Skolu mācību programmās gaidāmas izmaiņas; pedagogi gatavi cīnīties par algām

Tūlīt bērniem beigsies ziemas brīvdienas un sāksies pavasara mācību semestris. Tajā vidusskolēniem būs jākārto centralizētie eksāmeni svešvalodās jau pavasara brīvdienās, bet pamatskolā pirmo gadu būs nevis ieskaites, bet diagnosticējošie darbi.

Plānotas arī lielākas izmaiņas: pamatizglītības standarta maiņa, kā arī nākamo septiņu gadu nozares plāna pieņemšana. Skolotāji tikmēr vēl nav tikuši skaidrībā par savu algu pieaugumu, bet skolas par mācību līdzekļiem.

Jau pagājušā gadā skolēnus sagaidīja pārmaiņas. Viena no tām bija vidusskolas angļu valodas eksāmena kārtošana pavasara brīvlaikā. Šogad līdzās angļu valodai jākārto būs arī citi svešvalodu centralizētie eksāmeni. Tas ļaus uzzināt rezultātus ātrāk, bet pēc brīvlaika būs mācības jāturpina.

Izmaiņas pārbaudījumos būs arī trešo un sesto klašu skolēniem. Turpmāk ziemā kārtotās ieskaites, aizstātas ar diagnosticējošiem darbiem. Turpina ministrijas Izglītības departamenta vadošā darbiniece Ineta Īvāne. „Tas nav stereotips, ka ja tas ir pārbaudes darbs, tad tas ir bubulis vai sods. Vēlamies, lai pārbaudes darbs ir kā atskaites sistēma katram bērnam, skolotājam un vecākam, lai tas rāda, kādas ir iespējas augt tālāk," saka Īvāne.

No septembra bērniem līdz 3. klasei būs jānodrošina brīvpusdienas, bet vēl vasarā jāvienojas par to kādas izmaiņas būtu ieviešanas pamatizglītības standartā. Darbs pie tā jau sākts, jo sabiedrības pieprasījums liecinājis, ka zināšanu apguve un izmantošana skolēnu vidū izmainījusies. Sabiedrība ar plānoto varēs iepazīties februārī. „Šajā gadījumā nav runa, ka kaut ko atsijāsim no tā zināšanu kopuma, kas bija līdz šim. Runa ir par cita veida pieeju, ka skolēni mācās savā starpā, skolotāj ne vienmēr stāv aiz galda un norāda, bet gan dod padomus. Tagad jālemj kā to iestrādāt normatīvajā aktā, ko saucam par standartu," norāda Īvāne.

Izmaiņas pamatizglītībā nāk līdzi ar jau pagājušā gadā solīto: pārskatīt vidusskolu tīklu pēc principa: jo mazāks bērns, jo tuvāk viņam skola, jo lielāks bērns, jo būtiskāk, lai izglītība ir konkurētspējīga. Ministrijai vēl būs jāveic sarunas ar pašvaldībām par skolu tīkla optimizāciju.

Pārmaiņas joprojām gaida arī paši skolotāji. Pedagogiem nav skaidrs, cik daudz un kādā termiņā pieaugs algas un jau kopš pagājušā gada aktuāls ir jautājums par iespējamiem streikiem. Arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško.

„Ja nebūs cita ceļa, tiks lemts, kādā veidā to darīt un vai tas būs beztermiņa, vienas dienas vai brīdinājuma streiks. Pedagogi cīnās ne tikai par algu, bet arī par izglītības kvalitāti. Tur ir jāiegulda liels darbs," saka Mikiško.

Bet vēl priekšā arī izmaiņu apstiprināšana tuvākajos septiņos gados visos izglītības līmeņos. Par to jālemj ministru kabinetam. Tas nozīmē, ka izglītībā iesaistītos sagaida nopietnas pārmaiņas. Garkalnes vidusskolas direktors Laimnesis Bruģis uzskata, ka viņa skolā lieku satricinājumu nav. „Nesaspringstam. Kādas būs izmaiņas, tā arī reaģēsim un darbosimies. Neesam apjukumā vai skolotāji sašutuši. Nav mums nekas negaidīts. Var filozofēt, kā un ko tur pareizi vajag, bet tas ir bezjēdzīgi. Vienkārši jādara un jādomā par bērnu," atzīmē Bruģis.

Šogad beidzot jātiek arī skaidrībā par mācību līdzekļu pieejamību. Kopš pagājušajā gadā noteikts, kurus mācību līdzekļus pērk skola, kurus vecāki un kurus valsts, jāvienojas par atvēlēto naudu šim procesam, lai nebūtu situāciju, kad bērns nevar pilnvērtīgi mācīties, jo vecāki gaida, kad skola nopirkts grāmatas vai burtnīcas, bet tai naudas nav.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti