Ceturtdien sabiedrībai tiek nodota Rīgas - Eiropas kultūras galvaspilsētas programma 2014.gadā. Tajā plānoti vairāk nekā 200 pasākumu, un visa gada laikā notiks vairāki notikumi paralēli.
Autora ziņas
Zinātnes projektu īstenošanai valdība piešķīrusi vien trešo daļu no prasītajiem sešiem miljoniem latu. Vadība sola naudu palielināt pakāpeniski, tomēr vēl pirms pāris nedēļām ministru kabinets nepiešķīra papildu 5,5 miljonus latu, lai institūti spētu nomaksāt saimnieciskos izdevumus. Plānots, ka vēl naudu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būs jāmeklē savā budžetā.
Veselības ministrija izteikusi rājienu Asinsdonoru vadībai saistībā ar centrā konstatētajiem pārkāpumiem. Ministrija prasa tos novērst, tomēr ļaunprātīgu rīcību nesaskata. Asinsdonoru centra vadītāja norāda, ka rīkojusies pacientu interesēs un domājusi kā ārste, nevis pārvaldošā iestāde. Ja centrā jāveic izmaiņas, slimniekiem zāles, ko izgatavo no plazmas, var kļūt dārgākas un nepieejamākas.
Jau piecus gadus Latvijas mežos uzstādītas divas kameras, kuras ļauj katram sekot līdzi mazo ērgļu dzīvei un vērot iekārtošanos ligzdā, olu dēšanu, to šķilšanos un mazo ērglēnu barošanu. Arī šogad, pirms vēl putni atlidojuši, pie ligzdām uzstāda novērošanas kameras. Tomēr tas, vai šogad Madonas mežos ērgļi ligzdos, gan vēl nav zināms, jo meži ziemā pamatīgi izcirsti.
Veselības ministrija izteikusi rājienu Asinsdonoru centra vadītājai Gitai Ņemcevai saistībā ar centrā konstatētajiem pārkāpumiem. Ministrija prasa tos novērst, tomēr ļaunprātīgu rīcību nesaskata.
Jau vairākus gadus Rīgas parkos un arī slēgtās telpās desmitiem cilvēku spēlē velo polo. Tas ir sporta veids, kas citur pasaulē jau ieguvis plašu atsaucību. Svarīgi, lai ir komanda, katram velosipēds, polo nūja un asfaltēts, norobežots laukums. Latvijas sportisti ar savu entuziasmu spēj atrast telpas arī ziemas laikā un piedalīties sacensībās, viņi cer, ka pieaugs spēlētāju un atbalstītāju skaits. Tagad, tuvojoties velo sezonai un velo nedēļai, ir īstais laiks pievērsties arī velo polo.
Naktī uz svētdienu jāpāriet uz vasaras laiku, kas nozīmē, ka pulkstenis jāpagriež stundu uz priekšu. Lai gan agrāk bijušas diskusijas, vai vispār nepieciešams mainīt laiku, tomēr uz vasaras laiku pāriet visā Eiropas Savienībā (ES). Ekonomikas ministrija (EM) apgalvo, ka pārejai ir arī ekonomiski pamatojumi. Tomēr nav pētījumu par to, kādas ir ietekmes Latvijā, un eksperti ieguvumus skaidro ar to, ka paliek siltāks un gaišāks.
Maksāt par glābšanas darbiem, apdrošināties vai arī ierobežot zemledus makšķerēšanas laiku ar likumu: ir dažādi veidi, kā panākt, lai valstij nav jātērē nauda par zemledus makšķernieku glābšanu. Arī paši makšķernieki uzskata, ka jābūt veidam, kā regulēt nepārdomātus viņu soļus. Tomēr sarunas par striktākiem noteikumiem rit jau gadiem, un joprojām - atšķirībā no citām valstīm - Latvijā izmaiņas nav panāktas.
Šonakt Latvijā un visā Eiropas Savienībā notiks pāreja uz vasaras laiku. 31.martā plkst.3 pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu.
Jau septīto reizi pasaule atzīmēs zemes stundu. Tā Latvijā notiks sestdien no pulksten 20.30, kad cilvēki tradicionāli izslēdz apgaismojumu mājās. Arī Rīgā apgaismojumu būs izslēgs Rīgas dzelzceļa tiltam, kā arī virknei banku ēku.
Jau nākamās nedēļas sākumā gandrīz pusotrs miljons balsstiesīgo pilsoņu saņems informāciju no Centrālās vēlēšanu komisijas par to, kurā iecirknī iespējams nobalsot 1. jūnijā, kad būs pašvaldību vēlēšanas. Līdz 7. maijam iedzīvotāji var izlemt, vai balsot norādītajā iecirknī vai to mainīt pašvaldības ietvaros.
