES dalībvalstu vadītāji – taču tas nenozīmē, ka sarunas tāpēc noritēja vieglāk vai ātrāk, gluži pretēji.
Piektdien bija pirmā nopietnā ES līderu diskusija par ES paplašināšanos pēdējo gadu laikā, jo gaidāms, ka decembrī būs paziņojums par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu. Šo diskusiju par paplašināšanos virza Francija un Vācija. Un tai ir savi atbalstītāji un ir skeptiķi.
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels izteicies, ka līdz 2030. gadam Eiropai jābūt gatavai jaunu valstu uzņemšanai. Bet valstu vadītāju vidū domas par šo termiņu dalās.
Somijas premjers Peteri Orpo nosaucis turpmāku ES paplašināšanos par "ģeopolitisku nepieciešamību Eiropas Savienībai".
Tam piekrīt arī Latvijas premjere Siliņa.
"Ja runājam par paplašināšanos – tā ir jauna iespēja Eiropai kļūt stiprākai, pārticīgākai un drošākai."
"Lielākais vairums, protams saprot, ka paplašināšanās ir realitāte un lai Eiropa kļūtu stiprāka, ietekmīgāka un nezaudētu savas līderpozīcijas ekonomikā – tai ir jābūt gatavai paplašināties. Svarīgi, ka tās valstis, kuras šobrīd vēlas iestāties un izdarot savus mājas darbus, nenonāk situācijā, ka Eiropa pati nav gatava," spriež Siliņa.
Ungārijas premjeram Viktoram Orbānam, kā parasti, ir cits viedoklis, it sevišķi par iespējamo Ukrainas uzņemšanu ES.
"Ir daudz jautājumu, šaubu. Mums tas nopietni jāizdiskutē, jo tā ir karadarbībā iesaistīta valsts – mēs nekad neesam paplašinājušies ar valsti, kurā notiek karš. Mēs nezinām, kur ir reālās robežas, cik cilvēku tur dzīvo. Daudz jautājumu, kas stratēģiski jāizdiskutē," spriež Orbāns.
Interesanti, ka Orbāns ir daudz pozitīvāk noskaņots attiecībā uz Gruzijas uzņemšanu ES. Kā zināms, Gruzija vēl nav saņēmusi pat ES kandidātvalsts statusu, jo ir bažas par tās valdības prokrievisko kursu.
Igaunijas premjere Kaja Kallasa noraida argumentu, ka Ukraina ir pārāk korumpēta, lai būtu ES dalībvalsts.
"Mūsu valstī, kad mēs tikām atbrīvoti, mēs sapratām – kad bijām okupēti, bija OK zagt no valsts, jo tā mēs grāvām režīmu. Bet, kad jūs esat brīvi – tā ir jūsu nodokļu maksātāju nauda un vairs nav OK zagt no valsts.
Tas prasīja domāšanas veida maiņu visā valstī. Dažas no valstīm, kas arī tika atbrīvotas no PSRS, toreiz šo domāšanas veidu neizmainīja - bet mēs redzam, ka, piemēram, Ukraina šo domāšanas veidu tagad maina. Tas ir grūti, bet tas ir mūsu visu interesēs."
Kallasa uzskata, ka attiecībā uz Ukrainu un citām kandidātvalstīm nevajadzētu vilkt garumā ar iestāšanās sarunu sākšanu.
"Ir divas puses. Viena – Eiropas Savienībai pašai ir jābūt gatavai, un mums tas ir savā pusē jāizdara.
Ja kandidātvalstis izpilda kritērijus, tad jāsāk sarunas – nevar būt tā, ka kandidātvalstis savus darbiņus padara, bet mēs sakām – piedodiet, mēs neesam gatavi," norāda Kallasa.
"Nezinu, 2030. gads šķiet ļoti tālu, manuprāt, mūsu pusei ir jāvirzās ātrāk."
Kallasa spriež, ka, iespējams, būtu jāsāk ar kādas mazākas valsts, piemēram, Melnkalnes, uzņemšanu.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs brīdināja par finansējumu – pēc paplašināšanās mainīsies gan ES budžeta saņēmēju skaits un apjoms, gan arī atbalsts lauksaimniekiem. Tiek lēsts, ka subsīdijas esošo dalībvalstu zemniekiem varētu sarukt par 20%.
Debatēm par paplašināšanos – kā tā notiks, kādas reformas ES pašai jāveic, kurš par to maksās, kā balsos utt. – būtu jānoslēdzas nākamvasar. Tagad apsver arī ideju noteikt datumu saistībā ar paplašināšanās gatavību, lai izbeigtu prokrastināciju.
