Restorānā „Tam labam būs augt" šķind šķīvji, skan dakšas, naži un karotes un cilvēku čalas. Katru dienu te viesojas cilvēki, kuriem pavāri un viesmīļi piedāvā maltītes no rīta līdz vakaram. Kā skaidro šefpavārs Juris Dukaļskis, tad maltīti iespējams pagatavot, neatstājot aiz sevis pārtikas atkritumus, bet izmantojot visas sastāvdaļas, saimniekojot videi draudzīgāk.
Vai Latvija tiešām ir zaļākā valsts pasaulē: šādu jautājumu uzdod organizācija „Homo Eccos", kas norāda - cilvēki nešķiro atkritumus un daudz pārtikas nonāk miskastē. Lielākoties tie ir maltīšu pārpalikumi. Veicot eksperimentu „Dalīsim brālīgi", secināts, ka cilvēki nemaz nepamana, cik daudz pārtikas nokļūst miskastē. Rakstniecei Dacei Rukšānei, piedaloties projektā, bijis pat nepatīkams pārsteigums, cik daudz mājsaimniecībā ir bioloģisko atkritumu – pat svarā, jo dažādu dārzeņu mizas, piemēram, sanāk biezas un smagas.
Savs dārzs būtu risinājums, jo bioloģiskie atkritumi, kas tiek nošķirti no pārējiem un nonāk kompostā, vēlāk tiek izmantoti atkal kā zemes mēslojums, tā turpinot dabas ciklu. Piemēram, iespējams sasaldētas mizas reizi nedēļā var vest uz laukiem, tāpat arī turēt mājās sliekas, kas pārpalikumus pārstrādā augstvērtīgā augsnē, vai no pārtikas atkritumiem iegūt elektroenerģiju. Organizācija „Homo Eccos" projektu vadītāja Agita Pusvilka stāsta, ka pirmais solis ir plānot savus pirkumus.
„Mārketinga slazdi kādā brīdi visus mūs skar, protams, jācenšas pieturēties pie iepirkšanās sarakstiem, jādomā, cik daudz mēs gatavojam, lai nebūtu jāizmet," saka Pusvilka. Viņa aicina cilvēkus būt radošiem un padomāt, kā izmantot pārtikas pārpalikumus. Piemēram, burkānu mizas iespējams izmantot, vārot zupu. Svarīgākais - emocionāli novērtēt to, kas nonāk uz galda.