Lielbritānija plāno palielināt atbalstu par bērnu pieskatīšanu tām ģimenēm, kur abi vecāki saņem vidējus ienākumus un viņu bērnam vēl nav pieci gadi. Apvienotajā karalistē dzīvojošie latvieši tieši demogrāfijas politikā saskata iemelsu tur palikt un nebraukt atpakaļ.
Zinātnieki gatavojas piketam jau aprīlī, jo valdība nav piešķīrusi tik ļoti nepieciešamos 5,5 miljonus latu, lai zinātnieki spētu apmaksāt komunālos maksājumus un citus pamatizdevumus. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atkārtoti naudu valdībā plāno prasīt tikai vasarā, kad gaidāmi arī budžeta grozījumi.
Zinātnei tik ļoti nepieciešamos 5,5 miljonus latu, lai institūti nomaksātu komunālos maksājumus un savas saistības, valdība lēmusi nepiešķirt. Šī nauda būs atkal jāpieprasa jūnijā, kad gaidāmi budžeta grozījumi. Zinātnieki ir nepatīkami pārsteigti, ka valdība nav atbalstījusi tik ļoti nepieciešamās naudas piešķiršanu, un tagad lemj, kā aizstāvēt savas intereses.
Pārkopētas gleznas vai apdrukas zīmējumi, pat nozagti galeriju profili - tie ir gadījumi, kad māksliniekiem jācīnās par savu darbu aizsardzību. Pieaugot modernajām tehnoloģijām un informācijas pieejamībai, aizvien biežāk parādās plaģiāti, kuru autori atrodas ārvalstīs. Lai gan Latvijas mākslinieki bieži saskaras ar šādiem gadījumiem, pagaidām viņi iztikuši bez tiesas. Viņu tiesības ir arī grūti aizsargāt, jo - lai konstatētu plaģiātu, jāiziet sarežģīts process.
Saeima ceturtdien skatīs Enerģijas dzērienu aprites likumu un lems par enerģijas dzērienu tirdzniecības ierobežošanu. Daļa deputātu satraukti par to, ka nepilngadīgi jaunieši pārāk daudz lieto enerģijas dzērienus, turklāt bieži kopā ar alkoholu. Tāpēc no 2014. gada plānots apturēt enerģijas dzērienu pārdošanu nepilngadīgām personām, ierobežot to tirdzniecību skolās un izglītības iestādēs, bet veikalos tiem atvēlēt atsevišķus plauktus.
Lai atbalstītu mentoru kustību Latvijā un aicinātu sabiedrību rūpēties par tās dzīves pabērniem, trešdien Rīgā viesojas Zviedrijas karaliene Silvija. Viņai vakarā plānota arī tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Tomēr sākotnēji karaliene uzsvēra, cik svarīgi ir ziedot naudu, laiku un savas zināšanas, lai palīdzētu bērniem, kas palikuši bez vecākiem vai bez atbalsta, kas lieto narkotikas un nezina, kā uzsākt dzīvi.
Padomju laikā nelikumīgi represēto cilvēku reabilitācijai Saeimā izstrādāti divi likumprojekti. Tagad Juridiskajai komisijai būs jānosaka, kuru likumu atbalstīt un kas lems par to, kuri iedzīvotāji ir bez tiesas pakļauti psihiatriskai ārstēšanai. Viedokļi ir pretēji, un par to vēl gaidāmas diskusijas.
Augstskolās sākas atvērto durvju dienas. Tās notiek gan šajā nedēļā, gan arī nākamajā, kad skolēniem ir brīvlaiks. Interese par dažādām studiju programmām atšķiras, tomēr jau daudzi vidusskolēni atnākuši, lai uzzinātu vairāk pa augstskolu, studijām un studentiem, par akadēmisko vidi.
No trešdienas sākas astronomiskais pavasaris. Gaismas daudzums ietekmē putnus un siltasiņu dzīvniekus, kas nu sāk domāt par pārošanos. Tikmēr zem sniega guļošajiem kukaiņiem pavasaris sāksies tikai tad, kad laiks kļūs siltāks un nokusīs sniegs.
No 19. marta jebkurš pasaules iedzīvotājs interneta vietnē dziesmusvetki.tv/logo var iedziedās pirmo vasaras Dziesmu un deju svētku zīmi „Skaņu vijums vainagā”. Skaņu vijums vainagā ir vizuāls simbols, kuru pēc dziedātajām notīm ļauj izveidot speciāla programma. Dziedot dziesmu ar īpašu datorprogrammu vainags iekustēsies un veidosies unikāls atbilstoši dziedamajai dziesmai un dziedātāja balss skaļumam.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nesāks parakstu vākšanu par eiro referendumu. Likuma grozījumus bija sagatavojusi „Biedrība Latvija par latu”, kas prasīja, lai tauta pati var lemt par to, vai vēlas palikt pie lata vai to nomainīt uz eiro. Tomēr pēc ekspertu slēdzieniem tika atzīts, ka likumprojekts nav atbilstošs ne pēc satura, ne pēc formas.
Jau no nākamā gada dārgās rotavīrusa vakcīnas būs bērniem pieejamas bez maksas. Valsts tam atvēlēs pusmiljonu latu. Bet tiem vecākiem, kam šogad jāvakcinē bērni, par poti būs jāmaksā puscena. No janvāra līdz maijam ir aktīvākā saslimšana ar rotavīrusu, un, kā norāda bērnu slimnīcā, vecāki bērnus vakcinēt vēlas, bet tam trūkst naudas. Trūkst arī izpratnes par to, cik bīstama ir šī infekcija.
Krāsot sīpolu mizās olas un tās ripināt, gatavot putnu būrīšus, jāt ar zirgu, spēlēt senas spēles, šūpoties, veidot no māla svilpaunieksu un citas aktivitātes svētdien, 17. martā, gaida Brīvdabas muzeja apmeklētājus. Tur Gadatirgus laukumā kopā ar folkloras grupu "Skandinieki" notiks Lielās dienas svinēšana, tātad - ir sācies pavasaris, un laiks pievērsties zemes apstrādei un citiem āra darbiem.
Tikai nedaudz gājputnu jau atgriezušies Latvijā. Tiem, kas jau atlidojuši, ornitologi prognozē grūtus dzīves apstākļus un sīvu cīņu par izdzīvošanu. Kā stāsta gājputnu eksperts Māris Tīrums, pagaidām putni vēl nogaida, kamēr uz laukiem un zemes pavasarī nokusīs sniegs. Tomēr pirmie vēstneši jau manīti Dienvidrietumu Latvijā.
Pieteikšanās Dabas izglītības pasākumā Ķemeru nacionālajā parkā, kur trīs dienas novakarē varēs klausīties un varbūt novērot pūces, vairs nav pieejama. Iedzīvotāju interese par pūču vērošanu izrādījusies tik liela, ka visas vietas jau aizņemtas.
Astoņi alternatīvās skatuves mūziķi, kuri spēlē taures, bungas, ģitāras un skaļi dzied, patīk gan jauniešiem, gan bērniem. Spēlējot Balkānos un Vācijā, grupas dalībniekiem var būt arī jākāpj uz galdiem, lai telpās pietiktu vietas apmeklētājiem. Tagad „Oranžās brīvdienas” gatavojas jaunam albumam un vasaras festivāliem.
Divu gadu laikā, kopš pašvaldības maksā arī par bērnu vietu privātajos bērnu dārzos, rindas ir palikušas īsākas, tomēr joprojām tūkstošiem bērnu nav nodrošināta pirmsskolas izglītības iestāde no pusotra gada vecuma. Tagad noteikts, ka valsts un pašvaldības kopējais maksājums nedrīkstēs būt lielāks kā 130 latu. Eksperti uzskata: tas ir solis, lai sistēmu sakārtotu, tomēr izmaksas ir lielākas. Valsts cer, ka tas bērnudārzus atturēs no mākslīgas cenas palielināšanas.
Valsts satura izglītības centrs (VICS) un arī skolas ir gatavas angļu valodas eksāmeniem, kas notiks jau pēc divām nedēļām. Tas ļaus saņemt eksāmenu sertifikātus par desmit dienām ātrāk un atvieglos iespējas skolēniem iestāties augstskolās.
Bauskas novada iedzīvotāji četru gadu laikā būtiskus uzlabojumus novadā nejūt. Lai gan ieguldīta nauda, lai samazinātu rindas uz bērnudārziem, un sākti apjomīgi ūdenssaimniecības darbi, pilsētā restaurēts rātsnams un drīzumā atklās jaunu bibliotēku, - darba vietu nav, tāpat kā ražojošu uzņēmumu. Liela daļa novadnieku aizbraukuši peļņā uz ārzemēm, citi strādā Rīgā. Bet pašvaldībai nav plāna, kā atvest iedzīvotājus atpakaļ vai radīt jaunas darba vietas.
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) pagājušā gadā doktora grādu ieguvuši 57 jaunie zinātnieki. Bet šogad pirmo reizi viņus visus sveiks svinīgā ceremonijā, godinot arī darbu vadītājus. Universitāte cer, ka tas būs vēl viens iemesls, lai doktorantu skaits pieaugtu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
