Turbofolka grupa «Oranžās brīvdienas» svin 13 gadu jubileju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Astoņi alternatīvās skatuves mūziķi, kuri spēlē taures, bungas, ģitāras un skaļi dzied, patīk gan jauniešiem, gan bērniem. Spēlējot Balkānos un Vācijā, grupas dalībniekiem var būt arī jākāpj uz galdiem, lai telpās pietiktu vietas apmeklētājiem. Tagad „Oranžās brīvdienas” gatavojas jaunam albumam un vasaras festivāliem.

Akustiskā un elektriskā ģitāra, bass, mandolīna, saksofons, trombons, trompete - tik dažādi mūzikas instrumenti skan mūzikas grupā „Oranžās brīvdienas”. Grupa svin savu 13. jubileju, tomēr dalībniekiem viens no lielākajiem pārbaudījumiem izrādījusies tieši uzstāšanās Mūzikas ierakstu Gada balvas pasniegšanā ar kompozīciju "Turbotraktors".

„Oranžās brīvdienas”, kā saka viņi paši, ir festivālu grupa. Ļoti gaidīti Vācijā, bet dodas arī tūrēs, piemēram, uz Balkāniem. No turienes arī ieguvuši savu žanra apzīmējumu turbofolks. Grupas līderis Speiss stāsta, ka par turbofolka terminu viņiem piedēvējuši horvāti: „Vēlāk mēs uzzinājām, ko nozīmē Balkānos turbofokls, tā ir brutāla popmūzika, kur meitenes ar lielām krūtīm un garām kājām dejo pie tuci-tuci mūzikas. Tāpēc mēs viņu saucam - latviešu turbofolks. Pirmais, kad pasaki, ka spēlē turbofolku, iestājas tāds smīns.

Mums ir kaut kādas Balkānu, ska, roka, metāla, regeja ietekmes, bet tas nav neviens no šiem stiliem pats par sevi, tāpēc pašiem jāizdomā sev nosaukums.”

Mūzikas ierakstu Gada balvā alternatīvās mūzikas kategorijā nominētā plate „Spīd” nesaņēma balvu, bet mūziķi neslēpj, ka viņiem atbalsts no klausītājiem ir: „Mums ir bijis tā, ka pūtēji stāv uz loga, uz palodzes, mēs pārējie otrā zāles galā. Ir bijis, ka esam spēlējuši tik mazās vietās, ka jāstāv uz galdiem, jo nav kur nostāties, tik pilns ar cilvēkiem. Kaut kā jau vienmēr [tiekam galā]. Nav bijis tā, ka atsakām, ja telpa ir par mazu.

Īstā vieta, kur mums būt ir festivālu brīvdabas skatuves, kur var dejot, ārdīties un ņemties. Sēdēt pļaviņā vai lēkāt pa dubļiem. Nevar izskriet visus festivālus, jo pagājušogad bija tā, ka septembrī bija pirmā nedēļas nogale, kad var aizbraukt pamakšķerēt ar opi”.

Ja jāraksturo „Oranžo brīvdienu” dalībnieki, tad viņus grūti būtu ietērp uzvalkos: rokas klāj nelielas aproces, arī ausīs pa kādam auskaram, mati kādam ir garos dredos, kādam kuplā saņemti astē, rūtaini un oranži krekli, kombinezoni un cepures. Par klausītājiem mūziķi saka: „Vidējais klausītājs ir 24 līdz 30 gadi, tādi paši kā mēs, bet ar māksliniecisku domāšanu. Tas, ka mēs patīkam maziem bērniem, pat zīdaiņiem, tas ir lielākais novērtējums, kas grupai var būt...”

13 gadu laikā grupa mainījusi to, kā spēlē, lai gan vārdu autors ir Speiss, galarezultāts rodas kopīgā darbā, veidojot kompozīcijas. Tagad rudenī gaidāms jauns albums un grupa arī gatavojas vasarai, kad Latvijā uzplauks mūzikas festivāli. Šogad gan tik noslogots laiks nebūs, jo vairāki mūzikas notikumi, tai skaitā festivāls „Zvērā” un „Fonofest” vairs nenotiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti