Daļa no 5,5 miljoniem latu, kurus valdībā pieprasīja, bija nepieciešami tam, lai būtu iespējams īstenot vairāku pētniecības projektus, kas veicinātu tik gaidīto Latvijas izrāvienu. Otra puse bija nepieciešama institūtu pamatvajadzību segšanai: tie ir komunālie maksājumi, saistību apmaksa un citi izdevumi, kas primāri nepieciešami, lai institūti vispār darbotos, skaidro zinātņu akadēmijas vadītājs Ojārs Spārītis. Tas, ka papildu naudu nepiešķīra viņam bija pārsteigums: „Šajā dialogā varbūt pietrūkst nākotnes izpratnes un mehānisma, kā realizēt solījumus. Inercē, kad mēs jau esam nonākuši pie trešā mēneša beigām, daudzas lietas ar Izglītības ministrijas lēno darbību, neveiklo menedžmentu, ir neglābjami iekavējušās, kas būtībā rada bremzējumu visām zinātnes nozares nodaļām. Pie augošajām cenām par izdzīvošanu šeit nevar būt runas. Kādu mēs varam gaidīt ekonomisko izrāvienu, ja zinātniskā produkta radīšana vienkārši nav iespējama.”
Šajā gadā atvēlētā nauda zinātnei ir 16 miljoni latu, tāpēc zinātnieki ir spiesti meklēt iespējas piedalīties starptautiskos projektos. Tomēr liela daļa no Eiropas naudas, ka līdz šim balstīja nozari, šogad beigusies, tāpēc daļa institūtu darbinieku gada sākumā bija spiesti ņemt arī bezalgas atvaļinājumus. Izglītības un zinātnes ministrija plāno prasīt papildu naudu jau vasarā, jūnijā gaidāmajos budžeta grozījumos. Arī nākamgad plānots prasīt vēl naudu, saka ministrijas pārstāve Inta Stīpniece: „Līdz 1.jūnijam ministrija sagatavos un iesniegs valdībā izskatīšanai gan informatīvo ziņojumu, gan plānu jaunajām iniciatīvām, kurās akcents likts uz atbalsta palielināšanu dalībai ES un starptautiskos sadarbības projektos, zinātnieku mobilitātei, kā arī zinātniskās darbības nodrošināšanas kapacitātes stiprināšanai. Vēl viens no akcentiem ir likts uz konkursa kārtībā sadalāmo finansējumu fundamentālajiem pētījumiem.”
Zinātnes nozare gan pierādījusi, ka var piedāvāt augstu kvalitāti. Tā konkursā par valsts naudu projektu atbalstam, vairāk nekā 80% zinātnisko projektu ārvalstu eksperti novērtēja kā ļoti labi izstrādātus. Projekti tika iesniegti par 14 miljoniem latu, bet saņēma septiņas reizes mazāk naudas nekā nepieciešams.
Kritiku par to, ka zinātnei nauda nav atvēlēta premjers Valdis Dombrovkskis saņēmis arī no Saeimas, kur tiek skatīts valdības darbs. Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Jānis Vucāns no izglītības un zinātnes komisijas: „Finansējuma neiedalīšana ir stimuls zinātnieku tālākai emigrācijai. Zinātnieki valdībai vairs netic. (..) Manā skatījumā – runāt par ekonomisko izrāvienu nākošajā plānošanas periodā līdz ar to mums nav nekāda pamata.”
Premjers sola, ka bāzes finansējuma palielināšana varētu būt jautājums, ko skatīt kopā ar nākamā gada budžetu. Naudu zinātnei prasīja piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Valdība jautājumu skatīja slēgtā sēdes daļā un lēma naudu nepiešķirt. Tomēr citās valdības sēdēs šī budžeta sadaļa ir tērēta dāsnāk, tā, piemēram, vēl pirms nedēļas ceļu uzlabošanai Ministru kabinets piešķīra vairāk nekā 10 miljonus latu.
