Rīgas numismātikas salons strādā aktīvi, tam ne tikai jārūpējas par tiem klientiem, kas iegriežas lai apskatītu monētas un banknotes, bet arī jāapmierina ārvalstu pieprasījums pēc jaunajām eiro monētām. Lielākā interese esot no Vācijas, kur ir lielākais tirgus stāsta salona īpašnieks Madis Gerbaševskis.
„Šobrīd Latvijas Bankai ir karsti un mums arī. Mēs nespējam sūtīt uz ārzemēm tik daudz, cik pieprasa. Nāk kompānijas un prasa tūkstoš un tūkstoš komplektus. Tā sākumā daudz tiek sūtīts prom. Bet tas ir pirmā laika bums. Karsta prece. Mūsu Mildas noteikti nepazudīs, jo ir mazākas valstis par Latviju. Igaunijā metiens bija vēl mazāks, bet tur tās monētas joprojām cirkulē. Apmēram 70% ir igauņu monētas," saka Gerbaševskis.
Viņš skaidro, ka monētas tagad var sākt krāt, ja tas tiek darīts, vērtīgi saglabāt katru no jauna izdoto monētu: pat ja tās ir vienādas, atšķiras gada skaitļi un, jo mazāks ir tajā gadā metiens, jo lielāka monētas vērtībā. Divu eiro monētām valstis katru gadu izdod kolekcijas monētas, kuru metiens ir ierobežots, un jau tagad, vērojot tās izliktas salona vitrīnā, to cena ir divas reizes vai pat vairāk reižu lielāka nekā to sākotnējā vērtība.
Pašlaik eirozonā visvērtīgākā ir Monako izdota monēta. „Tā ir 2007. vai 2004. gada Greisai Kellijai veltīta monēta, kas maksā 1200 eiro. Tā ir monēta ar mazāko tirāžu, apmēram 40 000. Visām mazajām valstīm ir mazi metieni: Vatikāns, Monako, Sanmarīnio, Andora. Monētas tur gan ir vēl dārgākas nekā komplekti, jo tur pelna uz tūristiem," norāda Gerbaševskis.
Pēc cik gadiem monēta ar Mildu kļūs vērtīga, numismāts pateikt nevar, viņš norāda, ka lielākā daļa eiro monētu joprojām nav lielā vērtē. Bet izmaiņas var ieviest tikai laiks. 400 miljoni dažādu nominālu monētas, ko pasūtījusi Centrālā banka ir skaitlis, ar ko jārēķinās.
Skaidrs, ka Latvijas eiro monētas izplatīsies visā Eiropā un Latvijas Banka sola atkal kalt jaunas monētas pēc pāris gadiem, sola Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.
„Tas ir mazo valstu izaicinājums. Varbūt mūsu izies maliet lēnāk pa visu Eiropu, bet ar to jārēķinās. Speciāli veikt uzkrāšanu nav nepieciešams. Eiropā ir parasta prakse - pēc gada, diviem nominālus kalt klāt, tā nepārtraukti atgādinot gan šeit, gan visā Eiropā par Latviju," norādīja Blūms.
Kā norāda numismāts Madis Gerbaševskis, tad kolekcionētās latu monētas, kas tika izdotas ar īpašajiem attēliem, kā stārķi, skudru, piparkūku sirdi vai Jāņu vainagu, nav tik būtiskas, kā kolekcionēt tās monētas, kurām ir mazākais metiens. Līdz ar to pašlaik stārķa un skudras monētas ir tikpat vērtas kā visa kolekcija kopā. Turklāt kolekcijas reti tiek pārdotas kopā - katrs ir gatavs maksāt par kaut ko vairāk nekā par kaut ko citu.
