Astronomijā pavasara sākšanās nozīmē, ka diena kļūst garāka par nakti.
Astronoms Ilgonis Vilks skaidroja, ka, no Zemes raugoties, Saule pārvietojas debesīs pa noteiktu līniju, un šajā datumā tā pāriet no debess dienvidu puslodes ziemeļu puslodē.
"Mums, ziemeļu puslodē dzīvojošiem, tas nozīmē, ka Saule ir augstāk. Katru dienu redzam, ka tā kāpj augstāk. Ekvinokcija ir laiks, kad ir vienāds dienas un nakts garums. Visgarākā diena būs Jāņu laikā, tad arī saule būs visaugstāk debesīs. Tagad esam pozitīvajā, kāpjošajā cikla daļā,” norādīja astronoms.
Astronomiskais pavasaris visā Zemes ziemeļu puslodē iestāsies 20.martā plkst.13.02. Šajā brīdī būs pavasara ekvinokcija - Saules diska centrs šķērsos debess ekvatoru virzienā no debess sfēras dienvidu puslodes uz ziemeļu puslodi.
Meteoroloģiskā pavasara iestāšanās Latvijā tomēr kavēsies. Tas iestājas, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs nulles. Pēc šī brīža prognozēm tas notiks tikai pašās marta beigās vai aprīļa sākumā.
Pērn meteoroloģiskais pavasaris Latvijas lielākajā daļā sākās 10.-11.martā, 2011.gadā tas iestājās pakāpeniski - Latvijas rietumu un centrālajos novados jau 8.-10.martā, bet daļa Latgales un Vidzemes meteoroloģisko pavasari sagaidīja tikai 1.aprīlī. Savukārt 2010.gadā no 19.marta diennakts vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā stabili pakāpās virs nulles atzīmes.