Zinātnieki: Nozares prestižs ir cietis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 2 mēnešiem.

 

Zinātnē gadu no gada naudas apjoms samazinās. Zinātnieki satraukti par nepietiekamu sadarbību ar uzņēmējiem, mazo tirgu, bezalgas atvaļinājumiem un konkursiem, kuri nosaka, vai institūts un pētījums būs vai nē. Tajā pat laikā arī zinātnes prestižs ir būtiski cietis. Pagaidām gan nav pazīmju, ka valstiski gaidāmas būtiskas pārmaiņas. Šogad varētu būt papildu nauda, bet nākotnē joprojām paredzams, ka zinātnei naudas būs mazāk kā citur Eiropā.

Māris Puķe strādā Koksnes ķīmijas institūtā. Šeit no koksnes iespējams iegūt furfurolu, kas pēc tam noder, izgatavojot gan medikamentus, gan lauksaimniecībā nepieciešamas vielas. Institūtā radīta tehnoloģija, kas ļauj priekšapstrādē iegūtpat 75% furfurolu no materiāla sākotnējā apjoma. Šie rādītāji ir augstāki nekā citām līdz šim izmantotajām tehnoloģijām, tomēr sadarbība ar uzņēmējiem līdz šim nav izdevusies pārāk veiksmīga. Tāpat arī valsts atbalsts ir niecīgs un zinātnieki ir spiesti konkurēt projektu konkursos.

"Maizītei nenopelnīsi. Ja mēs gribam sevi realizēt un nopelnīt, tad mums jāpiesaka projekti ne tikai šeit. Jo valsts finansējums ir drupatas. Mēs esam ieguldījuši savas zināšanas, tāpēc piesakām projektus arī citur. Gan tos, kas ir vietējie, gan tos, kas tiek īstenoti sadarbībā ar citiem zinātniskajiem centriem," - tā Māris Puķe, kurš interesēties par celulozi sāka tad, kad parādījās runas par celulozes rūpnīcas būvniecību Latvijā. Toreiz mācības uzsāka vairāki studenti. Lai arī trīs reizes mēģināts uzsākt būvniecību, bet nav panākts iedzīvotāju un valdības atbalsts. Tagad atrasta sava niša, bet sadarbība ar uzņēmējiem joprojām ir lēna un grūta, stāsta Puķe: "Ir gan atklājumi, gan pētījumi. Ir iznīcināta pārnese, jo trūkst vidus posma. Ir biznesmeņi un ir zinātnieki, bet nav pa vidu posms, kas spēj šo pārnesi veikt no zinātnes uz biznesu. Kad sagruva PSRS, tad bija vidējais posms - tehnoloģiju projektēšana. To darīja speciālie institūti, kas zinātnieka ideju uzprojektēja. Ja jums ir nauda, tad jums ir jāmeklē, kas zinātnieka ideju pārnestu projektā. Un tas ir ļoti grūti."

Valsts piešķir zinātniekiem bāzes finansējumu un konkursa kārtībā arī naudu projektu izpildei. Kopējais finansējums šajā gadā ir 17,3 miljoni latu. Bāzes finansējums sedz tikai piekto daļu no nepieciešamajiem izdevumiem, tajā skaitā algām, materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai un saimnieciskajiem izdevumiem, arī līdzfinansējumu Eiropas fondiem. No valsts apmaksā vidēji tikai piekto daļu no šīs tik svarīgās naudas.

Organiskās sintēzes institūta vadītājs Ivars Kalviņš uz galda noliek divus tekstus: viens ir ap 150 lappušu biezs patenta pieteikums, otrs ir publikācija četru lappušu garumā. Viņš kritiski vērtē to, ka valsts neļauj institūtiem izņemt patentus. Kalviņš uzsver: zinātnieku prestižs neatkarības gados ir būtiski krities. Par spīti tam, ka trūkst naudas un prestiža, kā arī atbalsta, institūts atradis iespēju turpināt darbību, lai gan no valsts saņem tikai 12% tā sauktā bāzes finansējuma, stāsta Kalviņš: "Liela daļa zinātņu nozares, kas nebija spējīgas atrast savu nišu pasaules industrijas apkalpošanā, ir novājinātas līdz bezsamaņai, un liela daļa institūtu ir neglābjami novecojuši. Var teikt, ka zinātniekiem nav vērts kaut ko dot, bet tā nevar runāt. Ja mēs gribam novākt ražu, tad no sākuma ir jāuzar lauks, jānomēslo un jāiestāda kartupeļi, un tikai tad rudenī ir raža."

Kalviņš uzskata, ka ne tikai trūcīgā naudas plūsma zinātnei, bet arī kritiskais prestižs ir iemesls, kāpēc zinātnieku skaits samazinājies. Par spīti tam, organiskās sintēzes institūts atradis sadarbības partnerus ārzemēs, kuriem veic pētījumus, un turpina investēt savā institūtā, lai varētu strādāt. Līdzās arī, pārkāpjot spēkā esošo likumu, institūts patentē, piemēram, medikamentus.
"Sasniegumi tiešām ir. Mēs nopelnīto naudiņu investējam savā institūtā un tādā veidā paši veidojam to materiāltehnisko bāzi, ko var lietot pielietojamiem pētījumiem un pelnīt tālāk. Principā mēs rīkojamies tā, kā būtu jārīkojas valstij," saka Kalviņš.

