Tikmēr jaunie zinātnieki, kas jau pagājušā gadā bija spiesti ņemt bezalgas atvaļinājumus vai strādāt arī par pusi no minimālās algas, izvēlējušies savu ceļu, kā nodrošināt ģimeni: mainot specializāciju vai arī dodoties prom, kur viņu zināšanas tiek novērtētas.
Sumina izcilākos zinātniekus
Latvijas Zinātņu akadēmijā svinīgā sēdē ar aplausiem, goda rakstiem un ziediem sveikti pagājušā gada izcilākie zinātnes sasniegumi. To vidū ir kvantu datora pētījumi, kvantu sūkņu teorija, jauni atklājumi ļaundabīgo audzēju izzināšanā, pētīja jūras nozīmi latviešu valodā un folklorā. Tāpat arī praktiskajos pētījumos ir atklājumi dažādos zinātnes virzienos. Tātad Latvijā zinātnieki spēj un rada jaunu pievienoto vērtību.
Valdība to šogad novērtējusi, par piekto daļu palielinot naudu tā sauktajam bāzes finansējumam, kas ļauj apmaksāt telpu īri, norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem un ietver arī pētnieku algas. Tomēr naudas joprojām nav daudz, gada griezumā tie ir 14 miljoni eiro, kas būs jāsadala starp virkni institūtu un pētniecisko centru, un augstskolu. Jūras akadēmijas pētniecības institūts šajā gadījumā pusgadu dzīvos ar 800 eiro ienākumiem.
Akadēmijas rektors Jānis Bērziņš norāda, ka ar 800 eiro nepietiks konferences rīkošanai, bet tas ir neliels atbalsta ir. „Mums ir pieci zinātņu doktori, un pašlaik ir vairāki patenti, tos realizējam. Bet tā ir Eiropas nauda. Esam uz pareiza ceļa un gan jau piekļūsim arī lielākai naudai," atzīst Bērziņš.
Spārītis: Turpinās stagnācija
Jau pagājušā gada sākumā zinātnieki bija vairāk nekā neapmierināti, jo tas, cik daudz naudas būs, lai vispār pētnieciskā institūcija varētu pastāvēt, nav zināms iepriekšējā gadā, bet vien gada sākumā. 2013. bija arī gads, kad bija beigusies virkne Eiropas projektu un daļa zinātnieku bija spiesti ņemt bezmaksas atvaļinājumu vai strādāt par ļoti zemu samaksu. Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis atminas, ka Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta darbinieki strādāja par nedaudz vairāk kā 100 latu lielu algu. Tāpat arī naudas pietrūka starptautiski atzītiem projektiem, lai tos būtu iespējams vispār sākt.
Šī gada nelielo pieaugumu Spārītis vērtē kā nelielu, tomēr tas ir nepieciešams. „Ekonomiskais izrāviens ar tagadējo finansējumu nav prognozējams. Turpinās stagnācija. Resursi, izejvielas, elektrība, siltums un uzturēšanas izdevumi prasa vairāk naudas. Tāpēc piešķirtais papildu finansējums izskatās optimizējoši. Premjera Valda Dombrovska valdība piecos gados nav spējusi koriģēt attieksmi, veicināt Latvijas izaugsmi, radīt produktus, kas tiek pārdoti un tā arī sildīt ekonomiku," klāsta Spārītis.
Jauno zinātnieku apvienības vadītājs Egils Stalidzāns ir vēl kritiskāks. Viņš neslēpj, ka zinātniekiem, kas nav novērtēti savā dzimtenē jau vairāk nekā 20 gadus, nekas cits neatliek, kā meklēt citas jomas, kurās strādāt, vai arī citas valstis, kur viņu devums tiek novērtēts. Tāpat arī tagad, vēl pirms Latvijā ienāks nākamā plānošanas perioda Eiropas nauda, būs vairāk nekā gadu tukšums.
