ES augstā amatpersona norādīja, ka ir nepieciešama humānā pauze, lai palīdzību Gazas joslā varētu saņemt visi iedzīvotāji, kam tā nepieciešama. Borels arī sacīja, ka "Hamās" ir jāpārtrauc raķešu uzbrukumi Izraēlai un jāatbrīvo vairāk nekā 200 cilvēku, kurus teroristi saņēmuši gūstā.
Tāpat viņš teica, ka nedrīkst pieļaut, lai rastos dubulto standartu situācijas, ko savos nolūkos varētu izmantot Krievija.
"Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, mums jāizrāda vienlīdzīgas bažas par katru nogalināto civiliedzīvotāju. Mēs paužam savu stingro atbalstu Izraēlai, jo tā ir piedzīvojusi vienu no brutālākajiem uzbrukumiem ebreju tautai, un tas ir ļoti, ļoti stingri nosodāms. Un mēs to arī nosodām," uzsvēra Borels.
"Taču mums ir jāņem vērā arī nevainīgu palestīniešu zaudētās dzīvības. Viņi arī ir "Hamās" upuri. Tāpēc mums ir jāizrāda tieši tādas pašas bažas par katru nogalināto civiliedzīvotāju," viņš piebilda.
Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis sacīja, ka karš Ukrainā joprojām Eiropai ir nozīmīgākais konflikts.
"Tas mums atgādina, ka Krievija gaida tādas situācijas, kā tagad, kad mūsu uzmanība ir novērsta kaut kur citur, lai atjaunotu savus uzbrukumus. Mana galvenā cerība, ka ir mēs spēsim aizsūtīt signālu ar finansējumu un parādīt, ka esam gatavi finansēt Ukrainas aizsardzības mērķus. Ja nē, tad tas mūs palēninās un parādīs, ka mēs neesam tik efektīvi, kā mēs varētu būt."
ES līdz šim nav bijusi vienota, paužot nostāju par karadarbību Gazas joslā. Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Urzula fon der Leiena oktobra sākumā devās uz Izraēlu, lai piedāvātu Eiropas atbalstu karā pret "Hamās". Viņu kritizēja vairākas ES valstis par runāšanu visa valstu bloka vārdā.
Borels jau iepriekš nosodījis Izraēlas veikto Gazas joslas blokādi, raksturojot to kā starptautisko tiesību pārkāpumu.
Piektdien Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Džo Baidens Baltajā namā uzņēma ES līderus, tostarp fon der Leienu un Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu, lai piedalītos samitā, kura mērķis bija paust vienotu nostāju par konfliktiem Gazā un Ukrainā.
Pēc tikšanās izplatītajā paziņojumā gan ASV, gan ES nosodīja "Hamās" par brutālu teroristu uzbrukumu Izraēlai, vienlaikus paužot bažas par humanitāro krīzi Gazā.
Tikmēr amerikāņu laikraksts "New York Times", atsaucoties uz vairākām ASV amatpersonām vēsta, ka Baidena administrācija ieteikusi Izraēlai atlikt sauszemes iebrukumu Gazā, cerot iegūt laiku sarunām par ķīlnieku atbrīvošanu.
Tāpat laikraksts norāda, ka Vašingtonai ir nepieciešams vairāk laika, lai sagatavotos iespējamiem Irānas atbalstīto grupējumu uzbrukumiem ASV interesēm reģionā, un pastāv nopietnas bažas, ka tie varētu arī pastiprināties, tiklīdz Izraēlas armija uzsāks sauszemes operāciju Gazā.
Lielbritānija tikmēr nākusi klajā ar secinājumu, kas apstiprina Izraēlas versiju par pagājušonedēļ notikušo sprādzienu Gazas slimnīcā – britu izlūki secinājuši, ka to, visticamāk, izraisījusi raķete, kas palaista no Gazas un bijusi mērķēta pret Izraēlu.