Zinātņu akadēmijā rēķina, ka viena zinātnieka sagatavošana izmaksā ap 100 tūkstošiem dolāru. Tomēr atdeve ir 10 reizes lielāka. Tātad miljons. Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs Andrejs Siliņš skaidro, ka pieaugums zinātniskajai darbībai, ko valsts solījusi jau gadiem, nav bijis. Šogad beigsies virkne Eiropas projektu un finansējuma jautājums kļust vēl aktuālāks. Šogad uz valsts projektu finansējumu bija iesniegt projekti par 14 miljoniem latu, bet valsts piedāvā septiņas reizes mazāku summu. Izvērtējums uzrādījis, ka 2/3 no projektiem ir ļoti augstā līmenī.

"Vienkāršoti jeb idealizēti raugoties, mums vajadzētu maksimāli daudz ekselentos. Bet ir likumība, ka ekselence nevar rasties un pastāvēt viena pati. Tā rodas uz noteiktas bāzes, tāpēc ir vajadzīga sistēma, kas ļauj tai rasties.
Ja kāda valsts iedomājas, ka var neatbalstīt zinātni, tad lai uzreiz atsakās no inovācijām un modernām tehnoloģijām, jo izzudīs cilvēki, kas var kaut ko augstvērtīgu paņemt pretī. Tā valsts apstāsies savā attīstībā." Siliņš uzsver: ar zemajām algām un niecīgo valsts atbalstu Latvijas zinātne var arī nebūt interesanta ārvalstu sadarbības partneriem.

Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors skaidro, ka Latvijā tirgus, kur iespējams zinātniekiem nopelnīt, ir neliels, un ir jāpieņem, ka daļa savu potenciālu izmantos citur. Tomēr jaunie pētnieki ar augstskolas atbalstu mēdz veidot mazus uzņēmums, tā attīstot sev interesējošo sfēru: "Protams, kompānija būs maziņa, viņi izstrādā kādas divas vai trīs tehnoloģijas, bet tad tās tiek pārdotas lieliem uzņēmumiem. Jaunajiem doktorantiem ir nepieciešams pieteikties uz projektiem vai papildus stipendijām, lai viņi var izdzīvot. Bet iespējas ir ierobežots. Viņi izmēģina, ko var darīt un pēc gadiem diviem aiziet prom."

Daba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone skaidro, ka jau tagad inovāciju ziņā Latvija ir vāja. Kā galvenos viņa min trīs aspektus: trūkst jauno zinātnieku, inženieru un tehnisko darbinieku, nav pietiekami arī atbalsta programmu, kas paredz uzņēmumu un zinātnieku sadarbību. Un tikai tad, kad rūpnieciskajiem pētījumiem būs valsts atbalsts, tam sekos privātā nauda. Treškārt, uzņēmumu ienākuma atlaide par ieguldījumu pētniecībā būtu būtisks stimuls: "Mēs varam bēdāties par mūsu mazo izmēru un iespējām, bet, gudri specializējoties jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē vai ražošanā, rezultāti var būt ļoti labi. Jo Latvija nekad nebūs lētā un masu darbaspēka valsts, kas lielos apjoms ražos preces vai produktus. Mums jāspecializējas un jākļūst daudz inovatīvākiem, un jāražo lietas ar augstu pievienoto vērtību. Lai to darītu, nepieciešama priekšizpēte - zinātnes un biznesa reāla sadarbība."

Tomēr zinātnieku vidū ir vērojama vēl viena tendence: nereti sabiedrība neuzzina par  atklājumiem. Zinātnieku vidū reti manāms, ka aktīvi tiek stāstīts par sasniegumiem, rezultātā sabiedrību sasniedz vien kādas lielas un atsevišķas ziņas, piemēram, ka kvantu datora izpētei pētnieks Andris Ambainis saņēmis apjomīgu un prestižu Eiropas finansējumu. Zinātnes finansējums šogad ir 17,3 miljoni latu. Izglītības un zinātnes ministrija gan rēķinājusi, ka naudas ir vairāk, jo arī citas ministrijas zinātnei to atvēlējušas. Kopā vairāk kā 80 miljonus. Zinātņu akadēmijā nav skaidrs, vai šī nauda tiešām ir zinātnei vai tomēr, piemēram, inovācijām. Tomēr gan Izglītības un kultūras komisija, gan arī ministrija nolēmusi prasīt papildu naudu. Kopā tas varētu būt vairāki miljoni.

Dati rāda, ka septiņu gadu zinātnes budžets samazināts uz pusi. Un tagad tas nav pat 1% no iekšzemes kopprodukta. Nākamajos gados ir paredzēts neliels pieaugums - 0,15 % no iekšzemes kopprodukta pieaugums, lai 2020. gadā tas sasniegtu 1,5%. Tomēr skaitļi izskatās slikti, jo jau tagad citur Eiropā tādā apjomā zinātne tiek finansēta un tur vēl ir plānots pieaugums.

Profesors Andrejs Siliņš saka, ka ir optimists, un cer, ka jau šogad būs zināmas izmaiņas, kas nozīmē, ka varētu būt papildu nauda. Viņš arī min, ka jaunie zinātnieki, kas devušies strādāt citās valstīs, skatās atpakaļ uz dzimteni un varētu ar laiku atgriezties.

Tomēr vēl vienu akmeni zinātnieku lauciņā iemetis Zinātniskās darbības likums, kurš nu atdos Saeimai pārstrādāšanai, jo tajā bija pārāk striktas normas, kas ļāva drošības iestādēm kontrolēt zinātnieku darbību. Līdz ar šo likumu Saeimai arī jāpieņem izmaiņas, ļaujot institūtiem pieteikt patentus. Pagājušajā gadā pieteikti 205 patenti, un apstiprināti 154. Salīdzinot ar citiem gadiem, iesniegto patentu apjomā ir pieaugums.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti