Pēc tam, kad no jūrā dreifējošiem ledus gabaliem nocelti 223 cilvēki, valsts būtiski paplucinājusi savus resursus, jo glābšanas operācijās piedalījušies policisti, glābēji, izmantotas glābšanas laivas, arī helikopteri. Tagad atkal sākas runas, ka cilvēki riskē ar savu dzīvību paši, bet par viņu glābšanu maksātājs ir katrs no mums.
Zemledus makšķernieks Juri Bleideru, kas Talsos rīkojis arī šī sporta veida čempionātu, sazvanu, kad viņš ir uz ledus, salstot rokas un runā viņš īsi: „Ja helihopteri nocēla, tad jāmaksā. Tā vispār bija agrāk, kā tagad - nezinu. Bet ir tā, ka pat ja kāds noslīkst, veči turpina makšķerēt. Jūrā es vispār nemakšķerēju, bet, ja ieviesīs sodus, tad reti kurš makšķerēs.”
Makšķernieks nenoliedz, ka sodu sistēmu varētu ieviest. Viņš pats nav apdrošināts un uzskata, ka lielākā daļa arī nepadrošinās.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas glābšanas dienesta komandieris Valdis Dzērve uzskata, ka ir jābūt sodu sistēmai, lai valstij nebūtu jāmaksā par to, ka cilvēki neuzmanīgi riskē ar savu dzīvību. Pat par spīti tam, ka ir bijuši brīdinājumi.
„Vai nu tā ir pašvaldība vai vietējā vara, kas izvērtē, kad var doties uz ledus. Peipusā Igaunijā ir datums, kad pilsēta pasaka, kad var un kad nevar iet uz ledus. Tos, kas pārkāpj, sagaida sodu sankcijas. Ir jābūt instrumentam, un par to domājam, - gan jūrās, gan upēs un ezeros,” uzskta Dzērve.
Ja pašvaldība katra pati noteiktu datumus, kad zemledus makšķerēšana ir pieļaujama, tad arī katrā vietā atšķirīgi tas tiktu regulēts. Makšķernieku asociācijas vadītājas Alvis Birkovs skaidro, ka sarunas par sodiem rit jau gadiem. Savulaik Padomju Savienībā par izglābšanu bija jāmaksā 70 rubļu. Arī tagad vajadzētu ieviest divas iespējas: vai nu makšķernieks ir apdrošināts vai arī maksā par izdevumiem.
„Saprotams, cilvēki priecīgi, ka izglābās, bet ir pilnīgā mierā. Un nebūt nebija tie nabadzīgie makšķernieki, ekipējums arī viņiem solīds. Tad lai arī maksā. Bet kā savādāk? Noteikts cilvēku skaits un izmaksas uz deguniem - visu to summu var sarēķināt. Jo, ja būs precedents, tad domās. Ārzemēs par to ir jāmaksā, arī Krievijā,” norāda Birkovs.
Kā skaidro glābēji, operācija, kad no ledus divās vietās izdevās nocelt vairāk nekā 200 cilvēku, parādīja, ka dienesti spēj sadarboties un rīkoties nekavējoties. Makšķerniekiem gan bija jārēķinās, ka aprīkojums uz ledus ir jāatstāj. „Bija makšķernieks, kas atteicās kāpt helihopterā, jo viņam pakaļ ar airu laivu peldēja draugs, lai glābtu aprīkojumu. Pēc tam mēs glābām gan draugu, gan pašu makšķernieku, jo beigās sacēlās vējš. Es dodu garantiju, ka ar airu laivu viņi vēl tagad nebūtu tikuši krastā,” sacīja Dzērve.
Runājot par izmaksām: vēl nav precīzi aprēķināts, cik izmaksāja glābšanas darbi. VUGD par vienas autocisternas izmantošanu publiskos pasākumos iekasē 106 latus. Glābšanas darbos abās pludmalēs tika izmantotas septiņas autocisternas. Glābšanas operācijā piedalījās ap 30 cilvēku un padsmit laivas, arī divi velkoņi un viens ledlauzis. Abās pludmalēs glābšanas darbus veica arī helihopters. Glābšanas darbi katrā vietā ilga no divām līdz četrām stundām.
Daudziem glābējiem vakar bija oficiāla brīvdiena, tomēr glābšanas darbos piedalījās gan glābēji, gan pašvaldības policija, arī Nacionālie bruņotie spēki.