„Latvija ir zinātnei nelabvēlīga valsts. Mēs strādājam, cenšoties sakārtot vietējo sistēmu, lai nauda būtu saprātīgāk orientēta uz gala rezultātu un veicinātu starptautisko konkurētspēju. Un maza finansējuma apstākļos to ir vieglāk izdarīt. Tāpat uzskatām, ka tiem zinātniekiem, kas nevēlas pamest zinātni, viņiem nepieciešama palīdzība. To arī dosim, lai viņi nonāk pēc iespējas labākas vietās un lai netaisa stratēģiskas kļūdas," norāda Stalidzāns.
Zinātnieki uzsver: viņu devums un nozīme nav saprasta sabiedrībā, un arī valdībā un Saeimā trūkst izpratnes par šīs jomas nozīmi. Lēsts, ka viens ieguldītais lats zinātnē tiek atgūts piecdesmitkārtīgi.
Naudu dala nepārdomāti
Uzņēmuma „SAF tehnika" īpašnieks Normunds Bergs jautāts, ko varētu iesākt ar Matemātikas un informātikas institūtam atvēlēto naudu 329 tūkstošiem latu, norāda, ka precīzi pateikt to nav iespējams. Viņš gan norāda, lai veicinātu praktiskos pētījumus, grantu naudu tiem būtu jādala uzņēmējiem, nevis valstij. Viņš stāsta, ka tā "veidotos daudz labāka saikne starp to, ko dara zinātniskie institūti, un to, ko vajag ražojošai sfērai un biznesam. Naudu tagad dala IZM pēc tiem pašiem fundamentālās zinātnes kritērijiem: publikāciju biežuma un līdzīgi. Zinātnieki nav muļķi, izvēlas tēmas, kurās ir viegli dabūt citējamību, bet kam nav nekāda sakara biznesa vajadzībām".
To, ka naudas dalīšana ir bijis smags jautājums, atzīst arī Egils Stalidzāns, atzinīgi novērtējot to, ka tiek ņemts vērā starptautisks vērtējums. Viņš skaidro, ka "jauniem zinātniekiem ir īpaši sāpīgi redzēt, kā lietas tiek dalītas, ja vērtēšana ir Latvijā. Un jo lielāks kritēriju īpatsvars, jo labāk konkurētspēja un arī jaunajiem skaidrāki spēles noteikumi".
Šogad nauda dalīta, pieskaitot pie pagājušā gadā plānotā apjoma vēl piekto daļu. Kā stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes departamenta direktore Agrita Kiopa, tad šogad tas būs princips arī otrajā pusgadā. Tomēr nākamgad vērā būs jāņem jau plašāka pētījuma rezultāti. Tie līdz šim gan nav pieejami. Tas nozīmētu, ka atsevišķi mazāki institūti varbūt arī naudu vairs no valsts nesaņemtu vispār. Tomēr tas neatrisina jautājumu, ka jau tagad zinātne saņem tikai ceturto daļu no tai nepieciešamās naudas
„Tur nav ko pielikt, ne ko atņemts. Tie ir 25% no tā, kas ir nepieciešams. Mēs liekam knapināties uz apkuri, telpām, attīstību, kas ir vistrakākais. Risinājums ir pieprasīt valdībā vairāk naudas. Likumā ir noteikts, ka nauda ir jāaudzē un katru gadu finansējumam jāpalielinās, līdz sasniedzam 1,5 % no IKP. Nozares ietvaros vajadzību ir milzīgi daudz. Arī mūsu resorā ir nepieciešams skolotājiem, augstākajai izglītībai... Kāpēc valstiskā līmenī tā nav novērtēta?... Valsts nav ieraudzījusi, ka tā var attīstīties, ražojot augstas pievienotās vērtības produktu. Attīstība vairāk vērsta bija uz to, ka būsim tranzītekonomika un strādāsim banku sektorā, nevis uz ražošanu vai augstas pievienotās vērtības ražošanu," skaidro Kiopa.
Šogad būtiskas izmaiņas vairs panākt nav iespējams, zinātne cer uz nākamo gadu, kad budžetā būtu jābūt vēl nedaudz vairāk naudas tās vajadzību segšanai. Tikmēr Zinātņu akadēmija gatavojas maijā uzņemt Eiropas valstu Zinātņu akadēmiju prezidenus un komisārus, kuri skatīsies, kāds ir zinātnes potenciāls un finansējums.
