Izcirsto mežu dēļ apdraudēta mazo ērgļu ligzdas vērošana

Jau piecus gadus Latvijas mežos uzstādītas divas kameras, kuras ļauj katram sekot līdzi mazo ērgļu dzīvei un vērot iekārtošanos ligzdā, olu dēšanu, to šķilšanos un mazo ērglēnu barošanu. Arī šogad, pirms vēl putni atlidojuši, pie ligzdām uzstāda novērošanas kameras. Tomēr tas, vai šogad Madonas mežos ērgļi ligzdos, gan vēl nav zināms, jo meži ziemā pamatīgi izcirsti.

Mazais ērglēns klusi čiepst, jo tikko no vecākiem saņēmis dzīvu peli, apkārt vērojami koki un meža dzīvā radība, bet pašā centrā mazo ērgļu ligzda, kur jau piekto gadu pētnieki uzstādīs divas kameras. Pagājušajā gadā ērgļu pāris Mētra un Mačo izaudzināja mazuli un rudenī kopā ar to devās uz ziemošanas vietām Dienvidāfrikā, bet pirms tam skatītāji internetā varēja sekot līdzi katrai dienai, ko ērgļi pavadījuši Latvijā. Tā izdevies novērot, kā pāris iekārtojas, kā tiek perētas olas, kā šķiļas mazuļi, kas tos apdraud, kāda ir ģimenes ēdienkarte un kā aug jaunais mazais ērglis.

„Ja vienkārši apstājas ar mašīnu meža malā, lai apskatītu putnus, tad tur nekas nesanāk. Bet tiešraidē var redzēt to, ko dabā neredzēt, jo virs ligzdas nestāvēsi.”

Ilona, kas gan ikdienā par ornitoloģiju neinteresējas, sāka skatīties gadā, kad ērgļu pāris neizaudzināja nevienu pēcnācēju. Tomēr nākamajā gadā tas izdevās, un cauri saulainām un vētrainām dienām Ilona vēroja putnus: „Viņiem ir piedzīvojumiem pilna dzīve ar vanagu uzbrukumiem, caunu apciemojumiem, pirmajiem lidojumiem un tamlīdzīgi. Traģiskākais, ka ligzdā ir divas olas un otram cālim nav lemts izdzīvot. Un tas bija traģiski, bija cilvēki, kas pārdzīvoja un nesaprata, kā var otru cāli pamest likteņa varā. Bet daba ir daba.” Ar laiku putni atpazīti un par skaistāko Ilona atzīst tieši Mačo. Vēl viens pāris, kam Latvijā seko līdzi, ir Grieta un Gints.

Arī Igaunijā izvietota kamera pie mazajiem ērgļiem. Skatītāji aizrautīgi seko līdzi notiekošajam, vēro, kā putnus gredzeno, klausās to elpā un izdomā tiem vārdus.

Projekta autors ir ornitologs Uģis Bergmanis, kurš arī šogad gaida mazos ērgļus atgriežamies Latvijā. Video kameras jau uzstādītas, tomēr to, vai ērgļi šogad vispār atlidos Bergmanis nezina: „Nevar pateikt. Abi divi meža gabali ir stipri pacirsti, tāpēc ir jautājums, vai putni gribēs te vispār ligzdot. Bet divu nedēļu laikā zināsim.”

Ne vienmēr mazo ērgļu ligzdošana izdodas veiksmīgi. Tā 2009.gadā Grietas un Ginta ģimenē neizauga jauns putns. Vienu olu Grieta pati izēda, bet otru pārknāba dzenis. Citu gadu ērglēns izkrita no Mačo un Mētras ligzdas, šo mazuli gan izdevās izglābt, tomēr vēlāk jau rudenī no Ukrainas bija saņemtas ziņas, ka jaunais putns ir novārdzis un saslimis, vēlāk arī nomiris. Tagad, pētot ērgļus, atklāti to barošanās paradumi: lielākoties strupastes un vardes, bet arī nelielā daudzumā kurmji. Tas ļauj plānot lauku un mežu attīstību un paredzēt, kas notiks ar ērgļiem.

„Ja ir runa par naudu un dabas aizsardzību, nezinu nevienu reizi, kad privātajā īpašumā virsroku gūtu dabas aizsardzība. Skaidrs, ka cilvēkiem naudu vajag un ap ligzdām nav izveidoti mikroliegumi, jo valsts nemaksā šobrīd kompensācijas. Tāpēc veidot mikroliegumu un tad vēl iet pie saimnieka un prasīt, lai ļauj likt kameras, tas īsti neiet kopā,” skaidro ornitologs.

Mazais ērglis ir apdraudēts gan tāpēc, ka tiek izcirti meži, gan arī samazinās pļavu un atmatu platības, intensīvas saimniekošanas rezultātā.

Latvijā mīt piektā daļa no mazo ērgļu pasaules populācijas jeb 3,5 tūkstoši putnu pāru. Kā norāda pētnieki, ja Latvijā ligzdo tik liela daļa no putnu populācijas, pienākums ir tos aizsargāt. Pētot mazo ērgļu barošanās paradumus, izdodas uzzināt arī par pārējo dzīvo radību Latvijā.

Bet tiešraidē iespējams sekot arī citiem putniem: stārķiem, meža pūcēm, arī mežacūku barotavas notikumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti